Vai pašmāju roka leģendu "Līvu" ēra beigusies? Meklējam atbildes un skaidrojam

Šī ziņa nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm! Šokā ir daudzi – gan liepājroka fani, gan mūziķi, gan citi tie, kas savulaik savu darbību saistījuši ar grupu "Līvi", kura Ainara Virgas vadībā pastāv vēl šobrīd. Bet vai pastāvēs? Vai folklorizētajai frāzei “"Līvi" vienmēr dzīvi!” pienācis gals? Ko nozīmē Jura Pavītola paustais, ka turpmāk nosaukuma "LĪVI" izmantošana mūzikas grupai, jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video nav iespējama bez viņa rakstiskas atļaujas? Vai tiešām grupai "Līvi" būs jāmaina savs nosaukums? Žurnāls "Kas Jauns" skaidrojis, kas tad notiks ar leģendāro grupu.

Juris Pavītols: "Šie zēni nav "Līvi!"

“Tas rūga, rūga un rūga jau gadiem,” savu tik kardinālo rīcību žurnālam "Kas Jauns" skaidro Juris Pavītols, turpinot: “Tas nav vienas dienas lēmums, tas sākās pēc tam, kad 2010. gadā mūžībā aizgāja Jānis Grodums, kas bija palicis pēdējais no tiem, ko es kā "Līvu" dibinātājs savulaik biju uzaicinājis sastāvā. Un tad būtu bijis tikai loģiski, ka šis nu ir grupas "Līvi" finišs. Žēl, bet tas bija grupas gals. Turklāt arī Ainars Virga pats tolaik paziņoja, ka ar "Līviem" viss ir cauri. Vēlāk gan viņš taisnojās, ka tas bija emocionāls lēmums. Un tagad grupā savākti visādi citi zēni, kas nekad nav bijuši "Līvos". Es nerunāju par mūziku, bet par šī brīža grupas sastāvu un nosaukumu. Tie vairs nav "Līvi". Tas viss ir beidzies!”

Skaidrojot savu lēmumu, Juris Pavītols runā līdzībās: “Piemēram, es reiz būtu izveidojis maizes veikalu, bijis tā īpašnieks, cepis tur gardas bulciņas, tad aizgājis no tā visa prom, un manā ceptuvē atnācis Pēteris un arī cep gardas bulciņas. Bet tagad es gribu atpakaļ savu maizes veikalu. Neko vairāk – atgūt atpakaļ savu! Taču Pēteris nē – uzskata, ka viņš tagad ir šī veikala īpašnieks un saimnieks, jo nu tur strādā! Visi zina, ka "Līvi" ir mana grupa, es to dibināju, un tagad es šīs tiesības uz savu īpašumu izmantoju.”

Bet kāpēc tieši tagad? Kāpēc ne tad, kad Pavītolu ar padomju Latvijas kultūras ministra pavēli atstādināja no "Līviem"? Kāpēc ne tad, kad "Līvos" ienāca Ēriks Ķiģelis un grupa izlēma Pavītolu vairs neņemt atpakaļ sastāvā, viņš nevērsās ar šādu prasību? “Toreiz no "Līviem" aizgāju, jo tiešām bijām lielā naidā – es grupai ar savām nacionālajām dziesmām biju ļoti neērts, jo tās taču tika aizliegtas. Un, kā Klāss Vāvere reiz teica, salamājušies "Līvi" ir normāli "Līvi". Toreiz no grupas aizgāju es, tad aizgāja Igo, Vilnis Krieviņš, Modris Šterns... Bija pilnīgi jauns sastāvs. Protams, es aizgāju ar sāpošu sirdi, neliegšos. Jo tā taču bija mana grupa! Starp citu, cik man stāstīts, toreiz puiši paši sprieduši un vadībai ieteikuši, ka grupas dibinātājs Pavītols ir prom, tāpēc jāmaina grupas nosaukums. Taču izlēma to nedarīt, jo tajos laikos grupai viss būtu jāsāk no paša sākuma, lai izsistos mūzikas vidē, iegūtu popularitāti, izcīnītu, lai dziesmas pārraida radio, TV. Mums, kamēr to panācām, pagāja grūti desmit gadi, un viņiem nāktos to visu darīt no nulles. Tā nu "Līvi" palika... Bet ko es? Es taču nevarēju sist pie krūts, ka "Līvi" ir mana grupa, ka tas ir mans nosaukums. Padomju laikos tā nevarēja, jo grupas jau skaitījās pie kādas iestādes – vai nu tas būtu kultūras nams, vai kolhozs, un tas nozīmēja, ka grupa ar visu tās nosaukumu piederēja šai iestādei. Tā nu tas viss palika, līdz brīdim, kad Virga 2017. gadā izlēma savu grupu nosaukt par "Līviem". Vairākas reizes publiski izteicu savas pretenzijas, bet vadzis lūza pavasarī, kad grupas solists Buķelis kādā intervijā smiedamies izteicās, ka viņš pat nezinot, cik gadu jubileju "Līvi" tagad svinēšot, ka viņam esot vienalga. Jedritvaikociņ! Tad arī uzrakstīju iesniegumu Patentu valdei,” saka Pavītols.

