Top grāmata par "Dzelzs vilku", bet traucē Mārča Judža skandāls

“Kaut kas jau ir uzrakstīts, bet kaut kas vēl ir jāuzraksta,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Rudaks, piebilstot, ka darba pie grāmatas vēl esot daudz. Tāpat Rudaks atklāj - bijušais grupas dalībnieks Judzis esot centies rediģēt vēl tikai topošo grāmatu.

Kā zināms, gada izskaņā Judža sieva Rūta klāstīja – vīrs esot bijis gan emocionāli, gan fiziski vardarbīgs un kopdzīve esot līdzinājusies ellei. Reaģējot uz notiekošo, "Dzelzs vilks" paziņoja, ka uz laiku pārtrauks sadarbību ar Judzi, kas pēcāk pats aizgāja no grupas. Viņš jau kādu laiku ir attiecībās ar Anglijā dzīvojošo un strādājošo draudzeni Līvu Amduri un pat solīja pats par notikušo sarakstīt grāmatu, jo “esmu piedzīvojis nenormālas lietas”.

“Tā kā savulaik mēs daudz kopā tusējāmies, viņš baidījās, ka es uzrakstīšu kaut ko tādu, ko viņš negribētu publiskot,” Rudaks pauž viedokli, kāpēc, viņaprāt, Judzis centies iejaukties grāmatas tapšanā. “Bet es gribu rakstīt tā, kā man patīk. Un rakstīt visu, ko zinu. Es nevienam neļaušu sev norādīt, ko man rakstīt un kā man rakstīt. Vēl pirms visiem šiem notikumiem Mārcis izrādīja tramīgumu par dažām lietām, kuras biju aprakstījis.” Mūzikas apskatnieks arī bilst, ka šobrīd Judža ģimene taču ir izjukusi un daudzi grupas “aizkulišu momenti” vairs nebūtu slēpjami, taču Mārcim esot konflikts ar nu jau bijušajiem grupas biedriem.

Runājot par turpmāko darbu pie grāmatas, viņš norāda – lai arī kā “dažam labam” gribētos, viņš netaisās klusēt un rakstīs visu, ko zina. “Es nevaru melot sev, melot grāmatas varoņiem un melot lasītājiem. Simtprocentīgi apmierinātas visas puses nebūs nekad,” spriež Rudaks. Viņš arī uzsver, ka neļaus nevienam savu rakstīto labot. “Loģiski, ka grāmata viņiem būs jāizlasa, taču neļaušu ķerties klāt un rediģēt. Literārais darbs ir kā mākslas darbs – to nedrīkst apgraizīt, kā iepatīkas,” skaidro Uldis.

Jautāts, vai nebaidās, ka bijušais "Dzelzs vilka" dalībnieks varētu aizliegt vai kā citādi ierobežot aprakstīt atsevišķus faktus no grupas dzīves, Rudaks atbild, ka viņš raksta no “aculiecinieka” skatpunkta. “Protams, mūsdienās ir likumi, kas sargā personas neaizskaramību un privātumu, bet, ja tiek aprakstīts tas, ko esi piedzīvojis un pats savām acīm redzējis, tā jau ir šī konkrētā cilvēka, nevis attiecīgā notikuma dalībnieku pieredze. Tas gan neizslēdz, ka autoram, kas to apraksta, ir jādomā par ētisko pusi,” skaidro Rudaks.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!