Atklāta Atmodas laika aktīvistu Helmī un Daiņa Staltu piemiņas vieta "Mūžības vārti"

Vispirms folkloristes Julgī Staltes vidējā meita Lelū absolvēja Ziemeļvalstu ģimnāziju. Lelū (viņas vārds tulkojumā no līvu valodas nozīmē ‘Ziemeļu gaisma’) ir čakla lībiešu tradīciju turpinātāja. Lelū kopā ar citiem jauniešiem, kam lībiešu saknes, regulāri apmeklē Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu, kur mācās līvu valodu un tradīcijas, Lelū pati ir arī līvu valodas pasniedzēja. “Viņa ar saviem domubiedriem faktiski veido jaunu, spēcīgu līvu kopienu Latvijā, kas varētu pārņemt līvu kustības attīstību savās rokās. Viņas vecvecāki Dainis un Helmī Stalti noteikti būtu lepni par savu mazmeitu,” māsas Julgī meitu sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" slavē Līvu savienības valdes priekšsēdētājs Dāvis Stalts.

Jau dienu vēlāk par precētu vīru kļuva Julgī Staltes dēls Oskars Stalts, kas par sievu apņēma meiteni no Vidzemes – Justīni Kindzuļi-Stalti. Oskars ir jumiķis, arī viņš turpina kopt senās tautas tradīcijas, dzied Dāvja Stalta izveidotajā folkloras un seno cīņu kopā "Vilkači" un brīvajā laikā apgūst brazīliešu cīņas un dejas mākslu kapueiru. Justīne pēc profesijas ir elektrosistēmu tehniķe ar inženierzinātņu bakalaura grādu elektrozinībās, viņas lielākā aizraušanās ir dejas māksla, bet sirdslieta – spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, tostarp stabules, flautas, kokli, vijoli.

Oskara un Justīnes kāzas notika Ērgļu pusē Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā "Meņģeļi". Kāzas svinētas latviskās tradīcijās, caurvītās ar lībiešu paražām. Piemēram, ziedojot ugunij, saucot lībiešu vārdu līgo, kas nozīmē “Lai top!”. Justīnei galvā bija arī pašdarināts lībiešu līgavas vainags – Latvijā unikāla galvas rota, izdarināta ar daudzām metāla stīpiņām un pērlēm.

Īpašs notikums bija arī Julgī un Dāvja Staltu vecāku – līvu tradīciju kopēju, folkloras kopas "Skandinieki" izveidotāju, Atmodas laika aktīvistu Daiņa un Helmī Staltu – piemiņas vietas atklāšana.

Helmī un Dainis Stalti zemes klēpī atdusas Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā, un nu tur slejas tēlnieka Ģirta Burvja veidotie "Mūžības vārti". Izrādās, ka Dainis Stalts pats lūdzis Ģirtam Burvim, lai tieši viņš būtu Staltu ģimenes pieminekļa autors. “Tētis ar Ģirtu bija labi draugi, viņi kopā bija radījuši vairākus unikālus projektus, un viens no kopdarbiem ir piemineklis Jūrā paņemtiem Kolkasragā. Un Staltu piemiņas vieta Mūžības vārti ir turpinājums šo darbu sērijai, tie būs kā vārti uz viņsauli,” žurnālam "Kas Jauns" skaidro Dāvis Stalts, kas sadarbībā ar māsu Julgī un folkloras draugu kopu "Skandinieki" veidoja šo projektu.

Interesantas ir šī pieminekļa detaļas. Piemēram, tā pamatakmenī ir par Staltu ģimenes līdzekļiem izveidotais kapakmens, kurš tapis no Ukrainas atvesta zilganas krāsas marmora, kas ir kā simboliska sasaukšanās ar dižjūru. Savukārt soliņi pie piemiņas vietas veidoti no Daiņa Stalta savulaik sarūpētiem ozolkoka dēļiem. Piemiņas vieta tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, bet trūkstošos 5000 eiro "Skandinieki" sarūpēja ar ziedotāju palīdzību.