Vai Jurim tagad nekremt, ka viņu, iespējams, nu atcerēsies nevis kā grupas "Līvi" dibinātāju, bet kā tās iznīcinātāju? “Nu jā... Bet es uzskatu, ka "Līvi" tomēr nav kā bērnu ansamblis "Dzeguzīte" – bērniņi izaug, sastāvs nomainās ik pēc pāris gadiem. Es "Līvus" uztveru kā sevis radītu grupu, un tie, ko uzaicināju, tad arī ir tie "Līvi". Bet Virga ir ienācējs, es viņu uz "Līviem" neesmu aicinājis. Tas ir līdzīgi kā "Prāta vētrā". Traģiski aizgāja bojā viņu basists Mumiņš, un prātnieki viņa vietā uzaicināja citu. Šādā jaunā sastāvā viņi muzicē jau vairāk nekā desmit gadu, bet jaunais dalībnieks nekad neparādās grupas fotogrāfijās. Žēl par viņu, ka tā, bet īstā "Prāta vētra" ir tie četri puiši. Un tāpat es uztveru "Līvus". Manuprāt, nosaukums ir konkrētu cilvēku apvienība, nevis to var izmantot jebkurš, kurš vēlas!” uzskata Pavītols.

Varbūt iespējams kāds kompromiss? Vai Juris Pavītols ir gatavs piekāpties un atļaut citiem izmantot viņa radītās grupas "Līvi" nosaukumu? “Šaubos, ka tas būtu iespējams. Es jau vairākas reizes Ainaru Virgu aicināju uz sarunu, vienreiz pat vienojāmies par satikšanos, taču viņš pēdējā brīdī atteica, atrakstot: “Mums nav, par ko runāt”. Kad ar koncertu svinējām "Līvu" 50 gadu jubileju kopā ar īstajiem, vēl dzīvajiem "Līviem", uz to uzaicināju arī Virgu. Viņš atbildēja divos teikumos: “Kad tad īsti ir tie "Līvi" dibināti? Un priecīgu svinēšanu!” Vai pēc šādas attieksmes ir iespējamas sarunas?” atbild Pavītols. Kas nu notiks, ja "Līvi" turpinās izmantot šo nosaukumu? “Principā man nāksies vērsties tiesā. Ja cilvēkam nav godaprāta, tad kas cits atliek? Bet tas jau ir ļoti dārgs prieks,” nosaka "Līvu" dibinātājs.

Viss vēl nav akmenī cirsts!

Kā tas, ka preču zīme "LĪVI" tagad ir Jura Pavītola īpašums, reāli izpaudīsies dzīvē? Juridiskos terminus nepārvaldošiem, iespējams, būs grūtāk izprast visas smalkās nianses, tāpēc ar Patentu valdes palīdzību izstāstīsim to cik vien iespējams vienkāršāk.

Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumus par tās izmantošanu, savukārt citiem ir jāievēro noteiktās tiesības uz preču zīmi, un jebkura tās izmantošana komerciālos nolūkos bez preču zīmes īpašnieka sniegtas atļaujas ir uzskatāma par pārkāpumu. Taču tam daļēji neatbilst Jura Pavītola sākotnējais apgalvojums, ka “lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams”. Jā, tas ir jau stājies spēkā, taču, kā uzsver Patentu valde, pēc tam, kad preču zīme ir reģistrēta, ir trīs mēnešu periods, kura laikā pret šo reģistrāciju var iesniegt iebildumus. Ja preču zīmes reģistrācija paliek spēkā, tad bez preču zīmes tiesiskā īpašnieka atļaujas šis nosaukums komerciāliem nolūkiem nav izmantojams.

