Diriģents Šnē no sava pagalma Pārdaugavā redz Jelgavu
Diriģenta, kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā vadītāja Normunda Šnē privātmājas pagalmā Pārdaugavā slejas 5500 eiro vērta antena.
Intervijā žurnālam "Kas Jauns" Šnē atklāj, ka visu mūžu mētājies pa īrētiem dzīvokļiem, bet viss mainījies kādā vakarā, dzerot vīnu ar mākslinieku Gunāru Lūsi, atjaunotās Latvijas valsts pieclatnieka autoru.
No diriģenta pie diriģenta
Lūsis negaidot izmetis: “Man ir zeme.” Šnē vēlāk aizbraucis, apskatījis, un vieta iepatikusies, tikai vajadzējis samazināt, jo 2500 kvadrātmetru bijis par daudz. Tā arī pirms 15 gadiem nopircis zemi un uzcēlis māju, kur dzīvo jau 12 gadu. Nācies gan ņemt kredītu, vēl atlikuši septiņi gadi.
“Šai vietai ir interesanta vēsture – sākotnēji zemesgabalu valsts bija piešķīrusi Operas diriģentam Jāzepam Lindbergam kā atzinību par viņa darbu. Manā rīcībā ir visi vecie papīri no 30. gadiem. Tas ir pilnīgi neticami, ka no viena diriģenta pēc laika šī vieta pārgāja pie cita,” stāsta Šnē.
30 metru augstumā
Visneparastākais diriģenta mājvietā ir milzīga, 30 metru augsta antena. Pirms tās uzstādīšanas mākslinieks visu izskaidrojis kaimiņiem, kuri ir saprotoši – labākie pasaulē.
“Šī antena nekādu kaitējumu nenodara – mati nekrīt, impotence nedraud. Man ir nepieciešama tā lielā antena: augstums ir saistīts ar viļņu garumu, ko izmantojam radioamatierismā – manā hobijā, ar ko aizraujos jau ļoti sen,” skaidro diriģents. “No turienes, starp citu, ir kolosāls skats. Ja ir labi laikapstākļi, pat Jelgavu var redzēt.”
Varēja sazināties ar Ameriku
Viss sācies jau bērnībā, padomju laika DOSAAF – šī organizācija gādāja par bērnu tehniskajiem pulciņiem, vienlaikus gatavojot armijas rezervi.
“Tur es iemācījos Morzes ābeci. 1975. gadā pirmoreiz izlīdu gaisā,” atceras Šnē, ar aizrautību skaidrojot, kā izplatās radioviļņi. “Atsitas pret jonosfēru, pret Zemi, pret jonosfēru un atkal pret Zemi. Tā bija iespēja, sūtot radiosignālu, sakontaktēties ar cilvēkiem pat no Amerikas!”
Ar hobijiem nepelna
Uz divdesmit gadiem Šnē gan bija darba dēļ bija paņēmis pauzi radioamatierismā, bet, būvējot māju, ienāca prātā atsākt. Kolēģi palīdzēja sametināt torni, saimnieks pats taisīja instalāciju. Antena, kas ir torņa augšgalā, ir pasūtīta no Vācijas, kur to izgatavoja kāds radioamatieris.
Dārgāka bijusi uzstādīšana – ceļamkrāns stundā maksā ap 100 eiro, un vajadzēja četras stundas. Kopējie izdevumi bijuši aptuveni 5500 eiro. “Hobiji jau ir nevis tādēļ, lai pelnītu, bet – lai izgrūstu naudu,” smejas Normunds.
Uz sacensībām Āfrikā
Kad ķēries atkal klāt, atklājis, ka Morzes ābeci atminas simtprocentīgi: “Tas ir ģeniāls alfabēts, ko ir viegli iemācīties un viegli atcerēties. Vismaz man kā muzikālam cilvēkam.” Katru nedēļu notiek sacensības – kurš noteiktā laika posmā nodibinās visvairāk kontaktu ar vairāk valstīm, pēc iespējas tālākām, vēlams, reti sasniedzamām. Jo tuvāk Ziemeļpolam vai Dienvidpolam, jo radioviļņu izplatīšanās ir sliktāka.
Reizēm Šnē brauc uz Zaļā Raga salām, uz Āfriku, kur vīri kalna galā uzbūvējuši staciju. Meita bija tikai mēnesi veca, kad tēvs aizbrauca uz Āfriku.
“Es biju bezkauņa, tas bija egoisms – sievai grūti gāja to nedēļu, kamēr biju prom. Bet sacensībās guvu uzvaru un beigās gan pats biju ļoti priecīgs, gan arī sieva. Tur bijām vesela komanda – mēs pieci no Latvijas, vēl divi leiši un divi itāļi,” priecājas radioamatieris.
