Olga Dreģe un Valdis Lūriņš aicina seniorus "mest nost"

Ne tikai tendenciozi pasniegta informācija, kas kalpo Krievijas hibrīdkarā pret civilizēto pasauli, bet arī mūsu virtuālās naudas tīkotāji liek būt modriem un visu izvērtēt kritiski. Šomēnes, lai vērstu sabiedrības, īpaši senioru, uzmanību uz aizvien pieaugošajiem telefonkrāpšanas riskiem, tiek īstenota informatīvā kampaņa "Met nost!". Par kampaņas vēstnešiem kļuvuši aktrise Olga Dreģe un režisors Valdis Lūriņš, kas speciāli veidotās video sērijās skaidro, kā atpazīt dažādas krāpšanas shēmas un izvairīties no tām.

Lūriņš pārskaita naudu

Jautāts, vai pašam bijusi pieredze ar telefonkrāpniekiem, Lūriņš neslēpj, ka vienu reizi esot “gadījies uzķerties”. “Tas gan bija sen – toreiz pēc pirmā zvana es pārskaitīju naudu, taču tā nebija liela summa. To, ka tā ir krāpšana, sapratu, kad viņi zvanīja man otrreiz un centās pārliecināt, ka “baigi vajag” vēl pārskaitīt naudu. Tobrīd sapratu – nu viss, esmu iekritis!” atceras Lūriņš. Viņaprāt, viens no iemesliem, kāpēc tik daudz cilvēku uzķeras kā uz melu ziņām, tā krāpniekiem, ir zināma vientiesība un lētticība.

Arī aktrisei Olgai Dreģei pat vairākkārt gadījies saņemt gan ziņas, gan zvanus no krāpniekiem. Un šādās reizēs viņa rīkojusies, kā ģimenes jaunākie pārstāvji mācījuši – vai nu necēlusi svešam numuram, vai, saprotot, ar ko darīšana, “metusi klausuli nost”. Savukārt sms būtu atstājamas bez ievērības, nepagodinot sūtītāju ar atbildi.

Apkrāpto skaits pieaug

Atbilstoši Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotajai statistikai vien šā gada pirmajos piecos mēnešos īstenoti 4195 krāpšanas gadījumi, no kuriem vairāk par pusi – 2448 – bijuši saistīti ar telefonkrāpšanu. Pētījuma autori norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arvien vairāk cilvēku kļūst par telefonkrāpnieku upuriem – 2023. gadā kopumā iedzīvotājiem viltus zvanītāji izkrāpa 5,8 miljonus eiro. Savukārt šogad pirmo piecu mēnešu laikā telefonkrāpniekiem no iedzīvotāju maciņiem izdevies izmānīt jau teju 5,2 miljonus eiro!

Statistika liecina, ka visbiežāk garnadžiem telefonsarunas laikā izdodas izkrāpt naudu no iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem. Tāpēc kampaņas organizatori galvenokārt uzrunā seniorus un viņu tuviniekus. “Kampaņas sauklis “Met nost!” aicina uz šķietami nepieklājīgu rīcību telefona sarunas laikā – nomest klausuli jeb pārtraukt sarunu, kas patiesībā ir visefektīvākais un vienkāršākais veids cīņā ar potenciālo telefonkrāpnieku,” norāda FNA padomnieks Armands Onzuls. Eksperts skaidro, ka viedpircēja dzīvesstils arvien noteiktāk kļūst par daļu no vecākās paaudzes ikdienas, un uzsver, ka senioriem ir jāpārzina digitālās finanšu drošības aspekti.

5 izplatītākie krāpšanas veidi

Krāpnieki kļūst arvien radošāki, izdomājot jaunas “pasaciņas”, kā iztukšot cilvēku makus un bankas kontus. Lūk, pieci izplatītākie!

Dāvana no Klūnija?

Sociālās tīklošanās vietnē "Facebook" krāpnieki, slēpjoties aiz Holivudas aktiera Ala Pačīno (gadījies arī Kianu Rīvs, Džordžs Klūnijs, Raiens Goslings) vai kāda cita sapņu prinča profila, sievietēm personīgi latviešu valodā (!) atraksta, ka vēlas uzdāvināt mašīnu un ziedot prāvu naudas žūksni – aptuveni 300 000 eiro. Lai saņemtu “dāsnās dāvanas”, viņām “tikai” jāsamaksā nodoklis 350 eiro piecu dienu laikā.

