"Lidmašīnas, kuģi un citi luksusa atribūti - tas nav priekš manis" Aktrise Agata Muceniece cenšas dzīvot harmonijā ar sevi
Latvijā dzimusī aktrise Agata Muceniece nesen atzīmēja savu 36. dzimšanas dienu, un, kā atzīst viņa pati, aizvadītais gads bija pilns gan ar lieliem panākumiem, gan emocionāliem izaicinājumiem.
Intervijā krievu žurnālam "Hello" Muceniece atklāj, ka aizvadītais gads bija kā emocionālas šūpoles: “Reizēm bija ļoti labi, reizēm ļoti slikti. Saka, ka 2024. gads bija karmisks... Bet es nejutu nekādu globālu sadalījumu pirms un pēc. Es daudz ceļoju, apmeklēju vietas, kur nebiju bijusi iepriekš, piemēram, Madridi. Un vēl ļoti daudz strādāju, man bija labi projekti kinoteātrī.”
Viņa atzīst, ka beidzot dzīvē ir sasniegusi to labklājības līmeni, kuru uzskata sev par komfortablu: “Man ir nauda ceļojumiem, garšīgam ēdienam, skaistiem tērpiem... Bet cilvēku daba ir tāda, ka vienmēr gribas vairāk. Šeit svarīgi ir laikā apstāties, lai varētu izbaudīt panākumu mirkli, par kuru sapņoji pirms pāris gadiem. Es tagad tieši esmu šajā stāvoklī – baudu mirkli un neuzstādīšu sev jaunus finanšu mērķus. Lidmašīnas, kuģi un citi luksusa atribūti nav priekš manis. Man tas nav vajadzīgs.”
“Es cenšos dzīvot komfortā un harmonijā ar sevi, nepakļauties apkārtējo uzstādījumiem. Ja es nevēlēšos vairs filmēties – es to nedarīšu, kļūšu par scenāristi. Ja gribēšu vēl bērnus – piedzemdēšu. Uzskatu, ka visu dzīvē var mainīt jebkurā vecumā: mainīt profesiju 36 gados, precēties – pat 50,” pauda Agata.
Aktrise atzīst, ka agrāk bija emocionāli vairāk uztraukta, bet tagad ir kļuvusi loģiskāka un konsekventāka savos rīcībās. Vienlaikus viņa piebilst: “Karstais temperaments vēl joprojām ir manī. Man bieži jautā: “Agata, no kurienes tev tik daudz enerģijas?” No turienes – no iekšējā uguns.”
Aktrise arī norāda, ka nekad nav apmeklējusi psihologu: “Man patīk mani ievainojumi, un es neuzskatu, ka ar tiem jācenšas cīnīties. Tie ir mana bagāža, mans dārgums. Un es negribētu dzīvot dzīvi citādi – garlaicīgi, saldi. Vilšanās un uzvaras, prieki un bēdas – tās ir lietas, ko jānovērtē un jāpieņem ar pateicību. Bet es nemaz nesodītu tos, kas izmanto psihologu pakalpojumus. Tas man vienkārši nav tuvs. Viss ar draudzenēm ir daudz vieglāk, jautrāk un vēl – bez maksas!”
