15. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1954. gadā Juris Puriņš - Neiroķirurģijas privātklīnikas īpašnieks un vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Eksperimentālās ķirurģijas centra vadītājs, Latvijas Neiroķirurgu biedrības viceprezidents.

1952. gadā Ivars Linde - ISMA prorektors studiju darbā, Menedžmenta un mārketinga katedras docents.

1948. gadā Teodors Tverijons - bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents un tagadējais padomnieks.

1946. gadā Orvils Heniņš - Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

1944. gadā Juris Jurjāns - Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pasniedzējs, mākslinieks.

1940. gadā Rišards Labanovskis - publicists.

JUBILĀRI PASAULĒ

1980. gadā Konors Obersts - amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors ("Bright Eyes").

1976. gadā Brendons Boids - amerikāņu mūziķis ("Incubus").

1976. gadā Ronijs Vanuči juniors - amerikāņu mūziķis ("The Killers").

1976. gadā Oskars Freire - spāņu riteņbraucējs.

1974. gadā Tomi Putānsū - somu dziedātājs ("Lordi").

1974. gadā Aleksandrs Vurcs - austriešu autosportists.

1973. gadā Katerina Noimanova - čehu slēpotāja.

1972. gadā Jaromirs Jāgrs - čehu hokejists.

1960. gadā Maikijs Kreigs - britu mūziķis ("Culture Club").

1959. gadā Eli Kempbels - britu mūziķis (UB40).

1954. gadā Mets Grēnings - amerikāņu multiplikators, "The Simpsons" un "Futurama" radītājs.

1948. gadā Ārts Špīgelmans - amerikāņu komiksu autors.

1944. gadā Maiks Eivorijs - britu bundzinieks ("The Kinks").

1929. gadā Greiems Hils - britu autosportists (miris 1975.gadā).

1882. gadā Džons Berimors - amerikāņu aktieris (miris 1942.gadā).

1877. gadā Luī Reno - franču automobiļu ražotājs (miris 1944.gadā).

1874. gadā sers Ernests Šekltons - britu polārais pētnieks (miris 1922.gadā).

1873. gadā Hanss fon Oilers - Šelpins - Vācijā dzimis ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1964.gadā).

1861. gadā Šarls Eduārs Gijoms - franču fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1938.gadā).

1845. gadā Elaihu Rūts - amerikāņu valstsvīrs un diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1937.gadā).

1835. gadā Demetrijs Vikelss - grieķu rakstnieks, Starptautiskās olimpiskās komitejas pirmais prezidents (miris 1908.gadā).

1749. gadā Džeremijs Bentems - angļu filozofs (miris 1832.gadā).

1710. gadā Luijs XV - Francijas karalis (miris 1774.gadā).

1571. gadā Mikaels Pretorijs - vācu komponists (miris 1621.gadā).

1564. gadā Galileo Galilejs - itāliešu astronoms un fiziķis (miris 1642.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā svinīgi tiek atklāta Latvijas vēstniecības Krievijā konsulārās nodaļas kanceleja Kaļiņingradā.

2007. gadā tiek izveidota jauna Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra interneta mājaslapa meža īpašniekiem "www.kpc.gov.lv", kurā var uzzināt par aktuāliem jaunumiem, kas būtu jāzina jebkuram meža īpašniekam, kā arī atrast informāciju par Eiropas Savienības un valsts atbalstu.

2006. gadā oficiāli tiek atklāta daudzfunkcionālā izklaides un sporta būve "Arēna Rīga".

2005. gadā par godu divsimtajai gadadienai kopš cilvēka pirmā lidojuma gaisa balonā virs Latvijas vēsturiskā notikuma vietā, Citadelē pie Patentu valdes ēkas, tiek uzstādīta piemiņas plāksne "Kāpnes uz debesīm".

2004. gadā Rīgā, Brāļu kapos, pie Mūžīgās uguns pulcējas Afganistānas kara veterāni, lai pieminētu karā kritušos karavīrus. 15.gadadienā kopš PSRS karaspēka izvešanas no Afganistānas kopā sanāk aptuveni 60 cilvēku.

2003. gadā notiek Tautas saskaņas partijas (TSP) kongress, kurā tiek pieņemts lēmums izstāties no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". TSP kongresā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē Jāni Jurkānu.

2002. gadā Latvijas hokeja izlase olimpiskā turnīra spēlē ar rezultātu 9:2 uzvar Ukrainas valstsvienību un Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs izcīna devīto vietu.

2002. gadā Turaidā notiek pirmā valdības izveidotās darba grupas Turaidas pilskalna glābšanai sanāksme.

2001. gadā Saeima pieņem grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz turpmāk atļaut autovadītājus par stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu sodīt bez viņu klātbūtnes.