Ko darīt? Neielaisties ar “Pačīno” vai citu slavenību nekādās privātās sarunās par “zelta kalniem” un nobloķēt profilu.

Trauksmainas ziņas no policijas

Viens no populārākajiem krāpšanas veidiem ir viltus zvani, īsziņas un e-pasta vēstules no dažādām valsts iestādēm, piemēram, Valsts policijas. It kā personai jāierodas kādā iecirknī saistībā ar pārkāpumu vai izmeklēšanas laikā konstatētām pretlikumīgām darbībām viņa bankas kontā, vai centieniem nelegāli noformēt kredītu uz personas vārda. Lai pārliecinātu potenciālo upuri, krāpnieki bieži vien darbojas komandā un telefonsarunas laikā tiek piesaistīts arī “kolēģis”, tādējādi radot zvana saņēmējam ilūziju, ka situācija ir reāla.

Ko darīt? Neticēt! Jebkurā scenārijā krāpnieku mērķis ir viens: iegūt piekļuvi bankas kontam. Ja persona tik tiešām pastrādājusi pārkāpumu, policisti nerakstīs e-pasta vēstuli, viņi klauvēs pie jūsu durvīm.

Īsziņa no VID

Krāpnieki mīl izlikties ne tikai par policijas pārstāvjiem, bet arī par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem. Šī krāpšanas shēma parasti visvairāk tiek izmantota martā, kad iedzīvotāji sniedz savas gada deklarācijas, – atnāk īsziņa vai e-pasta vēstule it kā no VID par nodokļu parādu vai, tieši otrādi, par nepareizi aprēķinātiem nodokļiem, kā dēļ izveidojusies pārmaksa, kuru iestāde labprāt atgrieztu iedzīvotājam. Lai uzzinātu vairāk, ir jāpāriet uz īsziņā vai e-pasta vēstulē norādīto saiti, tādā veidā nododot piekļuvi saviem bankas konta datiem.

Ko darīt? Jāatceras, ka visu informāciju, kuru VID izsūta, ir iespējams aplūkot Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID nekad nesūta īsziņas, savukārt e-pastā iedzīvotājiem tiek nosūtīti paziņojumi par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajos paziņojumos ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv.

Iecienīts arī Latvijas Pasts

Aizvadītajā gadā parādījās jauna veida shēma – e-pastā vai īsziņā daudzi iedzīvotāji saņēma krāpnieciskas ziņas it kā no Latvijas Pasta, kurās tiek informēts, ka sūtījums ir aizturēts, un aicināts veikt maksājumu, pārejot uz norādīto saiti, lai apstiprinātu sūtījuma piegādi. Tāpat tika secināts, ka sociālajā vietnē Facebook krāpnieki izveidojuši lapu ar nosaukumu Latvijas Pasts Express, kurā piedāvāts par diviem eiro iegādāties it kā neizsniegtus sūtījumus.

Ko darīt? Pirms ko maksāt vai spiest uz norādītām saitēm, noticot, ka par lētu naudu tiksiet pie cita cilvēka neizņemtas pakas, pārbaudiet informāciju pasta mājaslapā vai sazinieties telefoniski ar Latvijas Pastu.

Zvans no bankas

Arī uzdošanās par bankas darbiniekiem ir visai iecienīta krāpnieku darba metode – ar upuriem sazinās gan telefoniski, gan īsziņās, gan veidojot viltus mājaslapas un interneta reklāmas, kas vizuāli ir līdzīgas banku izmantotajiem komunikācijas materiāliem. Viltus bankas darbinieki visbiežāk baida zvana saņēmējus ar to, ka viņu kontā notiek krāpnieciskas darbības un steidzami nepieciešams novērst situāciju, aicinot cilvēku atklāt pieejas datus.

Ko darīt? Reāliem bankas darbiniekiem nav nepieciešamības pēc klientu pieejas datiem, jo viņiem jau tāpat ir piekļuve un viņi var apskatīt klientu kontos visas veiktās darbības!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu “Olga Dreģe un Valdis Lūriņš aicina seniorus "mest nost"” saturu atbild izdevniecība “Rīgas Viļņi”.