Meklēs citplanētiešu dzīvības pazīmes uz Jupitera pavadoņa
Pēc dažām stundām kosmosa kuģim vajadzētu pacelties no Floridas, lai uzsāktu meklējumus pēc citplanētiešu dzīvības pazīmēm. Tā galamērķis ir Eiropa - noslēpumains Jupitera pavadonis.
Tiek uzskatīts, ka zem tā ledus virsmas varētu atrasties milzīgs okeāns ar divkārt vairāk ūdens nekā uz Zemes.
Kosmosa kuģis "Europa Clipper" dosies uz Eiropas misiju, kas devās ceļā pagājušajā gadā, taču, izmantojot kosmisko "izlēcienu", tas apsteigs un sasniegs galamērķi pirmais. Tas notiks tikai 2030. gadā, taču tas, ko tas atklās, varētu mainīt mūsu izpratni par dzīvību Saules sistēmā.
Gadu laikā plānotā "Europa Clipper" misija tika pēdējā brīdī aizkavēta, kad šonedēļ Floridu skāra viesuļvētra "Miltons". Kosmosa kuģis tika steidzami novietots patvērumā iekštelpās, taču pēc tam, kad inženieri pārbaudīja, vai izšaušanas laukums Keipkanaverālā nav bojāts, tika dots zaļais signāls startam 14. oktobrī plkst. 12:06 pēc vietējā laika.
"Ja mēs atklātu dzīvību tik tālu no Saules, tas norādītu uz neatkarīgu dzīvības izcelsmi, atšķirīgu no Zemes," saka Marks Fokss-Povels, planētu mikrobiologs no Atvērtās universitātes.
"Tas būtu ārkārtīgi nozīmīgi, jo, ja tas notiktu divreiz vienā Saules sistēmā, tas varētu nozīmēt, ka dzīvība ir patiešām izplatīta," viņš piebilst.
Eiropa atrodas 628 miljonu kilometru attālumā no Zemes un ir nedaudz lielāka par mūsu Mēnesi, taču ar to līdzības arī beidzas. Ja Eiropa būtu mūsu debesīs, tā spīdētu piecas reizes spožāk, jo ūdens ledus atstarotu daudz vairāk saules gaismas.
Tās ledus garoza ir līdz pat 25 kilometriem bieza, un zem tās varētu slēpties milzīgs sālsūdens okeāns. Tur varētu būt arī ķīmiskie elementi, kas ir nepieciešami vienkāršas dzīvības rašanās procesam.
Zinātnieki pirmo reizi saprata, ka uz Eiropas varētu pastāvēt dzīvība 1970. gados, kad, vērojot teleskopu Arizonā, tika pamanīts ūdens ledus. Kosmosa zondes "Voyager 1" un "Voyager 2" uzņēma pirmos tuvplāna attēlus, un 1995. gadā NASA kosmosa kuģis "Galileo" lidoja garām Eiropai, uzņemot dažas mulsinošas fotogrāfijas. Tās parādīja virsmu, kas bija pārklāta ar tumšām, sarkanbrūnām plaisām; tās varētu saturēt sāļus un sēra savienojumus, kas varētu atbalstīt dzīvību.
Džeimsa Veba teleskops vēlāk uzņēma attēlus, kuros varētu būt redzamas ūdens strūklas, kas izšļākušās 160 kilometru augstumā virs Eiropas virsmas. Tomēr neviena no šīm misijām nepietuvojās Eiropai pietiekami ilgi, lai to pilnībā izpētītu.
Tagad zinātnieki cer, ka NASA "Clipper" kosmosa kuģa instrumenti kartēs gandrīz visu pavadoņa virsmu, kā arī savāks putekļu daļiņas un lidos cauri ūdens strūklām.
Britnija Šmita, Zemes un atmosfēras zinātņu asociētā profesore Kornela universitātē ASV, palīdzēja izstrādāt lāzeru, kas atradīsies uz kuģa, un tas spēs ieskatīties cauri ledus slānim. "Es visvairāk esmu sajūsmā par to, ka varēsim saprast Eiropas ūdens apgādes sistēmu. Kur atrodas ūdens? Eiropai ir ledus versija Zemes subdukcijas zonām, magmas kamerām un tektonikai – mēs centīsimies ielūkoties šajās zonās un tās kartēt," viņa saka.
Taču atšķirībā no Zemes visi "Clipper" instrumenti tiks pakļauti milzīgam starojuma daudzumam, kas, kā saka profesore Šmita, ir "liela problēma". Kosmosa kuģis lidos gar Eiropu aptuveni 50 reizes, un katru reizi tas tiks pakļauts starojumam, kas ir ekvivalents vienam miljonam rentgenstaru.
"Liela daļa elektronikas ir novietota aizsargājošā nodalījumā, lai pasargātu to no starojuma," skaidro profesore Šmita.
Šis kosmosa kuģis ir lielākais, kas jebkad būvēts, lai apmeklētu planētu, un tam priekšā ir gara ceļš. Tas ceļos 1,8 miljardus jūdžu, riņķos gan ap Zemi, gan Marsu, lai iegūtu papildu grūdienu Jupitera virzienā, izmantojot tā saukto "sling-shot" efektu. Kosmosa kuģis nevar nest pietiekami daudz degvielas, lai pats visu ceļu veiktu autonomi, tāpēc tas izmantos Zemes un Marsa gravitācijas vilkmi, lai paātrinātos. Tas apsteigs Eiropas Kosmosa aģentūras kosmosa kuģi "JUICE", kas arī apmeklēs Eiropu ceļā uz citu Jupitera pavadoni, ko sauc par Ganimēdu.
Kad "Clipper" 2030. gadā pietuvosies Eiropai, tas atkal ieslēgs savus dzinējus, lai rūpīgi manevrētu pareizajā orbītā.
Zinātnieki ļoti piesardzīgi izsakās par dzīvības atklāšanas iespējām – nav gaidāms, ka tiks atrastas cilvēkiem līdzīgas radības vai dzīvnieki. "Mēs meklējam apstākļus, kas varētu nodrošināt dzīvības iespējamību, un jums vajag četras lietas – šķidru ūdeni, siltuma avotu un organiskas vielas. Visbeidzot, šiem trim elementiem jābūt stabiliem pietiekami ilgu laika periodu, lai kaut kas varētu notikt," skaidro Mišela Daugertija, kosmosa fizikas profesore no Imperiālās koledžas Londonā.
Viņi cer, ka, labāk izprotot ledus virsmu, viņi zinās, kur uz nākotnes misijas laikā varētu nolaisties.
Starptautiska zinātnieku komanda no NASA, Jet Propulsion Laboratory un Džona Hopkinsa lietišķās fizikas laboratorijas pārraudzīs šo odiseju.
Laikā, kad kosmosa misijas notiek gandrīz katru nedēļu, šī misija sola kaut ko citu, norāda profesors Fokss-Povels. "Šeit nav runa par peļņu. Tas ir par izpēti un zinātkāri, un mūsu zināšanu robežu paplašināšanu par mūsu vietu Visumā," viņš saka.