2001. gadā Augstākā tiesa bijušajam biroja "Misis Latvija" direktoram pedofilijā apsūdzētajam Aināram Eisakam piespriež piecu gadu brīvības atņemšanu, nepiemērojot Amnestijas likumu.

2001. gadā oficiālā vizītē Latvijā viesojas Beļģijas Karalistes premjerministrs Gijs Verhofstats ar delegāciju.

2001. gadā Saeima pieņem grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas paredz, ka neviena raidorganizācija no 2006.gada 1.janvāra nevarēs raidīt notikumus, kurus valdība būs atzinusi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem, ja tos nevarēs redzēt visā Latvijā visi iedzīvotāji ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

2000. gadā Saldus rajona tiesa atzīst par vainīgiem visus trīs Talsu traģēdijas krimināllietā apsūdzētos bijušos ugunsdzēsības dienestu darbiniekus. Visiem trim vainīgajiem piespriež trīs gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku.

2000. gadā tiek oficiāli atklātas Eiropas Savienības sarunas ar jaunajām kandidātvalstīm, arī ar Latviju.

2000. gadā Triju Zvaigžņu ordeņa dome pieņem lēmumu piešķirt pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam. 18.februārī prezidenta padomnieks Vladimirs Ševčenko paziņo, ka bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins nolēmis atteikties no Latvijas piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa. 2006.gadā Jeļcins tomēr saņem ordeni.

1999. gadā Stājas spēkā Latvijas un Itālijas noslēgtais līgums par bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm.

1998. gadā Viļņā tiek parakstīts Viļņas, Rīgas un Tallinas sadarbības plāns 1998.gadam, kas konkretizē 1993.gadā noslēgto Baltijas valstu galvaspilsētu sadarbības līgumu.

1990. gadā LPSR AP pieņem likumu par grozījumiem LPSR Konstitūcijā, atzīstot par oficiālo valsts simboliku sarkanbaltsarkano karogu, 1921.gadā apstiprināto valsts ģērboni un himnu "Dievs, svētī Latviju". Likums stājas spēkā 27.februārī.

1990. gadā Augstākā Padome pieņem deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību (par - 177 balsis, pret - 48, atturas - 14), kurā atzīst 1940.gada 21.jūlija Latvijas Saeimas deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā par nelikumīgu kopš pieņemšanas brīža un, pamatojoties uz LPSR AP 1989.gada 28.jūlija deklarāciju Par Latvijas valsts suveneritāti, iestājas par to, ka jāveic pasākumi, lai Latvijas PSR pārveidotu par brīvu un neatkarīgu valsti tādu valstu savienībā, kas iet humānu demokrātiska sociālisma ceļu un savas attiecības ar citām valstīm veido uz līguma pamatiem.

1922. gadā Satversmes sapulce ar visām klātesošo deputātu balsīm, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturas, pieņem Satversmes pirmo daļu.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā virs Krievijas Urālu reģiona eksplodē meteorīts, ievainojot aptuveni 1500 cilvēkus un nodarot postījumus vairākiem tūkstošiem ēku.

2006. gadā 92 gadu vecumā mirst bijušais Taivānas premjerministrs Suņs Juņsuaņs, ko uzskata par salas ekonomiskās ekspansijas virzītājspēku 20.gadsimta astoņdesmitajos gados.

2005. gadā tiek dibināts videofailu apmaiņas interneta serviss "YouTube".

2004. gadā Ķīnā tiek izpildīts nāvessods valsts nežēlīgākajam sērijveida slepkavam Janam Sjiņhai, kurš četrus gadus ilgo noziegumu virknē nogalināja 67 cilvēkus un izvaroja aptuveni 20 sieviešu.

2003. gadā lielākajā demonstrāciju vilnī kopš Vjetnamas kara vismaz seši miljoni protestētāju 600 visas pasaules pilsētās dodas gājienos pret Irākas karu. Atsevišķi aprēķini liecina, ka demonstrācijās varētu būt piedalījušies pat 30 miljoni cilvēku, tās padarot par lielākajām miera demonstrācijām cilvēces vēsturē.

2001. gadā Bahreina atbrīvo visus valsts politieslodzītos, kad tiek amnestēti vairāk nekā 400 politisku iemeslu dēļ izraidītie vai apcietinātie cilvēki. Tajā pašā dienā pirmo reizi vēlēšanās piedalās Bahreinas sievietes.

1999. gadā Turcijas aģenti Kenijā arestē Kurdistānas Strādnieku partijas līderi Abdullu Odžalanu.

1997. gadā Ziemeļkorejas aģenti netālu no Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas nāvējoši ievaino Phenjanas līdera Kima Čenira bijušās sievas radinieku, kurš bija pārbēdzis uz dienvidiem.

