Latvijas Nacionālājā operā uzstāsies leģendārā argentīniešu pianiste Marta Argeriča

Intervijas sniegt viņai nepatīk, tāpat kā spēlēt vienai vai ierakstu studijās. Tas ir cilvēciski saprotams. Martai Argeričai ir 83 gadi, un jau 67 gadus – kopš uzvaras Ženēvas Starptautiskajā mūziķu konkursā un Ferručo Buzoni Starptautiskajā pianistu konkursā Bolcāno 1957. gadā – viņa ir mediju un publikas uzmanības centrā. Viņas biogrāfija ir episkas Holivudas filmas vērta (dokumentālo filmu uzņemts jau ne mazums). Tajā ierakstītas gan karstās senču asinis – Ukrainas ebreji no vienas, Spānijas katalāņi no otras puses –, gan vecāku ekonomistu sociālistiskie centieni, gan prezidents Perons, kurš personīgi nosūtīja Argeriču ģimeni uz Vīni, lai meita – brīnumbērns – iegūst augstvērtīgu mūzikas izglītību, gan jaunības gadu krīze, kas sekoja pirmajam triumfa gājienam, gan laiks, kad izkristalizējās Argeričas personiskais spēles stils – drosmīgs, spilgts, bez pārmērībām un jūtelīguma –, gan kolosālie panākumi Friderika Šopēna Starptautiskajā pianistu konkursā Varšavā 1965. gadā, gan smaga slimība un atveseļošanās, gan vīri, gan meitas, gan viņas elpu aizraujošais skaistums, gan neganti asais raksturs, par ko stāsta leģendas… 

Pie klavierēm viņa ir kopš trīs gadu, uz skatuves – kopš astoņu gadu vecuma. Lai kļūtu par diženu mūziķi, ilgi gadi jāaizvada vienatnē ar instrumentu. Tagad Marta atzīstas, ka visu mūžu bēgusi no vientulības. “Pianists Frīdrihs Gulda, kurš man iemācījis ārkārtīgi daudz, reiz teica: pamati tev jāapgūst līdz 16 gadu slieksnim, pēc tam cilvēks kļūst dumjāks. Savos 17 es dzīvoju četrdesmitgadīgas dāmas dzīvi… un atzinu to par skumju esam: ceļoju pa pasauli, bet biju viena. Biju kautrīga, un tāda esmu joprojām; man šķiet, šī īpašība mūs nepamet. Taču tagad man visur ir draugi.” Mūzikai, viņasprāt, ir nozīme un jēga tikai tad, ja tajā var dalīties. Un ne tikai ar klausītājiem, bet arī līdzradītājiem – kolēģiem.    

Tāpēc no tiem 54 (!) koncertiem, kurus Argeriča sniedz no 2024. gada janvāra līdz oktobrim no Tokijas līdz Barselonai, 53 tiek spēlēti duetā, ansamblī vai ar orķestri – un tikai viens bijis solokoncerts. Jāpiebilst, ka regulāri Martas skatuves partneri ir vijolnieks Gidons Krēmers un čellists Miša Maiskis. Mūsējie.

Savukārt oktobrī Operā viņas skatuves biedrene būs japāņu pianiste Akane Sakai. Kopā viņas muzicē jau desmit gadus un saprotas tik labi, ka kopīgi strādā pie ikgadējā Martas Argeričas festivāla, kas norisinās Hamburgā. 

Kādēļ Martu Argeriču pelnīti atzīst par mūsdienu akadēmiskās mūzikas ikonu? Noteikti ne izcilās virtuozitātes dēļ – ņipri pirksti sen vairs nav sensācija. Spožais diriģents Antonio Papāno teic, ka klausītāji intuitīvi saprot – Argeriča mūziku “neizpilda”, viņa pati ir mūzika. “Pirmām kārtām pievērsiet uzmanību viņas enerģijai! Tā ir satriecoša, taču šis temps, šīs vētrainās emocijas viņai netraucē ļoti precīzi atveidot ikvienu muzikālā zīmējuma niansi. Bet to dara tikai retais pianists. Viņu nevar iesprostot būrī, aiz atslēgas, likt pakļauties – viņa ir absolūts gara brīvības iemiesojums. Un vēl – šī augstā klase, šī vecmodīgā elegance… Šķiet, viņa pārstāv citu laikmetu… Tas ir apbrīnojami.” 

Trīs Grammy balvas, Japānas, Francijas, ASV, Itālijas un, protams, dzimtās Argentīnas goda ordeņi, mūziķes vārdā nosaukti festivāli (Hamburgā, Lugāno un Buenosairesā), vieta žurnāla Gramophone Slavas zālē un skaļu epitetu buķete: “dievišķā”, “apburošā”, “fenomenālā”… 

Viņai nekas nav jāpierāda. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Marta Argeriča darīs savu ierasto darbu – vienkārši radīs mūziku pārpildītas skatītāju zāles acu priekšā.

Biļetes uz Martas Argeričas koncertu nopērkamas  “Biļešu paradīzes” kasēs.

Viesizrādes organizē starptautiskā producentu kompānija “Winstag Production, OU” (Wintour Group International) www.wintourgroupinternational.com

Sezonas partneri: kompānijas Era Esthetic un MV Group