"Kriminālās ekselences fonda" zvaigzne Lauris Kļaviņš kļuvis par Jaunsardzes instruktoru

Lauris Kļaviņš ir pieredzējis sabiedrisko attiecību speciālists, kurš milzu popularitāti guva kā Imants Veide no pašmāju kulta komēdijas "Kriminālās ekselences fonds".

Bet tagad viņš pirmo reizi dzīvē ir valsts pārvaldes darbinieks. Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", Lauris jau kopš marta ir Jaunsardzes centra jaunsargu instruktors, tagad viņš iziet intensīvas militārās apmācības un jau rudenī būs viens no valsts aizsardzības mācības pasniedzējiem Rīgas vidusskolās.

Kāpēc Lauris Kļaviņš bez nekādas militārās pieredzes izlēma kļūt par Jaunsardzes instruktoru un aizsardzības mācības pasniedzēju? “Mans vectēvs bija ļoti liels skautu kustības fanāts, atceros viņa stāstus, skautu žurnālus. Man bērnībā patika spēlēt “indiāņos”, dzīvoties mežā, un nu esmu atkal zināmā mērā nonācis šādā vidē, tikai pavisam citā lomā. Taču viens no iemesliem bija manas draudzenes maģistra darbs, kurā viņa pētīja Latvijas skolēnu attieksmi pret pilsonisko līdzdalību valsts procesos. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma veiktās aptaujas dati ir šokējoši – deviņi procenti no 8. klašu skolēniem pēc desmit gadiem neredz Latviju kā neatkarīgu valsti, bet septiņi procenti aptaujāto redz Latviju Krievijas sastāvā! Un tie ir skolu jaunieši, kuri pēc dažiem gadiem veidos mūsu valsti… Sapratu, ka nepieciešams kaut ko mainīt lietas labā. Valsts aizsardzības mācība ir tieši vietā, nolēmu kļūt par tās pasniedzēju. Un tagad, lai cik smieklīgi tas pašam liktos, man ir sajūta, ka beidzot daru kaut ko derīgu un vērtīgu, ka darbojos sabiedrības, Latvijas valsts labā,” skaidro Lauris.

Vai viņu kā ofisa darbinieku nebaidīja militārās apmācības un nometnes, vairākas diennaktis pilnā ekipējumā nodzīvot mežā? “Protams, tas bija pārbaudījums, bet es to uztvēru kā piedzīvojumu. Neslēpšu, kādu brīdi iestājās realitātes šova sajūta. Turklāt man pašam bija pārsteigums par sevi, ka diezgan labi panesu disciplīnu, brīžiem likās, ka skatos uz sevi no malas kā uz pavisam citu cilvēku. Jā, pat gaidīju, kad salūzīšu, taču nebija jau tik traki, šajās apmācībās nebija nekā pārcilvēciska, militārajā apmācībā nevienam nav mērķis kādu pazemot, salauzt. Sākumā man tā zināmā mērā bija kā afēra, bet pirmā saskare ar Jaunsardzes centra cilvēkiem, pēc tam arī ar militārās apmācības instruktoriem mani tik ļoti iesūca visā šajā padarīšanā, ka gluži dabiski sapratu – jā, tas ir man! Nu jau ir vairāk nekā četri mēneši, kopš esmu šajā savā jaunajā dzīves ampluā, un ne brīdi neesmu nožēlojis, ka pieņēmu šādu lēmumu. Pat ne reizi neesmu šaubījies. Jā, agrāk man bija iekšēja pretestība pret militārismu, pret autoritātēm, pret militāro reglamentu, disciplīnu, man pret to visu bija noliedzoša attieksme, bet nu tas viss ir pilnībā pagaisis,” skaidro Kļaviņš, piebilstot: “Ja varu dot kādai daļai jauniešu izpratni par valsti, par patriotismu, par tēvzemes aizsardzības pamatiem, tad tā patiešām ir patīkama apziņa. Var iegūt slavu, var iegūt bagātību, bet paveikt kaut ko nākamībai, sniegt citiem zināšanas var tikai tad, ja strādā ar jauniešiem. Tas ir viens no cēlākajiem darbiem."