1996. gadā pacelšanās laikā avarē Ķīnas kosmosa raķete "Long March 3" ar satelītu "Intelsat 708", ietriecoties lauku ciematā. Par upuru skaitu precīzu ziņu nav. Pēc Ķīnas oficiālo mediju ziņām, bojā gāja seši cilvēki, bet neatkarīgi avoti ziņo, ka upuru skaits bijis dramatiski lielāks.

1995. gadā ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģenti arestē hakeri Kevinu Mitņiku un apsūdz viņu par ielaušanos valsts "visdrošākajās" datorsistēmās.

1994. gadā pēc apelācijas noraidīšanas nāvessods tiek izpildīts Krievijas sērijveida slepkavam Andrejam Čikatilo jeb Rostovas uzšķērdējam, kurš izvaroja un nogalināja vairāk nekā 50 cilvēkus.

1992. gadā divi spāņu ceļotāji sekmīgi pabeidz pirmo austrumu-rietumu virziena lidojumu gaisa balonā pāri Atlantijas okeānam, no Spānijas sasniedzot Venecuēlu.

1990. gadā Lielbritānija un Argentīna atjauno diplomātiskās attiecības, kas tika sarautas pēc 1982.gadā notikušā Falklenda salu kara starp abām valstīm.

1989. gadā aptuveni 100 000 padomju karavīru atstāj Afganistānu, ievērojot ar ANO starpniecību panākto vienošanos. Tas notiek desmit gadus pēc tam, kad Maskava nosūtīja savu armiju uz kaimiņvalsti.

1982. gadā vētras laikā netālu no Ņūfaundlendas krastiem nogrimst naftas platforma "Ocean Ranger", aiznesot 84 strādnieku dzīvības.

1971. gadā Lielbritānija pāriet uz decimālo monetāro sistēmu, kura paredz, ka vienā sterliņu mārciņā ir 100 pensi, atvadoties no ēras, kurā tika lietotas mārciņas, šiliņi un vienā mārciņā ietilpa 240 pensi. Identisku soli sper arī Īrija.

1970. gadā aviokatastrofā Dominikānā iet bojā 102 cilvēki.

1965. gadā mirst populārais amerikāņu dziedātājs un džeza pianists Nets Kings Kouls.

1965. gadā kļavas lapas simbols tiek iekļauts Kanādas karogā.

1961. gadā aviokatastrofā Beļģijā iet bojā ASV daiļslidošanas izlase, vairāki treneri un ģimeņu locekļi. Kopumā dzīvību zaudē 73 cilvēki.

1950. gadā PSRS un Ķīna paraksta savstarpējas aizsardzības līgumu.

1942. gadā pēc nedēļu ilgas kaujas un bombardēšanas apmēram 85 000 britu vadīto spēku - britu, indiešu un austrāliešu - karavīru padodas Japānas spēkiem, kuru skaitliskais sastāvs nesasniedz pat ne pusi no britu kontingenta. Šī ir skaitliski lielākā britu vadīta militāra personāla padošanās vēsturē.

1933. gadā Itālijā dzimušais anarhists Džuzepe Cangara ASV pilsētā Maiami veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu pret prezidentu Frenklinu Rūzveltu, tomēr nejauši nāvējoši ievainojot Ilinoisas mēru Entonu Čermaku.

1922. gadā Nīderlandes pilsētā Hāgā notiek pirmā Pastāvīgās starptautiskās tiesas sēde.

1906. gadā tiek izveidota Lielbritānijas Leiboristu partija.

1903. gadā Moriss Mičtoms un viņa sieva Roza laiž ASV tirgū pirmo plīša lācīti Tediju, kam dots vārds par godu ASV prezidentam Teodoram Rūzveltam, kurš medībās atteicās nogalināt paša lamatās iedzītu lāci. Lācīši kļuva tik populāri, ka Mičtoms 1907.gadā dibināja kompāniju "Ideal Novelty and Toy Company".

1898. gadā Havanas ostā Kubā uzsprāgst karakuģis "USS Maine", izdzēšot vairāk nekā 260 amerikāņu jūrnieku dzīvības. Šis notikums pamudina ASV pieteikt karu Spānijai.

1857. gadā miris krievu komponists Mihails Gļinka.

1781. gadā mirst vācu filozofs, dramaturgs un mākslas kritiķis Gotholds Lesings.

1764. gadā tiek dibināta Sentluisas pilsēta.

1637. gadā par Svētās Romas impērijas imperatoru kļūst Ferdinands III.

399. gada p.m.ē. sengrieķu filozofam Sokrātam tiek piespriests nāvessods.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva