Kad "Netflix" satiek Karavadžo. Seriāla "Ripley" recenzija
Lielajām platformām ir būtiski cīnīties ne tikai par reitingiem, abonentu skaita apjomu un sacensties, kura spēs radīt lielāku mega-budžeta grāvēju. Tādām platformām kā "Netflix" un viņu konkurentiem prestiža ir arī sāncensība mākslinieciskajā frontē. Tur jaunie seriāli cīnās par balvām un kritiķu uzslavām. "Riplijs", visticamāk, būs 2024. gada mākslinieciski ambiciozākais daudzsēriju projekts, ko klajā laidis "Netflix".
Interesanti būtu diskutēt, kas tik magnētisks piemīt rakstnieces Patricijas Haismitas romānu sērijai, kuras galvenais varonis ir Toms Riplijs. Atkal un atkal kino veidotāji atgriežas pie šiem stāstiem. Detektīvi un psiholoģiski trilleri taču vēsta par kāda noslēpuma atklāšanu, bet kāds tur noslēpums, ja liela daļa skatītāju pirms «Netflix» jaunās adaptācijas jau zinās atrisinājumu Toma Riplija piedzīvojumam. Laikam jau Toma Riplija tēls piedāvā gana plašas interpretācijas iespējas, un nav tik svarīgi, kas notiek stāstā, bet gan, kā tas ir no jauna pasniegts.
Šis literārais pirmavots ir fascinējošs darba lauks, pateicoties īpatnējiem galveno varoņu raksturiem. It sevišķi jau titulvaroņa Riplija savdabīgajai psihei un īpatnējiem talantiem. Nebūt ne pirmo reizi tiek ekranizēts pirmais no romāniem - «Talantīgais misters Riplijs». Jau 1960. gadā to izdarīja francūži ar ikonisko Alēnu Delonu Riplija lomā, bet 39 gadus vēlāk Holivudas spožākie aktieri un kino veidotāji apvienojās leģendārajā filmā «Talantīgais misters Riplijs». Jo vairāk Riplijs tiek ekranizēts, jo par lielāku kulta varoni viņš top. Tādējādi autoriem arvien izaicinošāk ir piedāvāt kādu jaunu skatījumu uz zināmo stāstu. It sevišķi «Talantīgā mistera Riplija» ekranizācijas gadījumā, jo 1999. gada Entonija Mingelas filmas ar Metu Deimonu un Džūdu Lovu daudziem vēl arvien būs labā atmiņā.
Pretstatā izcilajai 20. gadsimta nogales kinofilmai jaunais seriāls izvēlas vizuāli iet pavisam citu ceļu. Aukstasinīgā Toma Riplija nežēlība netiek pretstatīta saulainajai Itālijas videi, kur notiek darbība. Atkāpes no literārā pirmavota nav. Viss arī šoreiz notiek pasakainās Itālijas ainavās, tomēr jaunajā seriālā autori ir izvēlējušies savu stāstu pasniegt melnbaltu. Tādējādi nepārprotamas paralēles velkot ar leģendāro 40.–50. gadu kino strāvojumu film noir. Gan kino skatītāji, gan autori vēl arvien mīl gremdēties tā noskaņās. Film noir nosaukumu ieguva, pateicoties savam tumšajam un aizdomu pilnajam vizuālajam stilam un saturam. Stāstos nozīmīga loma ir liktenīgām sievietēm, dialogi un varoņu savstarpējās attiecības ir asas un ciniskas. Visam pāri gulstas eksistenciālas un noslēpumainas noskaņas. Būtiskas sižeta sastāvdaļas ir slepkavības, auksts aprēķins, afēras un citi noziegumi.
«Riplija» gadījumā stāsts vēsta par kādu sīku Ņujorkas krāpnieku. Tomass Riplijs naudu pelna mūsdienās ļoti populārā veidā, nodarbojoties ar kaut ko radniecīgu telefonkrāpniecībai. Nez no kurienes viņu uzmeklē kāds bagāts kuģu būvnieks Grīnlīfs. Viņš vēlas, lai Riplijs dotos uz Itāliju pierunāt šī bagātā uzņēmēja vieglprātīgo dēlu atgriezties mājās. Grīnlīfs uzskata, ka Toms Riplijs ar viņa dēlu ir draugi. Izmanīgajam krāpniekam nenākas grūti piespēlēt līdzi šai pārliecībai, lai uz kuģa būvnieka rēķina ar dāsnu ceļa naudu kabatā aizbrauktu uz Eiropu. Nonākot Dienviditālijā, Riplijs ātri atrod Grīnlīfu atvasi un iemanto viņa uzticību, par spīti viņa draudzenei Mārdžai. Jaunā amerikāniete ir aizdomu pilna pret Toma, kurš nebūt necenšas pierunāt jauno Grīnlīfu pamest Itāliju, mērķiem. Toms Riplijs ir izcils manipulators, un viņu ļoti vilina bezrūpīgā un pārtikusī dzīve, kādu bauda bagātās amerikāņu atvases. Lai pats Riplijs kļūtu par vienu no viņiem, viņš ir gatavs uz jebko.
