Bijušo ministri Ilgu Šuplinsku Zemessardze pārvērtusi līdz nepazīšanai

“Pirmo reizi par Zemessardzi aizdomājos 2014. gadā, kad sākās Krimas notikumi. Taču, paskatoties likumdošanu, redzēju, ka Zemessardzē ir ierobežojums – līdz 45 gadu vecumam. Un man tajā brīdī bija jau 44. Nez kāpēc savā prātā izdomāju, ka tas ir līdzīgi kā, piemēram, policijā – ka iet agrāk pensijā, bet neiedziļinājos, ka tas attiecas tikai uz profesionālā dienesta karavīriem. Toreiz tā izlasītā panta dēļ nodomāju, ka man Zemessardzē iet ir jau par vēlu. Bet, kad biju Saeimā, tika veiktas likumdošanas izmaiņas, vecums tika pagarināts, sākotnēji līdz 60, šobrīd pat līdz 65 gadiem,” zina teikt Šuplinska.

“Līdzko 2022. gadā sākās Krievijas karš Ukrainā, es uzreiz otrajā kara nedēļā iesniedzu dokumentus Zemessardzē. Atbraucu mājās un pārrunāju ar bērnu tēvu (zinātnieks, filoloģijas doktors, mūziķis Ingars Gusāns – red.), ka vienam no mums noteikti būtu jāiet. Un kāpēc tā nevarētu būt es, jo es pieņemu lēmumus dinamiskāk, ātrāk un mani aizrauj viss, kas ir saistīts ar izaicinājumiem? Tā arī nolēmām, ka es eju Zemessardzē, bet, ja nedod Dievs, ir stunda X, viņš būs tas, kas gādās par bērniem. Es esmu rīcības cilvēks un nevarētu gaidīt, kamēr kāds kaut kur pieņem kaut kādu lēmumu. Tagad esmu ieguvusi mieru – zinu, kas man būs jādara X stundā. Cenšos arī izglītot tos cilvēkus, kas man ir apkārt,” norāda viņa, piebilstot, ka deviņdesmitajos gados Zemessardzē bijis viņas tēvs. “Tāpat mūsu mājās vēl padomju okupācijas apstākļos nepārtraukti dzirdēju stāstu par Latvijas neatkarību. Jau no bērnības zinu, ka šis stāsts nav mūžīgs, par to ir vienmēr jācīnās, sava brīvība jāaizstāv. Padomju laikā Latgalē, Krāslavas novadā, kurā dzīvoju, nebija tik aktuāla iestāšanās par vērtībām, kas ir bijušas pirmās Latvijas laikā. Krāslavas novadā Tautas frontes kustība sākās diezgan vēlu. Man abi vecāki bija Tautas frontē, un uz viņiem raudzījās neuzticības pilniem skatieniem – jo visi no tā, kas notiek, baidījās, likās, ka tas nenostrādās. Protams, ka mums ir arī Rēzeknes, Balvu, Preiļu novads, kur latviskais un latgaliskais vienmēr ir dominējis, bet Krāslavas novadā tā situācija bija krietni citādāka...”

Teicami fiziskie rezultāti

Kad Ilga Šuplinska iestājās Zemessardzē, viņa vēl bija Saeimas deputāte. Zemessardzē stājās savā dzīvessvietā, jo viņu uztrauca situācija Latgalē. “Meklējot informāciju, atradu Rēzeknes pusē esošo Zemessardzes 32. kājnieku bataljonu, kurā arī pieteicos. Lai arī man bija pielaide valsts noslēpumam un es tieši tajā brīdī biju politiski nozīmīga persona (bet varbūt tieši tas bija iemesls), Valsts drošības dienests manus dokumentus pārbaudīja diezgan ilgi,” atklāj viņa un saka – 21 dienu ilgo pamatapmācības kursu izgājusi augustā, kad Saeimā ir atvaļinājums. “Kursā bija kādi 65 jaunie zemessargi, apmēram 15 sievietes, es – otra vecākā. Taču pēc rezultātiem visu paveicu kā ceturtā! Bija daudz jomu, ko apguvām, un programma bija ļoti piepildīta – pirmā medicīniskā palīdzība, orientēšanās, lauku praktiskie vingrinājumi, ierindas mācība, šaušana, ieroča apmācība, topogrāfija, militārā sadarbība. Diena sākās septiņos no rīta, noslēdzās desmitos vakarā,” niansēs dalās Ilga, kas novērojusi – psiholoģiski grūtāk iziet apmācības esot bijis jauniem cilvēkiem: “Jāteic, ka man jau aiz muguras ir folkloras ekspedīciju un nometņu pieredze, kā arī pieredze komunicēt ar svešiem cilvēkiem un problēmrisināšanas pieredze. Jaunajiem cilvēkiem grūtāk sadzīvē, kas nav tiešais militārais uzdevums vai apmācības, jo viņi nav pieraduši dzīvot ārpus mājas. Šajās apmācībās nav tāda mirkļa, kurā tu būtu viens, visu laiku esi aizņemts ar kāda uzdevuma veikšanu, līdz ar to tā ir gana augsta koncentrēšanās un sevis motivēšana, kā arī sadarbības un sadzīvošanas prasme. Var redzēt, ka jaunie nav pieraduši iziet no savas komforta zonas, viņi nespēj īsti par sevi parūpēties un nesaprot, ko nozīmē kolektīvi sadalīt dežūras un kopt telpu, kurā dzīvojam.”

“Uzsākot pamatapmācības kursu Zemessardzē, neatņemama sastāvdaļa bija fiziskās sagatavošanās posms – katrs rīts sākās ar rīta rosmi un krosu. Turklāt kross jāskrien ar ieroci. Es biju no tiem, kas pieteicās vakaros skriet papildus, jo sapratu, ka jāatgūst elpošanas prakse. Godīgi sakot, diena apmācībās ir piesātināta, daudz jāstaigā. Fiziskai sagatavotībai nav jābūt ar augstiem rādītājiem, bet cilvēkam ir jājūtas komfortabli savā ķermenī, jāspēj izturēt fiziskā slodze arī tad, ja tā ir drusku lielāka, nekā ierasts,” savu pieredzes stāstu Zemessardzē atklāj bijusī ministre.

Pēc Saeimas bija grūtības atrast darbu

Taujāta, vai Zemessardzes apmācības dzīvi padarījušas dinamiskāku, viņa skaidro: “Visdinamiskākais periods manā dzīvē noteikti bija laiks, kad biju ministre. Bet šobrīd esmu atgriezusies tādā dzīves ritmā, kāds man bija līdz iešanai politikā. Tas nav tik intensīvs, ir nedaudz brīvāks, es varu atrast laiku fiziskām aktivitātēm un sev.”

Pēc darba 13. Saeimā Ilga Šuplinska intensīvi meklējusi jauna darba iespējas, bet, piemēram, piesakoties kādam konkursam, saņēmusi atbildi – viņa tak esot bijusi tik augstā amatā, ka droši vien viņai esot lielas prasības, tāpēc nez vai atbildīs tādam amatam. “Izmēģinot vairākus darba piedāvājumus, sapratu, ka īsti mana pieredze vai nu nav vajadzīga, vai no tās pat baidās,” saka Šuplinska un atklāj: “Turpinu strādāt Zemessardzes 32. kājnieku bataljonā. 2023. gada vasarā izgāju komunikācijas kursus, ieguvu visu pamatbagāžu, kas saistīta ar civilmilitāro sadarbību, tajā skaitā dažādas komunikācijas prasmes. 32. kājnieku bataljonā komunikācijas nodaļas speciālists gāja dekrēta atvaļinājumā, un man tika jautāts, vai nevēlos viņu aizstāt uz šo mirkli. Kāpēc ne?! Es darbojos arī nevalstiskajā sektorā, proti, no 2022. gada vasara esmu Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja. Tāpat man ir nelielas pētnieciskās slodzītes Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, tas ir darbs, ko varu veikt jebkurā diennakts laikā. Piemēram, šobrīd strādājam valsts pētījumu programmā, kurā izstrādājam latgaliešu valodas tēzauru. Tā ir mana sirdslieta.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Ilgu Šuplinsku Zemessardze pārvērtusi līdz nepazīšanai" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".