Raimondam Paulam saasinājušās redzes problēmas

Tajā dienā Latvijas Nacionālajā teātrī, kur bija pulcējušies desmitiem "Dzintariņa" dejotāju un absolventu, kas posās kāpt uz skatuves ar kopīgi sagatavotajiem priekšnesumiem no kolektīva deju zelta fonda, daudzi cerīgi prātoja, vai Raimonds Pauls maz ieradīsies.

Žurnāls "Kas Jauns" jau iepriekš rakstīja, ka Pauls bija slimnīcā, kur viņam tika veikta kataraktas operācija. Tiesa gan, pēc piedzīvotās ķirurģiskās iejaukšanās maestro ātri vien atgriezās uz skatuves un turpināja uzstāties. Turklāt uz skatuves tautā mīlētais komponists kāpa bez ierastajām brillēm.

Aizpagājušās nedēļas sākumā Raimonds Pauls atkal bija nonāca slimnīcā redzes problēmu dēļ. Lai gan uz nedēļas beigām viņš bija atgriezies mājās no medicīnas iestādes, vaicāts, kā ar veselību, maestro teica, ka esot pa vidam: “Vēl jau ne sevišķi labi jūtos. Nekā laba man nav! Diemžēl ir jāsāk atvadīties no daudzām lietām. Vienvārdsakot, tā!” Tomēr visiem par lielu prieku Raimonds Pauls uz svētku sarīkojumu ieradās! Viņš ieņēma savu gadiem iecienīto vietu vienā no priekšējām ložām un baudīja "Dzintariņa" dejotāju un ansambļa "Dzeguzīte" priekšnesumus. Ar pašsajūtu gan viņš nevarēja dižoties. Pēc koncerta pirmās daļas, izejot gaitenī, maestro uzrunāja Latvijas Televīzijas žurnāliste, lūdzot pēc kāda komentāra vai apsveikuma vārda, taču Pauls strikti atbildēja: “Šoreiz, lūdzu, nē!” Apmulsumu pieredzēja arī "Dzintariņa" vecāku pārstāvji, kam bija uzticēts maestro pasniegt gardu, skaistu un smaržojošu sveicienu no deju kolektīva – iespaidīgu zemeņu grozu un elegantu ziedu pušķi. Komponists mērķtiecīgi iesteidza ģērbtuvēs, sniegto grozu un puķes nepaņemot, tikai nopūzdamies: “Nav jau vairs mājās neviena, kam to nest...” To dzirdot, apkārtējiem sažņaudzās sirds, jo skaidrs bija, ka maestro joprojām pārdzīvo par mīļotās sievas Lanas zaudējumu pirms nepilna gada.

“Nez, vai viņš atnāks noskatīties arī koncerta otro daļu? Varbūt nejūtas labi,” sprieda apkārtesošie. Tomēr vecāku pārstāvji izlēma dāvināmo nolikt uz Raimonda Paula krēsla ložā, lai viņš to varētu paņemt pēc atgriešanās. “Ja atpakaļ neatnāks, gan paši viņam aizvedīsim uz mājām!” viņi apņēmās. Tomēr Pauls, atskanot zvanam, kas vēsta par koncerta turpinājumu, ložā atgriezās. Viņš ar patiesu smaidu sejā pieņēma gan sniegtos ziedus, gan groziņu ar zemenēm. Koncertu, kurā vairāku paaudžu dejotāji – sākot ar mazuļiem un beidzot ar sirmiem vīriem – skaistos tērpos priecēja ar brīnišķīgiem priekšnesumiem, no kuriem vairāki bija tapuši Raimonda Paula mūzikas pavadījumā, komponists noskatījās līdz galam un, lai laikus varētu doties pie miera, ložu atstāja vien tad, kad uz skatuves sākās pēckoncerta svinīgās uzrunas un sveikšanas.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!