Ja tā notiks, ko tad? Skaidrs ir tas, ka Juris Pavītols, visticamāk, neļaus tagadējai grupai izmantot nosaukumu "LĪVI". Un ko tālāk? Droši vien Ainara Virgas grupai nāksies izdomāt jaunu nosaukumu, taču šajā ziņā arī viss nav vienkārši. Izrādās, ka, piemēram, nosaukums "L.Ī.V.I." nederēs, bet "Virgas līvi" (ar norādi, ka tie ir Virgas ciema lībieši) vai "Līvu" dziesmas gan teorētiski varētu derēt. Lūk, Patentu valdes skaidrojums: “Aizliegt lietot var ne tikai identiskus, bet arī līdzīgus apzīmējumus. Taču preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai lietot ziņas un norādes par šīs personas preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Tāpēc attiecībā uz līvu jeb lībiešu dziesmām nevar aizliegt lietot apzīmējumu līvu dziesmas. Arī uz nosaukumu "Virgas līvi" attiektos aizlieguma izņēmums, bet tikai, ja attiecīgo apzīmējumu lietošana atbilst godprātīgai saimnieciskās darbības praksei, proti, to nevar izmantot uz visu, iestāstot, ka tas attiecas uz līviem. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā nevar maldināt sabiedrību un izpildīt līdzšinējās grupas "Līvi" dziesmas, apgalvojot, ka tiks atskaņotas līvu dziesmas, liekot noprast, ka runa ir par kultūrvēsturisku mantojumu.”

Der arī zināt, ka preču zīmes "LĪVI" nonākšana Jura Pavītola tiesiskajā īpašumā nenozīmē, ka bez viņa piekrišanas vairs nevarēs izpildīt "Līvu" dziesmas. Preču zīme (šajā gadījumā grupas nosaukums "LĪVI") neskar dziesmu izpildīšanu, kas ir autortiesību jautājums. Un arī režisore Žaklīna Cinovska var būt mierīga, izdodot savu "Līvu" videoklipu DVD, – tas nebūs jāsaskaņo ar Pavītolu. “Brīdī, kad dziesma tika sacerēta vai ierakstīta, tās sacerētāji saucās "Līvi", līdz ar to neviens un nekad nevar aizliegt viņiem vai citiem to norādīt. Tā būs tikai patiesa norāde par dziesmas sacerētāju vai izpildītāju. Tāpat ikviens varēs rakstīt grāmatas par "Līviem" vai uzņemt dokumentālu filmu. Jebkurš var izmantot apzīmējumu "Līvi", lai aprakstītu grupas radīto līdz šim, ja tas tiek darīts godprātīgi. Preču zīmes īpašnieks var aizliegt izmantot vārdu "LĪVI" kā grupas nosaukumu vai attiecībā uz jauniem ierakstiem,” skaidro Patentu valde, uzsverot, ka tagadējie "Līvi" (arī tad, kad būs nomainījuši grupas nosaukumu) varēs atskaņot tagadējo "Līvu" jeb savas dziesmas.

Un kā tad ar gaidāmo "Līvu" un Liepājas simfoniskā orķestra lielkoncertu "Ozolam", kas 17. novembrī paredzēts "Arēnā Rīga"? Vai grupa nedrīkstēs uzstāties ar šādu nosaukumu, un vārds "Līvi" ir jāizņem no visām jau gatavajām afišām un reklāmām? It kā jā, bet tajā pašā laikā nē! “Jau sākot no 20. augusta Juris Pavītols var aizliegt citiem izmantot "Līviem" identisku vai līdzīgu apzīmējumu komerciāliem nolūkiem. Taču līdz 20. novembrim citas personas var iesniegt iebildumus, un, ja tas tiek izdarīts, pastāv iespēja, ka reģistrētā preču zīme tiks atzīta par spēkā neesošu jau no reģistrācijas brīža,” skaidro Patentu valde.

Starp citu, preču zīmēm ir konkrēts aizsardzības periods – tie ir 10 gadi, un, tuvojoties termiņa beigām, tas ir jāpagarina. Ja tas netiek darīts, preču zīme ir uzskatāma par brīvi izmantojamu. Bet ir vēl kāds būtisks fakts, kas neieteiktu preču zīmes turētājam būt kā sunim uz siena kaudzes – neļaut citiem lietot nosaukumu un neizmantot to pašam. Proti, ja piecu gadu laikā no preču zīmes reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas šīs preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, var tikt iesniegti iesniegumi par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu – uzsver Patentu valde.

