Kovbojs ar Šekspīra vērienu. Seriāla "Jeloustouna" recenzija

Seriāla veidotājam – scenāristam, aktierim un, kas svarīgi, rūdītam kovbojam kopš bērnības - Teiloram Šeridanam ir trakoti paveicies «iegriezt» savas karjeras laimes ratu, jo patlaban viņš ir pieprasītākais scenārists amerikāņu TV kopainā. «Jeloustounas» ceturtās sezonas fināla sērijas skatītāju skaits pārsniedza 11 miljonus, sasniedzot jaunu skatījumu rekordu un apsteidzot gan «Troņu spēli», gan «Staigājošos miroņus».

Par ko ir šis «amerikāņu vidienes» stāsts, par ko tā jūsmo visā pasaulē? Scenārija formula ir pat gaužām vienkārša – Datonu dinastija sešās paaudzēs saimnieko Montānas štata Paradīzes ielejas rančo, kas pastāv jau kopš 1883. gada (un šis vēstures posms tiek atainots seriāla atvasinājumā ar nosaukumu «1883»).

Centrālais konflikts norit ar indiāņiem, kuri šo zemi apsaimnieko jau tūkstošiem gadu un pa šo laiku ir krietni vairojuši turību, piemēram, ar kazino biznesu. Datonus apdraud vietējie korumpētie politiķi, biznesa konkurenti un multimiljonāri, īpašumu attīstītāji. Daži no tiem vēlas Montānu pārvērst par kūrorta vietu bagātniekiem. Džons Datons, kuru atveido rūdītais vesternu aktieris, režisors un producents Kevins Kostners, to visu, protams, nevēlas pieļaut. Viņam reģionā ir liela vara gan pār lopkopības biznesu, gan reģionālajā politikā. Netīrajās spēlēs viņa līdzgaitnieki ir trīs Datonu bērni: bezbailīgā amazone, finansu pratēja Beta (Railija Kellija), mierīgais lauksaimnieks Keisijs (Lūks Graims) un skolotais advokāts Džeimijs (Vess Bentlijs). Paralēli «Jeloustounas» darbība norit kovboju kopmītnēs, sauktās par barakām, tur nakšņo uzticamie Datonas kovboji (daudzi aktieri no viņiem ar to nodarbojas arī dzīvē). Strādnieku galvenais šeit ir Rips Vīlers (Kols Hauzers) – bārenis, ko agrā jaunībā pie sevis pieņēma Datons, apmācot viņu strādāt un iemīlēt zemes darbus. Tieši Rips seriālā iemieso tik svarīgo kovboja goda kodeksu, kas ar variācijām palicis nemainīgs jau vairākus simtus gadu, – godīgumu, strādīgumu, darba ētiku, askētismu domās un darbos, lojalitāti.

Protams, kā jau kārtīgai dinastijas sāgai pieklājas, katram varonim ir savas attiecības ar Datonu ģimenes galvu Džonu, un tās pastāsta par viņiem tikpat daudz, cik par Džonu un visu Montānas kalnu situāciju mūsdienās. Beta, kuru pamatoti varētu dēvēt par mūsdienu Mēdeju (Kellija Railija nāk no teātra vides), ir gan ļauna, gan auksta, viņa produktīvi novāc savā ceļā visus nelabvēļus. Seriāla gaitā iepazīstam viņas personiskās dzīves traģēdijas, to pamatā ir arī viņas un Ripa mīlestības līnija. Džeimijs izmisīgi vēlas iegūt tēva atzinību, taču viņam tas kaut kā neizdodas. Taču Keisijs ir īstais Džona mīļākais bērns – vienkāršs zemes darbu veicējs, aizbēdzis no Datonu ietekmes, dzīvojot indiāņu rezervātā ar indiāņu sievu Moniku (Kelsija Esbila). Džons cer, ka Keisijs kļūs par Datonu pēcteci, taču viss, protams, nav tik gludi. Šis amats pienākas Datonu vecākajam dēlam Lī (Deivs Anabels), taču traģisks pirmās sezonas sākums izjauc šo stāsta līniju.

Šeridana vēziens

Mūsdienās «Jeloustounu» salīdzina ar «Emmy» apbalvoto «Pēctecību», ar ko tā lepojas prominentais kanāls HBO un ko slavē visi kino kritiķi. «Jeloustounai» nav ticis ne viens, ne otrs. HBO Šeridana piedāvājumu filmēt seriālu pie viņiem laipni atteica ar atrunu, ka kovboju seriālu «neviens neskatīsies», bet kritiķi par «Jeloustounu» izsakās rezervēti, seriālu pielaulājot tā sauktajai sarkano ASV štatu (republikāņu) auditorijai. Pat tad, kad tas ir pārsitis visus TV rekordus! Taču Šeridans zina, par ko runā, un tāpēc viņam tik fenomenāli veicas.

Audzis Teksasas rančo, Šeridans iemācījās visus lauku darbus, jāšanu ar zirgu, taču paralēli izrādīja interesi par aktiera darbu. Turklāt vizuāli viņš nudien izskatās pēc īsta kovboja. Viņam ir arī epizodiska zirgu trenera loma «Jeloustounā», liela daļa lokāciju filmētas viņam piederošajā leģendārajā Teksasas 6666 rančo, kas nodarbojas ar augstvērtīgas liellopa gaļas produkciju, audzē šķirnes zirgus, piedalās sacensībās, piedāvā veterinārijas pakalpojumus. Šeridanam piederošajās teritorijās ir arī naftas un ūdens resursi.

Viņš tagad ir bagāts vīrs un attīsta savu frančīzi ar jau minētajiem seriāliem, un nu jau drīz gaidāmi arī Montānas stāsti ar Mišelu Feiferi galvenajā lomā. Sācis scenārista karjeru pēc 40 gadu vecuma, Šeridans pierādīja, ko var ar narkotiku karteļa sāgu «Sicario» (2015, galvenajā lomā Giljemo del Toro, režisors – «Kāpas» autors Denī Vilnēvs). Tam sekoja godalgotais mūsdienu vesterns «Hell or High Water» (2016) par brāļiem – kovbojiem – banku aplaupītājiem. Tad – vesterns/krimināldrāma «Wind River» par dabas parku inspektoru, kurš izmeklē indiāņu meitenes slepkavību Vaijomingas rezervātā, cita starpā – arī Silvestra Stallones humorgabals «Tulsas karalis» (2022).

Visos Šeridana scenārijos dominē mūsdienu vesterna žanra tēmas. Proti, galvenais varonis rīkojas instinktīvi un saskaņā ar sirdsapziņu, nevis likumu (talkā nāk ieroči), konflikta pamatā ir cīņa par taisnīgumu (ne obligāti legālos veidos), varoni nereti vajā pagātnes dēmoni, trauksme un nemiers. Tieši tāpat visos minētajos seriālos un filmās darbība norit ASV vidienē, indiāņu rezervātos, laukos un kalnos, un tādēļ arī «Jeloustounas» skatītājs nāk no mazajām pilsētām, saprot šo «sava zemes stūrīša» mentalitāti.

Rūpīga vēstures izzināšana

Beidzamajos gados pasaule mums apkārt ir mainījusies līdz nepazīšanai, un daudz vairāk cilvēku ilgojas atgriezties pie saknēm. Ne velti viens no seriāla varoņiem – īpašumu magnāts Dens Dženkinss (Denijs Hjūstons) – Džonam saka: «Ņujorkā nekur apkārt neredz zvaigznes, tikai pelēkus putekļus debesīs.» Dženkinss retajā dialogā ar Datonu bosu iezīmē seriāla atslēgas ideju – katram no mums ir tiesības te, Montānas plašumos, būt. Katram amerikānim, neatkarīgi no piederības. Lūk, par to arī cīņas – svaigo, neskarto dabu tīko katrs, kam spēks kaulos, bet tieši indiāņi šeit ir bijuši visilgāk.

ASV pirmiedzīvotāju problemātiku Šeridans ir uztvēris sīki un precīzi, pateicoties rūpīgai vēstures pētniecībai. Viņa skatā šīs vis nav kovboju-indiāņu spēlītes ar tūristiem domātu krāsaino atribūtiku, bet gan reālas, asiņainas vēstures lappuses ar baltādaino brutalitāti īpaši pret indiāņu sievietēm. Šeit parādās gan pirmiedzīvotāju atkarību problēmas, gan, tāpat kā jebkurā politikā, varas spēles (uz indiāņu zemēm plaukst azartspēļu bizness atviegloto nodokļu sistēmas dēļ), diskriminācija, izglītības trūkums un nabadzība. Cik daudz un dažādu nianšu jūs uzzināsit par šo ASV demogrāfisko grupu tikai šajos seriālos vien!

Jau kopš jaunības dienām interesi par kantri kultūru ASV un mežonīgo rietumu vēsturi izrādījis arī Kevins Kostners. Arī viņam pieder rančo bagātajā kalnu pilsētā Aspenā, viņa sieva ir dzimusi, augusi ar govīm un zirgiem. Spilgts moments Kostnera vesternu kosmosā ir filma par ASV Pilsoņu kara leitnantu, kurš dodas uz pierobežu satikt indiāņus, – «Oskariem» nominētā «Dejas ar vilkiem». Jau kopš 1980. gadu beigām Kostners kā producents cīnījies par sava vesterna izveidi, un tikai šajos gados palēnām īstenojas viņa sirdsdarbs trīsdesmit gadu garumā –  daudzsēriju filma «Horizon: American Saga» (2024), kas vēsta par Pilsoņu kara un migrācijas sekām attiecībā pret pirmiedzīvotājiem. Viņa atveidotais Džons Datons ir «Jeloustounas» sirds un plaušas, bez viņa piekrišanas nenotiek nekas. Taču dzīve ir dzīve (nauda ir nauda), un sēriju finālā mēs Kostneru vairs neredzēsim.

Klasiskie balsti

Mūsdienu vesterna uzvaras gājienu turpina «Netflix» atbilde «Teritorija». Kaut daudzsološs pieteikums un skatītāji gaida otro sezonu, tas tomēr nav Šeridana vēriens – tieši viņam raksturīgi ir dialogos iekļaut filozofiskus pārspriedumus par cilvēka lomu mūsdienu pasaulē. Paņēmiens, ko dažs kritiķis nievājoši saucis par pārnopietnu, tomēr mūsdienu TV vienkāršībā ir reti sastopams. Līdzās iespaidīgām apšaudēm, līķu čupām un straujām izjādēm zirgu mugurā «Jeloustounas» mugurkaulā ieausts kaut kas no Šekspīra mūžzaļās traģēdijas. Tur tēvi cīnās ar dēliem, brūk ģimenes saites un notiek izmisīgs tvēriens pēc mīlestības, pāri visam – globāla mēroga pārspriedumi par humānisma, taisnīguma un ētikas idejām. Teātra dramaturģijas kanoni lieliski strādā šajā tik aktuālajā lauku cilvēku vidē. Galu galā, viss jau ir bijis, viss ir uzrakstīts. Varbūt tikai pietrūka zirga, ar ko aizjāt pretī saulrietam.

Tiem, kuri laikus sākuši skumt par «Jeloustounas» finālu, ir izcilas ziņas – mūs gaida Šeridana vesternu frančīzes uzplaukums – straumēšanas platformā Go3 ir pieejamas gan jau minētās «1923» sērijas, gan pirmsākums Datonu sāgai – «1883», vēstot par amerikāņu migrantu pirmsākumiem 19. gadsimta sākumā, un par šo – mazliet sīkāk turpinājumā.