FOTO: sirsnīgā gaisotnē aizvadīti kinorežisores Ilonas Brūveres grāmatas "Citādā dzīve" atklāšanas svētki

Grāmatā Ilona Brūvere, kas pirms nedēļas nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu, pirmoreiz atklāj būtiskas detaļas no savas personīgās dzīves, kas nekad vēl nav publiskotas, aptverot laika posmu no 20. gadsimta 50. – 70. gadiem Latvijā, kā arī 80. gadu radošās darba aizkulises Vācijas Federatīvajā Republikā. Grāmatā apkopoti arī fragmenti no sarunām ar Eiropas vadošajiem autorkino režisoriem.

“Autores filmām, televīzijas raidījumiem, režisētajiem svētkiem un publikācijām piemīt gleznieciska tēlainība, bet filmām izteikts autorkino raksturs,” tā režisori raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors un režisors Dāvis Sīmanis un bilst: “Brūveres filmas atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu – bez bailēm no krāsām un mežģīnēm –, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas. Iespējams, Ilonas Brūveres laikmets un dzīves vieta varētu būt Belle Époque Parīzē vai piedzīvotā Der Neue Deutsche Film perioda brīvība Vācijā, tomēr viņas pagātne un tagadne nesaraujami saistīta ar Latviju, uz kuru viņa ar izdomas vērienu pārcēlusi daļiņu rietumnieciskās domas un estētikas. Par to liecina autores-režisores filmu kadri, kas nav tikai filigrāni formas ornamenti, bet slēpj sevī kādu agrāka laika mākslas noslēpumu, ietverot eiropeiskās domāšanas plašumu.”

Izdevumā "Citādā dzīve" apkopots ieskats režisores filmogrāfijā kopš 1974. gada, filmās, kas veidotas Rīgas kinostudijā, Latvijas televīzijā, "Hamburger Filmbuero", Minhenes Kino muzejā un Vācijas Federatīvās Republikas sabiedriskajās televīzijās.

Autore-režisore Latvijā ir pazīstama arī kā kultūras žurnāliste, scenāriju autore, režisore, redaktore, producente, nereti arī kā savu filmu māksliniece. Cilvēks – orķestris, kas vēl paspēj tulkot grāmatas no vācu valodas vai uzrakstīt kādu jaunu grāmatu žanrā, kas viņai tuvs, dokumentalajā prozā.

Brūvere vairākkārt nominēta kino balvas "Lielais Kristaps" konkursā kā labākā dokumentālo filmu režisore, scenāriste vai māksliniece, bet 2012. gadā par pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu "Versija Vera" saņēmusi balvu kā labākā dokumentālo pilnmetrāžas filmu režisore. Nacionālā kino centra "Latvijas simtgades programmā" Brūvere veidojusi pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu "Ievainotais jātnieks" par Brīvības pieminekļa celtniecību ar Imantu Stradu tēlnieka Kārļa Zāles lomā. Ar kameru režisorei blakus vienmēr ir kinooperatore Elīna Bandēna, vairāku "Lielā Kristapa balvu" nominante un laureāte, bet pie montāžas pults Valdis Zeļonka.