"Tas ir liels izaicinājums!" - Ilze Grase-Ķibilde sāk dzīvi no nulles Vācijā

26. oktobrī aprit pieci gadi, kopš 46 gadu vecumā pēkšņi mūžībā tika aizsaukts pazīstamais žurnālists un TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Ķibilds. Pēc vīra nāves Ilzei nācies pieņemt būtiskus lēmumus, ļaujoties gan tālākai attiecību dzīvei, gan profesionāliem izaicinājumiem. Tostarp – šoruden pārcelties uz dzīvi Vācijā. “Iniciatīva radās tikai un vienīgi tāpēc, ka bija pienācis laiks pieņemt jaunu izaicinājumu profesionālajā darbībā, un šis lēmums nebūt nav saistīts ar personisko dzīvi,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" precizē Ilze Grase-Ķibilde. Viņa stāsta, kā kopā ar bērniem iekārtojusies Vācijā, kādi ir pārbaudījumi, ar ko jāsaskaras sadzīvē un cik liela vieta šajā visā ir jaunajām attiecībām ar vācieti Rūdiju.   

Jaunā darba vidē

Ka Ilze noslēdz darba attiecības ar "Møller Baltic Import", kur strādāja par izpilddirektori, izskanēja šā gada augustā. Arī viņas plāni par žilbinošu turpmāko karjeru. “Tāda doma vai virziens man jau diezgan sen bija prātā, ņemot vērā pieredzi, kas ir iegūta, darbojoties auto industrijā,” iesāk Ilze, paskaidrojot, kā šajā jomā notiek biznesa plānošana. “Tajā ir trīs līmeņi. Esmu strādājusi pirmajā līmenī business to customer, kas ir dīleru līmenis, otrajā līmenī, kas ir vairumtirdzniecība, – Latvijā tas bija uzņēmums "Moller Baltic Import" –, un nu savus spēkus izmēģinu trešajā līmenī, kas ir auto rūpnīca HQ headquarter, – pieredzu, kā zīmoli virza biznesa attīstību no Vācijas. Protams, ka mana izvēle bija par labu tiem zīmoliem, ar kuriem jau strādāju, – "Audi" un "Volkswagen". Paralēli radās arī iespēja, kuru nolēmu izmēģināt. Šā gada martā sākās sarunas par šo darba pozīciju un iespēju. Un jau vasaras sākumā sāku tai nopietni noskaņoties,” atklāj Ilze Grase-Ķibilde. Viņa ar bērniem 4. septembrī ieradās Vācijas pilsētā Ingolštadtē, bet 10. septembrī oficiāli pievienojās uzņēmumam "Audi AG".

Vaicāta, kā jūtas jaunajā darbavietā, Ilze neslēpj, ka “viegli nav”. “Viennozīmīgi, ka profesionālajā ziņā esmu priecīgi satraukta, jo ir aizraujoši un interesanti. Bet, ja runāju privāti, tad tas ir ļoti liels izaicinājums no visām pusēm.”

Lielākoties pārcelšanās lietas Ilze ar jauno darbavietu kārtojusi attālināti no Latvijas. “Viss notika hibrīdmodelī. Protams, bija jautājumi, kurus vajadzēja risināt klātienē. Piemēram, lai izvēlētos sev un bērniem dzīvesvietu, es braucu apskatīt vairākus variantus. Arī šobrīd man ir pieejama relocation assistance – pārcelšanās palīdzība. Darbavieta palīdz gan kārtot dokumentus, gan tehniski pārcelt manu iedzīvi no Latvijas uz Vāciju. Tas ir ļoti liels atbalsts.”

Svētdienās veikali slēgti

Bet kā ar ikdienas saimniecisko dzīvi? “Dzīvojot uz vietas, pamazām pielāgojamies. Izzinām, kuros veikalos ko var nopirkt. Pierodam pie tādas elementāras lietas, ka svētdienās tik tiešām veikali nestrādā. Pirmās pāris nedēļas es to aizmirsu, tāpēc nebija pietiekami daudz pārtikas, lai pirmdienas rītā bērniem pagatavotu brokastis. Tādas elementāras lietas,” pasmaida Ilze. Iedzīvojoties Vācijā, viņa var novērtēt Latvijas stiprās puses. “Varu uzslavēt Latviju par daudzām lietām. Mēs ļoti bieži pieminam Igauniju kā digitālu valsti, bet arī Latvijā ir ārkārtīgi ērti kārtot dokumentus digitāli. Mums ir identifikācijas līdzeklis Smart-ID, mums ir portāls latvija.lv ar e-pakalpojumiem. Tas ir apbrīnojami, jo šeit, Vācijā, nekā tāda nav!” pārliecinājusies latviete, kas viņai ļauj secināt, ka tiekam lutināti, lai gan paši to bieži neapzināmies.

Mācības vācu skolā

Ilze Grase-Ķibilde Ingolštadtē dzīvo ar meitu Jasmīnu (6) un dēlu Paulu (10). “Lai arī meitai vēl vajadzēja apmeklēt bērnudārzu, šajā rudenī viņa tomēr kļuva par skolnieci.

Vācijā skolas gaitas ir jāuzsāk gadu agrāk nekā Latvijā. Abi bērni mācās vācu skolā. Dēls sāka mācības ceturtajā klasē,” stāsta Ilze, atklājot, kādi ir pirmie novērojumi par izglītošanos Vācijā. Izglītojamo procesā viņi esot visi trīs, ja runa par vācu valodas apgūšanu. “Vācu izglītības sistēma vienkāršā vācu pamatskolā ir mani pārsteigusi daudzos aspektos. Viņi ļoti strikti skatās bērna attīstību. Ļoti daudz iesaista un informē vecākus, nepārtraukti pārbauda, vai regulāri apskaties, kā bērns izpildījis mājasdarbus, vai aprunājies par mācību vielu. Mēs kopā iejūtamies jaunajā vidē, un tas ir izaicinoši. Bērniem tas ir ārkārtīgi liels pārdzīvojums un piedzīvojums,” neslēpj Ilze, atzīstot, ka palīdz atsaucīgu cilvēku atbalsts un pretimnākšana. “Esmu sajutusi tādu atsaucību, atvērtību un palīdzību no visām pusēm, kas ir apbrīnojama. Ir sveši cilvēki, kas piedāvā palīdzēt maniem bērniem integrēties vai pamācīt vācu valodu, vai paskatīties, kā viņiem iet ar mājasdarbiem. Kaimiņi iesaka bērnu aktivitātes un uzaicina mūs uz kopīgiem pasākumiem. Fantastiski! Arī mani latviešu paziņas atsūta jauku cilvēku kontaktus Minhenē, esam sapazinušies ar superlatviešiem. Es tiešām negaidīju, ka būs tāda atsaucība!” Ar savu piemēru Ilze grib iedrošināt arī citus nekautrēties lūgt palīdzību, runāt par problēmu, jo tikai tā iespējams tikt uz priekšu.

Neraugoties uz jauno dzīvi Vācijā, Ķibildi atrod iespējas brīvdienas pavadīt Latvijā. Tādas plānotas gan Latvijas svētkos novembrī, gan Ziemassvētkos.

Savā "Facebook" profilā Ilze publiskojusi bildes ar jauno draugu Rūdiju no Vācijas, pastaigājoties pa rudenīgajām Rīgas ielām. Pāris jau vasarā tika manīts Latvijā apmeklējam publiskus pasākumus. Medijiem to Ilze komentējusi, sakot: lai arī Rūdijs ir no Vācijas, pagaidām katram ikdiena rit savā skrējienā.