Šis ir cits Riplijs
«Ripliju» var pelnīti slavēt gari un plaši. Vieglāk gan to būtu izdarīt, ja seriālu nesākam salīdzināt ar filmu. Zinot sižetu, tā atrisinājumu un ik pa laikam atceroties 99. gada kino darbu, parādās arī zināmi iebildumi pret jauno «Netflix» interpretāciju. Riplija tēls jaunajā seriālā ir atbilstošs popularitātē esošajiem stāstiem par krāpniekiem, sērijveida slepkavām, maniakiem un viņu psiholoģisko anatomiju. 1999. gada Meta Deimona kino interpretācijā Riplijs bija vienkāršs, bet talantīgs jauns puisis, kurš tik ļoti dzīvē grib izsisties, ka teju nejauši gadās pastrādāt noziegumu. Jaunais Riplijs ir drīzāk sociopāts un cinisks melis, kurš aukstasinīgi ir gatavs darīt visu, lai dzīvē tiktu uz augšu. Abi Ripliji ekrānā ir interesanti, bet 99. gada Meta Deimona Riplijs bija daudzšķautņaināks un pretrunīgāks cilvēks, kuram gribējās pat just līdz. 2024. gada Ripliju ir fascinējoši iepazīt un sekot viņam līdzi, tomēr cilvēciski mēs pret viņu neko tā arī nesākām just. Varētu pat teikt, ka jaunais Endrjū Skota Riplijs ir brutālāks un plakanāks varonis.
Tomēr tā ir apzināta «Riplija» autora izvēle, nevis kļūme seriāla veidošanā. Gluži kā Eiropas mākslas kino, arī jaunajā «Netflix» seriālā scenārists un režisors ir viena persona. Visas astoņas sērijas ir Stīvena Zailiana autordarbs. Lai gan viņa vārds nav tik skaļš, tomēr viņa darbi runā paši par sevi. Viņš ir scenārists tādām leģendārām filmām kā Spīlberga «Šindlera sarakstam», Skorsēzes «Ņujorkas bandām» un «Īram», Finčera «Meitenei ar pūķa tetovējumu». Kaut kur mājās uz plaukta viņam stāv «Oskara» balva par scenārista darbu, savukārt režijai viņš pievēršas reti. Viena filma vai miniseriāls aptuveni reizi dekādē. Zailians neapšaubāmi ir scenārija meistars. «Ripliju» trāpīgāk būtu dēvēt par ļoti garu filmu, jo no sērijas uz sēriju mūs nevelk kādi sižetiski āķi, kas nepacietībā liek norīt nākamo stāsta daļu.
Mūs pie ekrāna notur nainsēti aktieru darbi un smalki pieklusināta, bet neatslābstoša spriedze, kas pavada teju jebkuru ainu. Tā sakņojas skrupulozā uzmanībā pret niansēm. «Riplija» gaitā ir vairākas garas spriedzes pilnas ainas, kurās netiek pateikts neviens vārds. Seriālos ārkārtīgi reti sastopams paņēmiens, kad minūtēm ilgi neviens nerunā. Dažreiz gan nesteidzīgā vērība mazliet nogurdina, jo ne vienmēr atklāj mums ko jaunu. Pie spraigajiem sižetiem pieradušiem skatītājiem «Riplija» piedāvātais ritms var šķist par gausu, tomēr grēks to būtu dēvēt par garlaicīgu.
Seriāls, kas atalgo
Runājot par «Riplija» kvalitātēm, nav iespējams neminēt vizuālo pusi. Operators Roberts Elsvits ir uzņēmis vairākas izcilas Holivudas filmas, strādājot ar ASV klasiķiem. «Riplijā» meistara pieskāriens ir ik uz soļa. Šis noteikti ir viens no tiem gadījumiem, kad var teikt, ka teju katru kadru varam ierāmēt. Aizraujoši kameras leņķi sulīgā sudrabainajā attēlā viscaur sižeta gaitai atgādina par skaistu klasisko fotogrāfiju un to, ka krāsas dažreiz traucē, nevis papildina.
Blakus šīm lielajām kvalitātēm «Riplijā» var atrast arī daudz šarmantu sīkumu. Neatklājot neko vairāk par sižetu, stāstam cauri vijas apakštēma par gleznotāja Karavadžo darbiem un dzīvi. Pēc seriāla noskatīšanās var nākties doties interneta sērfošanā, lai papildinātu erudīciju par slaveno gleznotāju un dziļāk saprastu jauno seriālu. Jāmin arī tas, ka seriāls priecēs Itālijas mīļotājus (vai arī kādu par tādu padarīs). Jau piesauktajā izsmalcinātajā attēlā ir teicami uzburtas gan 50. gadu Itālijas pilsētas, gan mūžam skaistie šīs zemes dabas skati. Visās šajās ainavās neizpaliek arī pašu vietējo cilvēku temperaments.
«Riplija» autori necenšas par katru cenu jokot, bet, kad viņi to dara, tas izdodas pirmklasīgi. Bieži humors sakņojas nelielās ikdienas situācijās un amerikāņu kultūras izpratnes sadursmē ar itāļu skatījumu uz dzīvi. Tomēr nevaru beigt priecāties par dialogu starp policijas detektīvu un kādu liecinieku. Liecinieks: «Un pēc tam es devos mājās ar Enzo.» Izmeklētājs: «Ar ko?» Liecinieks: «Ar savu suni.» Izmeklētājs: «Es domāju, ka jūs esat Enzo.» Liecinieks: «Tā ir, bet manu suni arī sauc Enzo.»
Pret jebkuru detaļu seriālā autori ir attiekušies ļoti rūpīgi. Bieži seriāli ar lepniem autoru vārdiem un lielām ambīcijām izčākstē kā samīti pūpēži. «Riplijs» nebūs tas gadījums. Lai gan seriāla vidusdaļā nebūtu par skādi mazliet raitāks temps, tomēr kopumā «Riplijs» ir skatītāja pacietības un laika vērts seriāls, ar kādiem izklaides un mākslas industrija mūs apbalvo reti.
