Leldi Ceriņu Āfrikā vietējie grib nopirkt par automātu un lopiem

Ideja par došanos uz Etiopiju pieder Leldes ceļabiedram Kašeram. “Viņš jau reiz bija šo valsti apmeklējis, un iespaidi bija tik spēcīgi, ka radās vēlme pastāstīt par to plašāk. Tapa koncepts raidījumam, kurā viņš uzaicināja mani kļūt par viņa ceļabiedru izaicinošā, bet ļoti vērtīgā piedzīvojumā,” žurnālam "Kas Jauns" skaidro Lelde.

Etiopija ir viena no Rietumu civilizācijas neskartākajām valstīm Āfrikā, kur joprojām var vērot dzīvi, kāda turienes ciltīm bija pirms daudziem gadsimtiem. Tāpēc ceļotāji devās uz Omo ieleju, kas tiek dēvēta par kultūru un civilizāciju krustpunktu, un tur esošās tradīcijas, pēc kurām joprojām dzīvo daudzas ciltis, ļoti krasi atšķiras no tā, ko Rietumu pasaulē uzskata par normu. “Tik lielu kulturālā mantojuma kontrastu būtu grūti atrast citur,” iespaidos dalās Lelde, stāstot, ka viņu mērķis bija uz mirkli kļūt par daļu no ciltīm – lai iepazītu tur esošo vidi, tradīcijas, dzīvesveidu un vērtības tuvāk, nekā tas ierasts vairumam tūristu.

Uzturoties starp afrikāņu ciltīm, Leldi šokēja turieniešu skarbās tradīcijas, kuras joprojām tiek piekoptas. “Smagākā pēcgarša man palika par sievietes lomu ciltīs un, protams, apstākļiem, kādos dzīvo bērni. Vienā no ciltīm joprojām tiek praktizēta tradīcija visām meitenēm 8–10 gadu vecumā nogriezt klitoru, lai samazinātu seksuālo vēlmi nobriedušākā vecumā. Citā ciltī ir tradīcija sist sievietes ar pīcku, pāršķeļot visu muguru milzīgās, asiņainās brūcēs, kas vēlāk kļūst par izteiksmīgām rētām. Un šīs rētas tiek uztvertas kā izdaiļošanās, mīlestības un kalpošanas apliecinājums vīriešiem. Pasaulē viena no atpazīstamākajām ciltīm ir mursi, kurā sievietes agrīnā vecumā ar koka iesmu pāršķeļ lūpu un, gadiem ejot, caurumu stiepj arvien lielāku, lai tajā varētu ievietot māla disku. Šis process ir ļoti sāpīgs, bet arī tas tiek darīts par godu vīriešiem, jo ceļ topošās līgavas vērtību ciltī. Jo lielāks disks lūpā, jo lielāka nodeva par viņas izpirkšanu ģimenei,” stāsta Lelde, uzsverot: “Neviena no šīm tradīcijām nav manam prātam saprotama, tomēr ceļojuma laikā centāmies kļūt par vērotājiem un nekritizēt tur pieņemto lietu kārtību. Mēs nebraucām, lai nosodītu, bet lai censtos izprast, kā vietējie paši sadzīvo ar šīm tradīcijām, kas galu galā tomēr ir viņu apzināta izvēle.”

Tajā pašā laikā ciltīs vērojama arī 21. gadsimta civilizācijas ietekme. “Globalizācija lēnām ienāk arī šajā civilizācijas šūpulī. Piemēram, regulāri redzējām vietējos ar mobilajiem telefoniem rokās. Taču lielākoties šie telefoni ir izlādējušies, un tos arī nav, kur uzlādēt, tas vairāk ir statusa apliecinājums. Sadzīves apstākļi ir ļoti, ļoti vienkārši. Tikai pats nepieciešamākais, nekādu ekstru. Ne reizi neredzēju bērnu ar kādu mīļmantu rokās, nerunājot nemaz par apaviem, kuru praktiski tur nav nevienam. Labākajā gadījumā tās ir saskavotas sandales no gumijas riepām. Ūdens un pārtika ir ļoti sliktas kvalitātes un vienveidīga. Apstākļi pēc attīstīto valstu mērauklas ir ļoti skarbi.”

Lelde arī teic, ka piedzīvojumi bijuši ik uz soļa! “Piemēram, kopā ar Kašeru nogaršojām govs asinis, piedalījāmies zīlēšanā, kas tiek veikta ar tikko nogalinātas kazas zarnām, un kļuvām par daļu no krokodilu medībām. Vietējie ķer krokodilus iztikai, un šīs medības notiek ļoti primitīvos drošības apstākļos, lai neteiktu, ka drošības tur praktiski nav nekādas. Taču viņi tā ir pieraduši cauri paaudzēm, un mēs bijām pietiekami neprātīgi, lai vērotu to klātienē,” atceras Lelde.

Bet kā daiļo gaišmati pieņēma melnādaino ciltīs? “Ar ieintriģētu, taču neuzmācīgu interesi. Vairākkārt gids pārtulkoja komplimentus par skaistumu, ko vietējie puiši ik pa laikam izsauca, taču vietas, kur mēs devāmies, apmeklē ļoti maz tūristu, tāpēc baltādainie ir tiešām retums. Atsevišķās ciltīs vietējie vīrieši bija ļoti iereibuši, un tur nejutos līdz galam komfortabli. Uzradās arī viens pircējs, kurš bija gatavs maksāt par mani ar lopu baru un automātu, kas viņiem ir zelta vērtē, bet Kašers tik vienkārši nebija gatavs mani tur atstāt!” smejoties stāsta Lelde Ceriņa.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!