"Līvi": "No komentāriem atturēsimies!"

Tikmēr šī brīža "Līvi" esošo jezgu nekomentē – ar juristiem tiekot gatavots grupas paziņojums. “Šobrīd komentāru no mums nebūs! Varu vien pateikt, ka "Līvu" koncerts "Ozolam" viennozīmīgi būs, grupas "Līvi" nosaukums tajā viennozīmīgi būs – par to nevajag satraukties! Taču, kā tas viss turpmāk izvērtīsies likuma noteiktā kārtībā, šobrīd paši nezinām, tāpēc atturēsimies no jebkādiem komentāriem. Ko varu pateikt – Pavītola kungam šobrīd ir mērķis ieraut mūs kaut kādā skandālā. Bet to vēlas viņš, nevis mēs. Vai mums uz to būtu jāreaģē, vai mums būtu tajā jāiesaistās? Nē! Lai kā Juris to vēlētos, mēs šajā spēlē negribam iesaistīties, mēs darām to, kas jādara, – nodarbojamies ar mūziku. Lai viss rit savu gaitu, kā to pieļauj likums. Nu nevar viens cilvēks sev paņemt to, kas pieder daudziem,” žurnālam "Kas Jauns" teic grupas "Līvi" menedžeris un šī sastāva mūziķis Aleksejs Balinskis, liekot noprast, ka noteikti tiks iesniegti iebildumi pret šo preču zīmes "LĪVI" reģistrāciju.

Ne pirmā reize

Patiesībā kašķis par to, kurš ir tiesīgs savu grupu saukt par "Līviem", nav unikāls. Šādi strīdi notikuši jau ne reizi vien.

Piemēram, kad 2010. gadā mūžībā devās viens no "Līvu" zelta sastāva mūziķiem Jānis Grodums, Ainars Virga, kā akmenī iecirzdams, paziņoja, ka "Līvi" pārstājuši eksistēt. Tikmēr divus gadus vēlāk muzikālā kopprojektā apvienojās 1985. gadā bojā gājušā "Līvu" līdera Ērika Ķiģeļa dēls Fēlikss Ķiģelis, Jāņa Groduma dēls Elviss Grodums un "Līvu" kādreizējais solists Aivars Brīze (viņš nesaskaņu dēļ "Līvus" pameta 1997. gadā). Šie mūziķi izlēma ierakstīt jaunu studijas albumu, turklāt lūdza finansiāli atbalstīt grupas "Līvi" atdzimšanu. Toreiz par "Līvu" vārda izmantošanu lielā nemierā bija Ainars Virga, strikti norādot, ka šī grupa vairs nepastāv. “Kopš aizgājis Jancis (Jānis Grodums), "Līvu" vairs nav! Vienkārši "Līvi" bez Jāņa Groduma nav "Līvi". Mēs ar viņu bijām šajā grupā no laika gala līdz pat pašām beigām. Savukārt citi "Līvu" dalībnieki dažādu iemeslu dēļ ir aizgājuši no grupas. Un tas ir muļķīgi, ka kāds tagad paziņo, ka atjaunojis "Līvus"!” toreiz sašutis žurnālam "Kas Jauns" savu nostāju komentēja Virga, kas pats tad uzsāka sadarbību ar bijušo "Līvu" taustiņu instrumentālistu Guntaru Mucenieku un citiem Liepājas mūziķiem, izveidojot grupu "Virga Hard Orchestra", bet pēc tam apvienību "Līvi un Buks".

Taču jau 2017. gada nogalē Virga paziņoja, ka nolēmis atjaunot "Līvu" darbību, un jau nākamajā gadā klajā nāca "Līvu" jaunais albums "Bez štepseļiem". “Pēc Jāņa Groduma nāves 2010. gadā pateicu – "Līvi" pārstājuši eksistēt. Kopš tā brīža turpināju muzicēt ar grupu, kurai bija visdažādākie nosaukumi, taču man skatītāji teica: “Tik un tā jūs mums esat "Līvi", jūs skanat kā "Līvi", jūs spēlējat "Līvu" dziesmas!” Tāpēc nolēmu – jā, esam atkal "Līvi", toreiz žurnālam "Kas Jauns" skaidroja Ainars Virga, piebilstot, ka "Līvi" – tā nav vienkārši mūzikas grupa, bet parādība, laikmeta notikums latviešu mūzikā, tāpēc atļāvies atgriezt savai grupai šo nosaukumu.