Mākslas cienītājus mulsina puisēns XVII gadsimta gleznā ar ""Nike" krosenēm" kājās
foto: Historic Images / Alamy/ Vida Press
Ferdinands Bols "Zēna portrets" (uzskata, ka tas ir mākslinieka dēls)
Trakā pasaule

Mākslas cienītājus mulsina puisēns XVII gadsimta gleznā ar ""Nike" krosenēm" kājās

Izklaides nodaļa

Jauns.lv

Vērīgi Londonas Nacionālās galerijas apmeklētāji senā portretā pamanījuši dīvainību, kas viņiem pierāda “ceļošanu laikā”. Runa ir par flāmu meistara Ferdinanda Bola XVII gleznu “Zēna portrets”, kurā saskatīta norāde uz pasaulslavenu sporta apavu ražotāju.

Mākslas cienītājus mulsina puisēns XVII gadsimta g...
foto: Historic Images / Alamy/ Vida Press
Ferdinands Bols "Zēna portrets" (uzskata, ka tas ir mākslinieka dēls)
Ferdinands Bols "Zēna portrets" (uzskata, ka tas ir mākslinieka dēls)
Gleznas fragments
Gleznas fragments

Ferdinanda Bola (1616-1680) 1652. gada gleznā parādīts puika, kurš stāv pie galda, taču galvenā uzmanība pievērsta viņa apaviem, kur ļaudis saskatījuši kaut ko ļoti līdzīgu slavenās “Nike” emblēmai.

Viena no pirmajām bija 57 gadus vecā Fiona Fosketa, kura saskatīja šo “liecību” par labu laika mašīnas pastāvēšanai. “Un es saku savai meitai: “Paga, ko, viņam ir “Nike” krosenes?” Spriežot pēc vecuma, viņam vajadzētu būt pirmajam tādu īpašniekam pasaulē. Vai arī viņš ir īsts ceļotājs laikā?” viņa dalījās pārdomās ar “The Sun”.

Pati galerija ir tikai priecīga par ažiotāžu, kas piesaista publikas uzmanību mākslas šedevriem. “Mēs esam sajūsmā, ka šī glezna mūsu apmeklētājiem ir kļuvusi par tādu hitu,” paziņoja galerijas pārstāvis, piebilstot, ka galerijas aicinājums soctīklu lietotājiem mēģināt atrast “modernu” detaļu šajā XVII gadsimta gleznā ir guvis plašu atzinību.

Nebūt ne visi gleznā saskata 1964. gadā dibinātās firmas simbolu. “Tas nav “Nike” simbols, jūs, aklie sikspārņi, tā ir sprādze,” dzēlīgi piebilda kāds komentētājs.

Bola glezna nebūt nav pirmā, kurā saskatīti mūsdienu ikdienas elementi. Umberto Romano (1906-1982) 1937. gada gleznā “Mr. Pynchon And The Settling of Springfield” daži ieraudzījuši viedtālruni, kaut gan “Apple” pirmie viedtālruņi tirgū parādījās pēc 70 gadiem.

Savukārt Venturas Salimbeni (1568-1613) 1595. gada gleznā “Disputa dell'Eucaristia” zilo lodi ar stieņiem noturējuši par 1957. gada pirmo mākslīgo Zemes pavadoni “Sputņik”.