Pirms diviem gadiem zem Parīzes Dievmātes katedrāles tika atrasti noslēpumaini svina zārki - arheologi apgalvo, ka nu to noslēpums ir atšķetināts
Kad 2022. gada sākumā zem Parīzes Dievmātes katedrāles tika atrasti divi noslēpumaini svina zārki, arheologi nekavējoties atpazina sarkofāga nozīmi - svins ir metāls, kas palēlina līķa sadalīšanos un no šī materiāla reiz zārkus darināja augstdzimušiem sabiedrības locekļiem.
Tā kā abas Dievmātes katedrālē apbedītās personas tika guldītas tik dārgos sarkofāgos, arheologi zināja, ka šīs personas nākušas no augstdzimušo kārtas. Tomēr neatšķetināti palika jautājumi par to, kas šīs personas bija, un kādēļ tās tika guldītas mūža mierā zem Dievmātes katedrāles. Izmantojot uzrakstu uz viena no zārkiem, zinātniekiem izdevās identificēt vienu no apbedītajiem cilvēkiem - tas bija Antuāns de la Portu, augstdzimis priesteris, kurš nomira 1710. gadā 83 gadu vecumā.
Taču par otru apbedīto ziņas bija skopas. Zinātnieki secināja, ka viņš bijis aptuveni 30 gadus vecs vīrietis, kuram bija manāma skeleta deformācija, kas liecināja, ka viņš lielu daļu savas dzīves pavadījis zirga mugurā. Šī iemesla dēļ nezināmo kungu zinātnieki nodēvēja par jātnieku. Tagad, pēc gandrīz divu gadu ilgas izpētes, zinātniekiem radušās aizdomas, ka bojāgājušais varētu būt Joahims du Beljē - ievērojamo franču renesanses dzejnieks, kurš nomira 1560. gadā.
Pie šāda secinājuma zinātniekus noveda vairāki pavedieni. Piemēram, dzejnieka jātnieka spējas ir labi dokumentētas - lai gan viņš cieta no tuberkulozes, tas vīrieti nav atturējis no lēkšanas zirga mugurā un jāšanas no Parīzes uz Romu. Beljē visu mūžu cieta no hroniskām veselības likstām - un arī uz svina zārkā esošā skeleta tika atrastas meningīta pazīmes. Meningītu, visticamāk bija izraisījusi kaulu tuberkuloze, un abas šīs slimības tajā laikā bija reti sastopamas.
"Viņš atbilst visiem portreta kritērijiem," vēsta antropologs Ēriks Kruberzijs. “Beljē bija izcils jātnieks un viņš cieta no abām šīm kaitēm. Slimības sekas pat atspoguļotas dažos no viņa dzejoļiem, piemēram, dzejolī “Sūdzība par izmisumu” viņš raksta, ka "slimības vētra viņam aizmiglo prātu".
Beljē bija franču kardināla Žana du Beljē radinieks. Dzejnieks mira 37 gadu vecumā un pēc nāves tika apbedīts Parīzes Dievmātes Svētā Krepina kapelā. Taču 1758. gadā Beljē radinieki vēlējās pārapbedīt dzejnieku ģimenes kapelā, tomēr izrakumos viņa mirstīgās atliekas tā arī neizdevās atrast.
