Sanda Dejus ar jaudīgu lēcienu iebrāžas teātra aprindās

Žurnāls "Kas Jauns" paviesojās vienā no mēģinājumiem un pieredzēja, ka viss kolektīvs sastrādāšanos ar Sandu Deju, kas Blaumaņa lugas dramatizējumā atveidos Pindacīšu, uztver kā nebijušu piedzīvojumu. “Īstenībā Pindacīša ir riktīgi līdzīga man! Iepriekš, kad šai lugā nebiju kārtīgi iedziļinājusies, man likās, ka viņas visas tur ir tādas vecas tantes... Bet Pindacīša īstenībā nav nekāda tante! Viņa ir kaislīga, enerģiska, vitāla sieviete! Ar savām vēlmēm, idejām un ambīcijām – kaut ko dabūt, dzīvot labāk, lai arī to panākt cenšas nelegālos veidos. Un pat ar kaušanos! Es izrādē kaujos gan ar vīru Pindaku, gan Bebeni, gan Tomuļu māti!” aizrautīgi par savu atveidojamo tēlu stāsta Sanda, kam šī ir pirmā pieredze kā dramatiskā teātra aktrisei.

Par teātra krustmāti noskata Agnesi Zeltiņu

“Pirms tam biju spēlējusi improvizācijā, kur nav jādara viens un tas pats un vairākas reizes. Šeit ir jāatceras, kā režisors ir licis, un tas, apceļojot Latviju, būs jādara 11 reižu! Man tas šķiet neaptverami! Man grūti atminēties savā profesionālajā darbībā, kur vispār kaut ko būtu atkārtojusi viens pret viens – gan pasākumus vadot, gan no rītiem radio ēterā. Nu nekur un nekad man nav nācies neko atkārtot! Tāpēc lūkoju pēc kāda pieredzējuša kolēģa, kas varētu palīdzēt ar atbalstu un mani šai visā jaunajā piedzīvojumā tā līgani ieslidināt,” atklāj Sanda. Tālab jau pirmajā mēģinājumā viņa nosēdusies blakus aktrisei Agnesei Zeltiņai, kas "Skroderdienās' iejūtas Bebenes tēlā, un uzreiz izprašņājusi par lietām, kas būtu jāzina, pirms kāpt uz skatuves izrādē. “Agnese man tiešām ir daudz palīdzējusi! Tagad saucu viņu par savu Skroderdienu radošo krustmāti. Nu, ja man aizies tā aktrises karjera, tad jau Agnese man būs vispār teātra krustmāte!” prāto Sanda Dejus.

“Pēc šīs izrādes aizies, tu redzēsi!” pārliecinoši saka Agnese Zeltiņa, atbalstoši stāvot līdzās jaunajai kolēģei. “Sanda neticami ātri iemācījās tekstu! To lielo apjomu!” viņu turpina slavēt Zeltiņa.

Vaicāta padalīties ar norādēm un padomiem, ko saņēmusi no Agneses Zeltiņas, Sanda ieķiķinās un sper vaļā: “Lielākoties tās bija praktiskas lietas. Taču ļoti smieklīga un uzjautrinoša man liekas tāda māņticība, kas aktieriem ir pavisam nopietns zelta likums: ja aktierim mēģinājuma laikā izkrīt no rokām teksta eksemplārs, ir jāmetas uz grīdas un jāsēžas ar dibenu virsū! Tādēļ, lai to tekstu, kas jau apgūts, neaizmirstu. Pašai tā nenotika, bet vienā no mēģinājumiem redzēju, ka ar Ievu Pļavnieci tā gadījās un viņa tiešām tā arī darīja! Tas izskatījās ļoti amizanti un interesanti. Izrādās, ka tas nav nekāds joks – tā ir lieta, ko aktieriem māca jau akadēmijā.” No kolēģiem viņa arī centusies uzzināt, vai ir jāliek zem spilvena naktī savs lomas eksemplārs, lai labāk teksts paliktu atmiņā. “Dažs arī atzinās, ka tā ir darīts, taču, vai tam bijusi pozitīva ietekme uz lomas apgūšanu, īsti pārliecināts nebija,” atklāj Sanda Dejus.

Kareļins: “Spridzināsim! Un ne tikai krāsni!”

Pa to laiku Agnese Zeltiņa jau aizgājusi notīrīt, kā pati izteicās, grimētājas sazīmētās “veca cilvēka uzacis”, savukārt Sandai līdzās sanākuši aktieri Aldis Siliņš un Kristians Kareļins, kas ar interesi klausās viņas stāstījumā par iepazīšanos ar dramatiskā teātra pasauli.

Palūkodamās uz kolēģiem, Dejus pauž, ka aktieru pulkā ir jauki uzņemta, visi izturoties toleranti. “Kā par brīnumu, mani, kas īsti nav aktrise, vismaz pagaidām neatstumj.”

“Kurš gan ko tādu uzdrošinātos?!” izsaucas Aldis Siliņš, savukārt Kristians Kareļins, kam uzticēta Pindaka loma, nopietni atzīst: “Sanda ir reāls pārsteigums uz skatuves! Gan sev, gan kolēģiem. Un tas ir labā nozīmē. Ja par citiem aktieriem jau ir iespēja prognozēt, kā katrs rīkosies attiecīgajā situācijā, bet ar Sandu ir tā – vells viņ’ zina, ko viņa var pēkšņi darīt! Un tas ir riktīgi forši, jo mums visiem ir interesanti.

Ak, kā Sanda mācījās lēkt! Lēkt man virsū! Centās paveikt, bet viņai kājas neklausīja to izdarīt. Un tad horeogrāfe ķērās klāt un dresēja, lai viņa iemācītos uzlēkt man virsū, kā tāds mērkaķītis apķeroties ap koku. Un beigu beigās viņa to arī apguva, lai arī tas aizņēma pusi no mēģinājuma laika, aptuveni divas stundas. Beigās viņa man virsū uzlēca no galda. Šis gadījums bija tiešām interesants un jautrs. Ar lielu nepacietību gaidu, kad sāksim spēlēt izrādes. Domāju, ka uz skatuves savās "Skroderdienās" spridzināsim! Un ne tikai krāsni,” smejot saka Nacionālā teātra aktieris Kareļins, uzrunājot Sandu: “Varam nodemonstrēt to lēcienu, ko divas stundas mācījāmies?” “Nu nē, es taču nevaru tikt tev augstāk par ceļgalu! Paskat, kāds tu zirgs! Nu labi...” saka Sanda Dejus, pakāpdamās uz viena no mēģinājumu telpā esošajiem soliem.

“Tu lēksi ar kurpēm? Tā mani saspersi!” mazliet bažīgi pauž Kristians, kura skavās iecerēta Sandas piezemēšanās.

“Man ir stilīgas kurpes!” uz to pārliecinoši paziņo Dejus un lec!