"Pirmajā reizē patiešām ļoti uztraucos," - latviete Kristīne Balanas spēlē Stradivāri vijoli

Kā mūziķis vispār var tikt pie Stradivāri instrumenta? “Daudz jāmācās, daudz jāsasniedz, un tad jau pamazām arī nonāks līdz tādai vijolei. Protams, var jau arī nopirkt, taču tas ir daudz grūtāk,” žurnālam "Kas Jauns" paskaidro Kristīne Balanas, sakot, ka viņas rīcībā esošā Stradivāri darinātā vijole ir no Karaliskās mūzikas akadēmijas Londonā kolekcijas: “Man paveicās, ka šo instrumentu aizdeva Karaliskās mūzikas akadēmija, kurā kādreiz mācījos. Viņi ļoti atbalsta savus studentus, bijušos audzēkņus, seko viņu gaitām un arī padalās ar instrumentiem no savas kolekcijas, kas patiešām ir unikāla. Man nesen bija ļoti atbildīgs koncerts ar BBC simfonisko orķestri, tāpēc akadēmija piedāvāja šo izcilo Stradivāri vijoli. Tagad tā kādu laiciņu būs manā rīcībā.”

Latviešu vijolniece ir ļoti pagodināta un priecīga par iespēju spēlēt tādu izcilu instrumentu. “Ja godīgi, es pat nespēju iedomāties, ka kādreiz varētu spēlēt Stradivāri vijoli. Protams, es par to sapņoju, protams, klusībā cerēju, ka varbūt arī šis sapnis reiz piepildīsies, taču īsti tam neticēju! Šis instruments ir kaut kas pavisam citādāks. Man pat ir sajūta, ka šī vijole dzīvo pati savu dzīvi, ka tā ir personība ar savu raksturu, bet man šai vijolei tikai jāpielāgojas, jo tā pati izdzīvo skaņu pasauli, es tikai esmu viens no mūziķiem, kam ir gods atskaņot mūziku uz tās,” sajūsminās Kristīne Balanas.

Vai tiešām Stradivāri instrumenti ar savu skanējumu ir tik unikāli, vai nav tā, ka tas ir tikai veiksmīgs, gadu gadiem veidots mārketinga triks? “Nebūt nē! Antonio Stradivāri ir ģēnijs, viņa meistarotos instrumentus neviens nespēj pārspēt. To skaņa patiešām ir kaut kas īpašs un apbrīnas vērts. Joprojām zinātnieki nav atklājuši Stradivāri meistardarbu noslēpumu, un arī citiem vijoļmeistariem nav izdevies radīt tādu vijoli, kas skaņas ziņā līdzinātos Stradivāri instrumentam,” skaidro vijolniece.

Līdz mūsdienām saglabājušies 650 Antonio Stradivāri radītie instrumenti, no tiem 500 ir vijoles. Tagad viena no tām ir Kristīnes Balanas rīcībā. Vai nebija bail šo tik vērtīgo instrumentu ņemt rokās? Ja nu kaut kas atgadās? “Pirmajā reizē patiešām ļoti uztraucos, centos piedomāt pie katras savas darbības, kustības, taču visai ātri pieradu. Tā tomēr ir vijole, mans darba instruments, es jau no bērnības spēlēju vijoles un zinu, kā ar tām jāapietas. Vienkārši ir jābūt ekstra uzmanīgam, un viss būs kārtībā! Protams, jāizslēdz visi riski, protams, ir īpaši drošības noteikumi, kas obligāti jāievēro, – kur un kā šo vijoli drīkst pārvietot, kur tai jāatrodas,” skaidro vijolniece un, atbildot uz jautājumu, vai viņai tagad nav savs miesassargs, sirsnīgi smejas: “Man vienreiz jau tā arī bija! Spēlēju citu Karaliskās mūzikas akadēmijas kolekcijas instrumentu, un patiešām pie manas ģērbtuves bija miesassargs. Arī pie skatuves bija miesassargs, arī skatītāju zālē bija miesassargi, jo toreiz šajā koncertā uz skatuves bija ne tikai Stradivāri, bet arī Gvarnēri un citu pasaulslavenu meistaru unikālie instrumenti. Arī koncerta skatuve bija apdrošināta par pamatīgu summu. Tā ka esmu pieredzējusi arī miesassargus."

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!