Zinātnieki atklājuši, ka Marsa smiltis var izmantot būvniecībai kosmosā
Zinātnieki no Dublinas ir atklājuši, ka Marsa un Mēness virsmas smiltis var pārvērst cietos ķieģeļos, kas varētu tikt izmantoti nākotnes apmetņu būvēšanai kosmosā.
Trinity koledžas pētnieki ir izstrādājuši metodi, kā saistīt regolītu – virsmas akmeņus, smiltis un putekļus – izmantojot zemas temperatūras un minimālu enerģiju. Šie ķieģeļi, kas tiek veidoti ar oglekļa nanocaurulēm, ir ar salīdzinoši zemu blīvumu, taču to izturība tuvojas granītam, padarot tos piemērotus ārpuszemes būvēm.
Pētniecības projekta vadītājs, profesors Džonatans Koulmens, norāda, ka šis atklājums varētu ievērojami samazināt nepieciešamību transportēt būvmateriālus no Zemes, lai izveidotu Mēness bāzi.
Tā kā būvmateriāli no Zemes ir smagi un to transports ir dārgs, izmantojot regolītu un oglekļa nanocaurules, tiktu ievērojami samazināta nepieciešamība pēc transporta. Turklāt šie ķieģeļi vada elektrību, kas ļauj tos izmantot kā iekšējos sensorus, lai uzraudzītu ārpuszemes būvju struktūras veselību.
Šīs konstrukcijas būs veidotas tā, lai noturētu gaisu, tāpēc agrīna brīdinājuma signālu monitorēšana ir būtiska, lai novērstu struktūru bojājumus.
Profesors Koulmens piebilst: "Puspastāvīgas bāzes izveide uz Mēness vai Marsa prasīs maksimālu materiālu izmantošanu uz vietas un minimālu materiālu un aprīkojuma transportēšanu no Zemes. Tas nozīmēs lielu paļaušanos uz regolītu un ūdeni, ko papildinās neliels daudzums piedevu, kas tiks izgatavotas uz Zemes."
Šis atklājums varētu būt noderīgs arī Zemes būvniecības industrijai. Pētnieki uzskata, ka līdzīgs nanomateriāls, ko sauc par grafēnu, varētu būt efektīvs arī uz Zemes, jo, sajaucot to ar cementu, betona stiprība varētu palielināties par 40%. Tas nozīmē, ka, palielinot betona izturību, būtu nepieciešams mazāks materiālu daudzums struktūru būvniecībai, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas, ko rada betona ražošana, kas šobrīd veido aptuveni 8% no pasaules kopējām CO2 emisijām.
