Kā Polijas "vampīrs" pavadīja savas dzīves pēdējos mirkļus: 18 gadus veco meiteni ar sirpi piecirta pie zemes, lai "neļautu viņai atgriezties no mirušajiem"
Polijas lauku apvidū arheologi atrada skeletu, kuram ap kaklu bija novietota izkapts, bet uz kājas īkšķa - milzīga atslēga. Šāda veida "dubultā aizsardzība" tika izmantota, jo vietējie poļi ticēja, ka sieviete bijusi "reāls vampīrs", un, lai nepieļautu viņas augšāmcelšanos no kapa, izmantoja šīs metodes.
Sievietes mirstīgās atliekas poļu arheologi atrada pirms diviem gadiem. Tagad eksperti atklājuši jaunu informāciju par šo sievieti un piedāvā mākslinieku ilustrācijas, kurās attēlots viņas iespējamais izskats, vēsta "Daily Mail".
Arheologi nosaukuši šo "vampīru" par Zosju, kura miršanas brīdī, pirms aptuveni 350 gadiem, 17. gadsimta vidū, bijusi 18 gadus veca. Kaulu skenēšana atklājusi deformāciju viņas krūšu kaulā, kas liekot domāt, ka Zosjai bijuši fiziski defekti, kas sagādājuši lielas sāpes. Šī deformācija varētu būt iemesls, kādēļ viņu uzskatīja par īpaši bīstamu "vampīru" un, iespējams, tādēļ viņa tika upurēta un apbedīta šādā veidā.
Polinskis un Zagrodzka strādāja ar sejas rekonstrukcijas ekspertu Oskaru Nilsonu, kurš veica galvaskausa digitālo skenēšanu un izveidoja kopiju ar 3D printeri. Mākslinieku radītais attēls liecina, ka Zosjai, iespējams, bijusi gaiša āda, zilas acis un īsi mati. Jaunākie atklājumi par Zosju tiek izcelti jaunā dokumentālajā filmā "Vampīru lauks", kuru drīzumā pārraidīs kanālā "Sky History".
Zosja ir viena no apmēram 100 skeletiem, kas atrasti laukā ārpus neliela ciematā Pieņā uz dienvidiem no Polijas pilsētas Tonas. To 2022. gada vasarā atklāja arheologs profesors Dariuss Polinskis un viņa partnere Magda Zagrodzka. Pēc tam, kad profesora Polinska lāpsta trāpīja kaut kam, kas skanēja pēc metāla, pētnieki uzmanīgi pārskatīja zemi un atrada Zosju, kura ir vienīgais skelets laukā ar izkapti ap kaklu.
Izkapts, lauksaimniecības instruments ar asu, izliektu asmeni, tika novietots tā, lai nodrošinātu, ka viņa pati sevi nogrieztu galvu, ja mēģinātu piecelties no mirušajiem. "Var pieņemt, ka kāda iemesla dēļ, tie, kuri apglabāja šo sievieti, baidījās, ka viņa piecelsies no kapa," sacīja profesors Polinskis.
Zosja tika atrasta ar zīda cepuri uz galvas, kas norādīja uz viņas augsto sociālo statusu. Sievietes kaulu skenējumus izpētīja medicīnas pētniece Dr. Hetere Edgara no Ņūmeksikas Universitātes, kura identificēja anomāliju viņas krūšu kaulā. "Šī varēja būt redzama deformācija, kas Zosjai radīja sāpes un "atzīmēja šo personu (citu acīs) negatīvā veidā," teica eksperte.
Tā kā viņa mira aptuveni poļu-zviedru kara (1600 - 1629) laikā, pētnieki spekulē, ka viņa varēja būt zviedriete, un tādēļ tika uzskatīta par "nevēlamu svešinieku."
Profesors Polinskis un viņa partnere plāno atgriezties Pieņā, lai veiktu papildu izrakumus. Profesors Polinskis norāda, ka šie kapi bija īpaši paredzēti cilvēkiem, "kuri bija izslēgti no kopienas." Tomēr visi kapi palika bez apzīmējumiem, un nav rakstisku dokumentu par mirstīgajām atliekām šajā vietā, kas padara identifikāciju īpaši grūtu.
Dažas mirstīgās atliekas atradās ar seju uz leju, citas bija nokrāmētas ar akmeņiem, bet dažām mutē bija monētas. "Veidi, kā aizsargāties pret mirušo atgriešanos, ietver galvas vai kāju nogriešanu, mirušā novietošanu ar seju uz leju, lai viņš iekostos zemē, dedzināšanu," sacīja profesors Polinskis.
Mīti par nemirstīgajiem Austrumeiropā datējas ar 11. gadsimtu, savukārt mīti par vampīriem ir radušies 17. un 18. gadsimtā. Cilvēki baidījās, ka daži no apglabātajiem atgriezīsies virszemē un terorizēs dzīvos. Dažās Eiropas daļās (īpaši starp slāvu tautām) ticība vampīriem kļuva tik plaši izplatīta, ka tā izraisīja masu histēriju. Cilvēki, kuri mira pāragri, piemēram, pašnāvības ceļā, bieži vien tika turēti aizdomās par vampīrismu, un viņu ķermeņi tika izkropļoti, lai novērstu viņu atgriešanos no mirušajiem.
