Ar saimnieces krekliņu izdodas noķert slaveno kucīti Valēriju, kas pusotru gadu pavadīja savvaļā uz salas
Pēc 529 dienu meklējumiem beidzot ir noķerta takšu kucīte Valērija, kuras liktenis aizkustināja visu Austrāliju. Kucīte pazuda 2023. gada novembrī, kad viņas saimnieki bija atbraukuši ceļojumā uz Austrālijas dienvidu Ķenguru salu, un kopš tā laika ne tikai Austrālijas, bet arī starptautiskie mediji vērīgi sekoja četrkājainās nebēdnes meklēšanas gaitām. Mazā takšu kucīte ir sekmīgi pārcietusi pusotra gada dzīvi savvaļā, nekļūstot par indīgu čūsku, plēsīgo putnu un citu bīstamo dzīvnieku laupījumu.
Valērija pazuda, kad viņas saimnieki Džordžija Gārdnere un viņas draugs Džošua Fišloks bija devušies makšķerēt, suni atstājot kempinga spēļu laukumā. Viņi vairākas dienas meklēja savu četrkājaino draudzeni, iesaistot arī vietējos, līdz bija spiesti atgriezties mājās Jaunās Dienvidvelsas štatā, taču nezaudēja cerību.
Valērijai ilgi izdevās palikt nepamanītai un izvairīties no cilvēkiem, līdz martā sāka parādīties ziņas par viņas ieraudzīšanu. Kucītes meklējumos vietējās “Kangala Wildlife Rescue” organizācijas brīvprātīgie nostaigāja vairāk nekā tūkstoti kilometru, aptverot vairāk nekā 5000 kilometru platību, izmantoja novērošanas kameras, zvēru notveršanas lamatas un dažādus kārumus, cerot viņu pievilināt, līdz izmantoja saimnieces krekliņu, lai izveidotu “smaržas taciņu” līdz lamatām, kur atradās ne tikai pārtika un ūdens, bet arī no Valērijas mājām atgādātās rotaļlietas un saimnieces drēbes. Šomēnes meklētāji saņēma pārnēsājamu “Starlink” ierīci kameru pieslēgšanai, un suni varēja meklēt arī no gaisa.
Valērijas pazušana un ilgstošā meklēšana viņu padarīja par Austrālijas mediju zvaigzni. Piemēram, šajā nesenajā reportāžā vēl pirms viņas notveršanas:
Labdarības organizācija paziņoja, ka brīvprātīgie pavadīja vairāk nekā 1000 stundas, meklējot Valēriju, pārklājot vairāk nekā 5000 km (3109 jūdzes). Vietējie norāda, ka viņu sala ir sešas reizes lielāka nekā Singapūra, un lielākoties tā ir neapdzīvota, tur ir gan klajumi, gan krūmāji un meži, gan vientuļas pludmales, tajā dzīvo visdažādākie dzīvnieki, arī maziem suņiem visnotaļ bīstami.
Kaut gan ne visi Ķenguru salas iedzīvotāji bija sajūsmā par izbēgušo suni — galu galā, tas gluži kā savvaļā dzīvojošie kaķi var nodarīt postažu vietējai faunai, vairums priecājas, ka Valērija ļāvusi salai iekļūt ziņās arī ar kaut kādām pozitīvām ziņām. “Ķenguru sala ir pazīstama ar daudzām lietām, taču 500 dienas izdzīvojuši suņi nav kaut kas tāds, ko varētu gaidīt,” izteicās kāda vietējā. “Cilvēki grib ziņas par kaut ko patīkamu, pretējā gadījumā viss ir tik skumji. Pēdējais notikums, kas Ķenguru salai ļāva nokļūt globālo plašsaziņas līdzekļu virsrakstos bija [2020. gada] ugunsgrēki.”
Kaut gan Valērija ir veiksmīgi atrasta, laimīgos saimniekus grūtības vēl tikai gaida. “Viņa vairs nav tas pats suns, ko saimnieki redzēja iepriekšējā reizē, tas ir pilnīgi skaidrs,” izteicās Sidnejas Universitātes veterināru skolas profesors Pols Makgīvijs, norādot, ka pa šo laiku suns varētu būt pieradis baidīties no cilvēkiem.
Tomēr Džordžija Gārdnere ir noskaņota optimistiski: “Nekad nezaudējiet cerību,” viņa rakstīja soctīklos. “Labiem cilvēkiem reizēm notiek labas lietas.”
