"Latvijā mani šobrīd neviens nevēlas dzirdēt..." Vestards Šimkus stāsta, kāpēc pazudis no lielajām koncertzālēm

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Vestards Šimkus saka - nekur apzināti nav vēlējies pazust: “Tā vienkārši ir sanācis, ka kaut kādās aprindās es acīmredzot neesmu diez ko aicināts. Un tas ir pilnīgi normāli, jo katram no mums ir simpatizējošāki un mazāk simpatizējoši personāži. Ir sācies jauns gads, man ir dažādas pārdomas, cik lielā mērā šajā gadā es varēšu turpināt darboties savā profesijā, jo kā profesionāls mūziķis – brīvmākslinieks – jau vairāk nekā 20 gadue esmu dzīvojis no aicinājumiem uzstāties. Jāatzīst, ka pēdējā laikā tie ir krietni sarukuši. Varu tikai minēt, kas tam ir par iemeslu. Varbūt es vienkārši esmu sācis slikti spēlēt? Vai varbūt kā citādi nesimpatizēju cilvēkiem, kas rīko koncertus, bet tas jājautā viņiem. Savus uzskatus par dažādiem sabiedrībā notiekošiem jautājumiem (Vestarda Šimkus vārds skaļāk izskanēja saistībā ar atteikšanos vakcinēties pret Covid-19, šā iemesla dēļ viņš pat pārtrauca savu profesionālo darbību – KJ) es nekad neesmu slēpis, varbūt tie kādam vienkārši nav patikuši. To es nezinu!”

Tagad viņš skatās ārzemju virzienā. “Šajā pavasarī es lūkojos uz dažiem koncertiem ārpus Latvijas. Tur vēl kaut kas man notiek, atšķirībā no darbības Latvijā, kur šobrīd tā praktiski apsīkusi. Gaidu savu solokoncertu, kas aprīlī notiks Minhenē, kā arī koncertu turneju ar Tartu Vanemuines simfonisko orķestri maijā. Viens no šīs turnejas koncertiem 17. maijā norisināsies arī Latvijā, Vidzemes koncertzālē "Cēsis", taču tas arī nebūs Latvijas, bet Igaunijas puses organizēts koncerts. Te es ļoti gaidīšu savus Latvijas klausītājus. Un vēl man ir liels prieks, ka jau 17. martā Lietuvā, Viļņā, starptautiskajā kinofestivālā "Kino pavasaris" notiek pirmizrāde lietuviešu režisores Giedres Beinorjūtes dokumentālai filmai "Sakrālais un profānais", kurai esmu rakstījis oriģinālmūziku. To esmu ieskaņojis kopā ar saviem domubiedriem, latviešu mūziķiem – saksofonistu Arti Gāgu, dziedātāju Rūdi Cebuli. Šī jau ir otrā reize, kad sadarbojos ar šo režisori. Man ir prieks, ka man atkal ir iespēja strādāt kino mūzikas lauciņā,” par savu darbošanos ārpus Latvijas stāsta pianists.

Savukārt dzīvi Latvijā, Tukuma pusē, Vecmokās, kur ir dzimtās mājas, Vestards Šimkus gan nedomā mainīt pret kādu citu valsti. Te viņš nostabilizējies ar savu ģimeni – sievu operdziedātāju Elīnu Šimkus, dēlu Bernardu un meitu Liliju. Viņš atklāj, ka ģimenei un bērniem ir ļoti liela loma viņa dzīvē. Vestards smejot saka – runājot par muzicēšanu Latvijā, vēl var piebilst, ka viņš kā pavadošais pianists uzstājas sievas koncertos. “Būs divi nelieli koncerti Līgatnē un Valmierā, kur varēs mani redzēt un dzirdēt. Mēs reti uzstājamies kopā,” piebilst Šimkus.