Kamēr Latvijā garastāvokli bojā sals, citviet pasaulē to ietekmē karstums

Zinātnieki analizēja vairāk nekā 1,2 miljardus ierakstu sociālajos tīklos "X" (iepriekš "Twitter") un "Weibo" no 157 valstīm. Ierakstiem tika piešķirta “noskaņojuma atzīme” no 0 (ļoti negatīvs) līdz 1 (ļoti pozitīvs), kas tika salīdzināta ar laikapstākļu datiem 2988 vietās visā pasaulē.

Rezultāti rāda, ka valstīs ar zemākiem ienākumiem negatīvo emociju īpatsvars karstuma viļņu laikā pieaug par 25%, bet turīgākās valstīs – par 8%. Pētnieki uzsver, ka sociālie mediji sniedz “vēsturiski nebijušu iespēju ielūkoties cilvēku emocijās dažādās kultūrās un kontinentos”.

Iepriekšējie pētījumi rāda, ka karstums ne tikai sabojā garastāvokli, bet arī ietekmē uzvedību.

• 1980. gados noskaidrots, ka autovadītāji karstā laikā biežāk signalizē un pauž agresiju.

• Pētījumos pierādīta saikne starp augstu temperatūru un vardarbīgu noziegumu pieaugumu.

• Grieķijā vairāk nekā 30% slepkavību 1995.–2004. gadā notika dienās, kad vidējā temperatūra pārsniedza +25 °C.

• Ir pierādījumi, ka karstākās dienās pieaug arī pašnāvību risks.

Kāpēc tas notiek?

Viena teorija skaidro, ka karstums ietekmē smadzeņu bioloģiju, piemēram, serotonīna līmeni, kas regulē garastāvokli un trauksmi. Citi uzskata, ka tas paaugstina testosterona līmeni, padarot cilvēkus agresīvākus.

Pētnieki izmantoja klimata modeļus, lai prognozētu, kā šīs tendences varētu attīstīties līdz 2100. gadam. Pat pieņemot sabiedrības pakāpenisku pielāgošanos karstumam, prognozēts, ka globālais “emocionālais noskaņojums” varētu pasliktināties par 2,3%, ja temperatūras turpinās celties.

Zinātnieki uzsver: tāpat kā jāpielāgojas karstuma fiziskajām sekām, sabiedrībām jāsagatavojas arī tā emocionālajai ietekmei, lai mazinātu psiholoģiskos riskus.

Jau ziņots, ka 21. augustā Latvijā piedzīvota pirmā salna, kamēr daudzas Eiropas valstis cieš no karstuma viļņa.