"Zaudējums smeldzīgi sāp…" - sēras aktiera Mārtiņa Meiera ģimenē

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", 1. jūnijā aktierim Mārtiņam Meieram bija viena no dzīves sirdsskumjākajām dienām, jo todien viņš kopā ar tēvu Ziedoni Meieru un abiem brāļiem pēdējā gaitā pavadīja savu vistuvāko un dārgāko cilvēku – māmiņu Maiju Meieri, par kuras aiziešanu, kā nojauš Mārtiņš, pāris dienu iepriekš jau bija vēstījuši augstāki spēki. Proti, negaisa laikā vētra nogāza dzimtas mājas pagalmā gadu desmitiem augušu ābeli. Ābeli, kas latvietim izsenis ir bijis sievišķības un mātišķuma simbols...

Mamma aicināja neskumt

“Vakar negaisā nolūza ābele. Septiņdesmit trīs gadi. Viss, kas tās tuvumā piedzīvots, uzsprāga atmiņās – ābolu garša, ābolu sula, paēna, kaļķis, skudras, lapsenes, bites, vectēvs, ome, gadījumi un laiks. Ardievas, ražīgā,” vēja nogāztās ābeles fotogrāfiju publiskojot soctīklos, to parakstīja talantīgais aktieris, kurš šajā sezonā pārliecinoši sevi pieteicis uz Dailes teātra skatuves.

Zem šā ieraksta vairāki draugi un paziņas bija pierakstījuši jaukus vēlējumus, sākot ar līdzjūtības vārdiem, apjūsmu, cik aizkustinoši aktieris šo vēsti pasniedzis, un beidzot ar aicinājumu nezaudēt cerību, jo nākampavasar ābele varētu no jauna uzziedēt. Skaistus vārdus citu starpā bija ierakstījusi arī Maija Meiere, Mārtiņa un viņa divu brāļu mamma. “Vētrā nolauzta ābele, pie kuras pavadīta mana mūža lielākā daļa. Nav jāskumst. Un jauna ābele aug uz Dailes skatuves!” Šis aktiera mammas rakstītais izteica vairāk, nekā vārdos pateikts – gan to, ka arī viņai dzimtas ābeles zaudējums ir sāpīgs, gan arī, ka viņa neaprakstāmi lepojas ar sava dēla Mārtiņa Meiera pirmo aizvadīto sezonu Dailes teātrī, uz kuru aktieris pārgāja no Valmieras Drāmas teātra pagājušā gada rudenī. Maija Meiere tobrīd vēl nenojauta, ka šie viņas pāris uzrakstītie teikumi būs gan kā mierinājuma vārdi, gan aicinājums būt garā stipriem visai viņas ģimenei, ne tikai dzimtas ābeli lietū un vējos zaudējot... Pēc dažām dienām Mārtiņš Meiers nāca klajā šoreiz nu ar sirdi pavisam plosošu vēstījumu: “Ar mīlestības un skumju pilnām sirdīm paziņojam, ka 27. maija pēcpusdienā mūžībā devās mūsu mīļā mamma Maija Meiere...”

Pēdējo dēla lielo lomu redzēt nepaguva

Mārtiņu ar mierinājuma un līdzjūtības vārdiem stiprināt centās draugi, kultūras aprindu ļaudis un kolēģi no it visiem Latvijas teātriem. Kāds pauda, cik jauki, ka mamma varēja piedzīvot dēla panākumus, kāds vēlēja mierīgas atvadas. “Visdziļākā līdzjūtība jums visiem. Lai mammai gaišs ceļš mūžībā. Būs tur gaisma un miers,” rakstīja Valmieras Drāmas teātra aktrise Regīna Devīte. Savukārt kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, kas pati nesen piedzīvoja atvadas no savas māmiņas, mierināja, sakot: “Ak, Mārtiņ. Mammas tā pa īstam nemaz nemirst. Apskauju un jūtu līdzi.”

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Mārtiņš Meiers atzīst, ka šajā laikā ir grūti runāt. “Zaudējums smeldzīgi sāp. Bet līdzcilvēku atbalsts, patiešām negaidīti lielais atbalsts palīdz. Un vēl palīdz arī darbs,” saka aktieris. Mārtiņš teic, ka mamma Maija, kura visu darba mūžu nostrādājusi par pārdevēju Rīgas centra leģendārajā "Saktas" veikalā, ļoti mīlējusi kultūras dzīvi, un tieši viņa Mārtiņu ar brāļiem ar to iepazīstinājusi un satuvinājusi, puikas jau kopš mazotnes vedot uz koncertiem, izstādēm, teātra izrādēm. Viņa apmeklējusi it visas izrādes, kurās spēlējis Mārtiņš. Diemžēl publikas cildināto dēla aktierspēli Leo lomā Dailes teātra jaunākajā uzvedumā "Wintera stāsts" Maijai Meierei nesanāca pieredzēt.

“Mums viņas tik ļoti pietrūkst,” atklāts savās sāpēs un skumjās ir Mārtiņš Meiers. Vaicāts par mammas zīmīgajiem vārdiem pēc ābeles nolūšanas pagalmā – ka jauna ābele aug uz Dailes skatuves –, aktieris nopūšas: “Tā ābele no jauna uzziedēs nākampavasar...”