Gambijas sieviešu uzvara: apgraizīšana paliek nelikumīga

Absa Samba to pārcieta divu gadu vecumā. “Es neatceros, kas ar mani tajā dienā notika, bet atminos, ka par to nerunāja,” saka 29 gadus vecā sieviete, kas savukārt uzņēmusies runāt un būt kritiska. Viņa uzsver, ka šī prakse grauj sieviešu cieņu un ir instruments, ko izmanto, lai “kontrolētu mūsu ķermeni un mūsu labsajūtu”.

Pasaules veselības organizācijas norāda, ka dzimumorgānu kropļošana ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums, var pat izraisīt nāvi asiņošanas dēļ un, protams, psiholoģisku kaitējumu. Šī prakse ietver klitora un kaunuma lūpu apgriešanu vai pat daļēju maksts atveres aizšūšanu. To bieži uzskata par veidu, kā saglabāt sievietes nevainību, samazinot seksuālo baudu vai apgrūtinot dzimumaktu.

2015. gadā Gambija to aizliedza. Kaut arī toreizējais prezidents Jahja Džammehs bija diktators, kura laikā pazuda un nogalināti daudzi oponenti, šo tradīciju viņš nolēma izskaust.

Pirmos pārkāpējus arestēja gan tikai pērn augustā, astoņus gadus pēc aizlieguma ieviešanas, tās bija trīs sievietes, kas apgraizīja astoņas meitenes. Tad arī sekoja pretreakcija – konservatīvie islāma garīdznieki uzsāka kampaņu aizlieguma atcelšanai. Kamēr desmitiem citu valstu Āfrikā šo praksi ir aizliegušas, Gambija gatavojās atkal atjaunot. Valdība pauda, ka to neatbalsta, taču nestāsies ceļā demokrātiski pieņemtam lēmumam.

15. jūlijā, pirmdienā, Samba pievienojās ļaužu pūlim, kas satraukti vēroja likumdevēju balsojumu lielā ekrānā pie Nacionālās asamblejas. “Tajā brīdī valdīja pilnīgs klusums,” viņa saka. Un tad atskanēja līksmi izsaucieni, dažas sievietes pacēla gaisā dūres, svinot uzvaru – ar 34 balsīm pret 19  Gambijā sieviešu apgraizīšana joprojām paliek nelikumīga. “Bija milzīga atvieglojuma sajūta,” teic Samba. “Es jutos ļoti labi.”

Zaudētāji, protams, nav mierā.  Pēc balsojuma pa ielu aizsoļoja vīriešu grupa ar imamu Abduliju Fatiju priekšgalā, kurš ir īpaši skaļš šīs prakses aizstāvis un paziņoja, ka deputāti, kuri balsoja par aizlieguma saglabāšanu, un tie, kas viņus ievēlēja, “dodas uz elli”. Fatijs apgalvo, ka musulmaņiem jāievēro šī “procedūra”, kaut gan patiesībā Korānā nav ne vārda ne par sieviešu, ne arī vīriešu apgraizīšanu.

Pēc ANO Bērnu fonda datiem, pasaulē apgraizīšanu pārcietušas vairāk nekā 230 miljoni sieviešu un meiteņu. Viens no augstākajiem īpatsvariem ir tieši Gambijā – 73% vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Turklāt 17% gadījumu gandrīz pilnībā aizšūta maksts atvere, un tas veikts pirms meitenes piektās dzimšanas dienas.

Sekas var būt visa mūža garumā – hroniskas sāpes, atkārtotas infekcijas, problēmas ar urinēšanu, mēnešreizēm un dzemdībām, sāpes dzimumakta laikā un traumas.

Pēc valdības jaunākās aptaujas, 47% Gambijas sieviešu uzskata, ka šī tradīcija jāizbeidz. Piekritēju skaits ir mazinājies, tomēr vairāk nekā puse vēl pagaidām ir "par" vai nepārstāv skaidru viedokli. Vēl aizvien daudzas sievietes uzskata, ka bez apgraizīšanas nevarēs atrast vīru un nelabi smakos.

Tieši tā domāja Mariama Džardžo, kad savas četrus un piecus gadus vecās meitiņas aizveda pie “tradicionālā apgraizītāja” – sāpīgs, bet svarīgs rituāls, kas dos viņām statusu savā ciematā un nākotnē piemērotas laulībām.

Mandinka valodā neapgraizīta sieviete ir “solima”, no viņas rokām neviens nepieņems ēdienu, neviens viņu negribēs par sievu – tā joprojām šeit domā daudzi un arī Mariama. “Ja mēs to apturēsim, sievietes cietīs un mūsu bērni nepazīs mūsu kultūru,” viņa pauž sarunā ar “Reuters”.   Mariamas meitas domā citādi. “Daži saka, tas ir labi, daži, ka nē. Es domāju, tas nav labi,” teic Džainaba Ndure (28).

“To izdara bērnam, kamēr viņa ir pavisam maza, nogriež to lietu [klitoru],” piebilst 25 gadus vecā Amie. “Es zinu, ka eiropieši to nepieņem un nesaprot, bet tā ir mūsu tradīcija.” Viņai arī nav nekādu jūtamu veselības problēmu, tostarp gultā. Un tomēr savai meitai Amie neko nav likusi nogriezt un negrasās to darīt.