Brīnumi notiek! Meitenītes atvestajā dīvānā atrod pirms 3 nedēļām pazudušo kaķi

2024. gada decembra beigās Endijs Hensons darba dēļ bija spiests pārcelties no Volavolas Vašingtonas štatā uz Fortkārsonu Kolorado štatā, un kopā ar viņu uz jauno mājvietu devās sieva Kristena, meitiņas Hanna un Edalaina, kā arī divi kaķi. Teorētiski, divi, jo vienu no viņiem Saniju-Lū pārcelšanās dienā nekādi neizdevās atrast, un ļaudis domāja, ka kaķene ir pārbijusies no haosa mājās un, kā ierasts, kaut kur noslēpusies.

Satrauktie ģimenes locekļi apstaigāja visu apkārtni, izlīmēja paziņojumus par kaķa pazušanu, taču mīluli tā arī neizdevās atrast un ģimenei nācās doties prom bez viņas. Visvairāk, protams, pārdzīvoja meitas, jo īpaši 12 gadus vecā Hanna, kura bija ļoti pieķērusies Sanijai-Lū kā emocionālajam atbalstam, vēsta KKTV.

“Mēs bijām satriekti, jo viņa ir liels atbalsts Hannai viņas autismā, kad viņa ir satraukta. Šis kaķis vairumu nakšu pavada uz kāda [ģimenes locekļa] spilvena, parasti uz Hannas spilvena, kad viņa jūtas skumīga, slima vai ir satraukta. Tad kaķis ir tur,” atzina Endijs. “Hanna ļoti lūdzās par viņu... Mēs tikai turpinājām lūgties, kaut viņa vismaz būtu nokļuvusi labās rokās,” piebilda Kristena.

Pēc Hensonu aizbraukšanas draugi un ģimenes locekļi turpināja Sanijas-Lū meklēšanu, taču paejot nedēļām, cerības pamazām izplēnēja. “Es nezināju, kā pateikšu meitenēm, ka mēs pārtrauksim viņu meklēt, un kā viņas to uztvers,” sacīja Endijs, gatavojoties apbēdināt meitas. Taču nākamajā dienā beidzot ieradās ģimenes sapakotās mēbeles.

Kaut gan ģimene bija ieradusies Koloradospringsā jau 31. decembrī, dažādu problēmu dēļ mēbeles atceļoja tikai janvāra beigās. Pēc mēbeļu izkraušanas un izsaiņošanas, meitas apsēdās uz dīvāna un — “Mēs izdzirdējām ņaudienu!” sacīja Hanna. Pārsteigtie vecāki nekavējoties pārbaudīja dīvānu un, tik tiešām, zem roku balsta paliktņa atrada nelielu caurumu, kurā bija ielīdis kaķis.

Kaķene bija stipri novājējusi, visu šo laiku iztiekot bez pārtikas un ūdens. Vietējā veterināre neticēja savām ausīm, kad viņai atgādāja Saniju-Lū. “Es biju šokēta un īsti neticēju,” atzina veterinārārste Erina Diksone. “Es visu laiku pārjautāju, vai tiešām tās bija trīs nedēļas, nevis trīs dienas.”

"Ceļā pavadītas trīs nedēļas un 1050 jūdzes [apmēram 1690 km — red.]. Patiesībā vēl vairāk, jo viņa brauca no Volavolas uz Sietlu, tad uz Jūdžīnu Oregonā un atpakaļ uz Sietlu, līdz beidzot nonāca šeit," norādīja Endijs.

Veterinārajā klīnikā Sanija-Lū pavadīja trīs dienas un strauji atguvās, un pēc mēneša jau izskatījās pavisam normāli. “No medicīnas viedokļa es nespēju atbildēt, kā šis kaķis izdzīvoja. Tas ir patiešām apbrīnojami. Mēs ne vienmēr spējam izskaidrot šādus gadījumus, bet es piekrītu ģimenei. Viņa ir kaķis-brīnums,” ārste piebilda.

Hensoni ir pārliecināti, ka skaidrojums meklējams mīlestībā. “Ne tikai mēs viņu ne tikai mīlam, bet mēs varam just, ka arī viņa mīl mūs. Es jūtu, ka viņa cīnījās, lai mūsu dēļ paliktu dzīva, un ka Dievs zināja, ka mums viņa ir vajadzīga. Viņa ir šeit Hannai, viņa ir šeit mums visiem, kad mums ir skumji vai klājas grūti. Viņa ir tik milzīga dāvana mūsu ģimenei,” sacīja laimīgā Kristena.

Ģimene cer, ka viņu neticamais stāsts dos cerību citiem, kuri pazaudējuši savu mīļumu, — brīnumi notiek. “Es nezināju, kā pateikšu meitenēm, ka mēs pārtrauksim viņu meklēt. Burtiski nākamajā dienā pie mums nokļuva mūsu mantas, es apdomāju sakāmo un tad mēs viņu atguvām. Kad ir visdrūmākais brīdis un grasāties atmest cerību, tieši tad vajag pacīnīties vēl mazliet,” uzsvēra Endijs.