11. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Titulētais Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts šodien svin savu 4t. dzimšanas dienu. Pasaulē 11. februāris iegājis vēsturē ar to, ka 1809. gadā amerikāņu inženieris Roberts Faltons patentē tvaikoni, bet 1929. gadā tiek nodibināta neatkarīga valsts - Vatikāns.
Jubilāri Latvijā
1949. gadā Ivars Lācis - bijušais Latvijas Universitātes rektors, LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas Programmēšanas katedras lektors.
1949. gadā Guntis Gailītis - Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors.
1971. gadā Edgars Pujāts - Liepājas Teātra aktieris.
Jubilāri pasaulē
1909. gadā Džosefs Mankevičs - amerikāņu kinorežisors (miris 1993.gadā).
1917. gadā Sidnijs Šeldons - amerikāņu rakstnieks un scenārists (miris 2007.gadā).
1919. gadā Eva Gabora - amerikāņu aktrise (mirusi 1995.gadā).
1920. gadā Faruks I - Ēģiptes karalis (miris 1965.gadā).
1926. gadā Leslijs Nīlsens - kanādiešu aktieris.
1934. gadā Džons Sartīss - britu F1 pilots.
1934. gadā Manuels Noriega - Panamas diktators.
1936. gadā Bērts Reinoldss - amerikāņu aktieris.
1953. gadā Džebs Bušs - bijušais Floridas štata gubernators, bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākais brālis.
1962. gadā Šerila Krova - amerikāņu dziedātāja.
1964. gadā Sāra Peilina - amerikāņu politiķe
1969. gadā Dženifera Enistone - amerikāņu aktrise.
1972. gadā Kregs Džounss - amerikāņu mūziķis ("Slipknot").
1972. gadā Stīvs Makmanemans - angļu futbolists.
1973. gadā Vargs Vīkerness - norvēģu mūziķis ("Burzum").
1974. gadā D'Andželo - amerikāņu dziedātājs.
1977. gadā Maiks Šinoda - amerikāņu mūziķis ("Linkin Park").
1979. gadā Brendija - amerikāņu dziedātāja un aktrise.
1980. gadā Marks Breskjāno - austrāliešu futbolists.
1981. gadā Kellija Roulenda - amerikāņu dziedātāja ("Destiny's Child").
1983. gadā Rafaels van der Vārts - nīderlandiešu futbolists.
1992. gadā Teilors Lotners - amerikāņu aktieris.
Notikumi Latvijā
1232. gadā Pāvests Gregorijs IX apstiprina sava vicelegāta Alnas Balduīna 28.12.1230. un 17.01.1231. ar kuršiem slēgtos līgumus.
1797. gadā Krievijas Senāts izdod ukazu par ievedamo grāmatu cenzūras ierīkošanu Krievijas pilsētās, arī Rīgā. Cenzūras vadītājs Tumanskis aizliedz Rīgas izdevniecībām bez cenzūras iespiest ģeogrāfiskās kartes, vara grebumus, notis u.c., jācenzē arī lugas un operas, Rīgā un Jelgavā izdodamie laikraksti.
1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis lūdz Saeimu otrreiz pārskatīt grozījumus Darba likuma kodeksā, kas paredz, ka Valsts valodas inspekcija būs tiesīga pieprasīt darba devējam lauzt līgumu ar darbinieku, ja darbinieks neprot valsts valodu atbilstoši kvalifikācijai.
1998. gadā Saeima ar nelielu balsu pārsvaru atbalsta grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas nosaka 5% vēlēšanu barjeru partijām un 7% - vēlēšanu koalīcijām.
1998. gadā UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Bernds fon Droste pasniedz Ministru prezidentam Guntaram Krastam oficiālu dokumentu, kas apliecina Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.
1999. gadā Saeimas deputāti pieņem lēmumu atļaut administratīvi sodīt bijušo Latvijas Medicīnas akadēmijas rektoru Jāni Vētru par informācijas nesniegšanu Valsts kontrolei.
1999. gadā Latvija kļūst par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.
2000. gadā Ludzas rajona Malnavas pagastā tiek atklāts Grebņevas modernizētais muitas kontrolpunkts.
2001. gadā miris dzejnieks Aivars Neibarts.
2003. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nolemj iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā Daugavas grīvas krastu fortifikācijas kompleksu Daugavgrīvā un Mangaļsalā, kā arī Komētforta dambi.
2003. gadā pie Ministru kabineta piketē aptuveni 100 SIA "Rojas konservi" Sabiles filiāles atlaistie darbinieki.
2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Francijas ārlietu ministru Mišelu Barnjē atklāj Roberta Šūmana Francijas Kultūras centru.
Notikumi pasaulē
1531. gadā Anglijas karalis Henrijs VIII tiek atzīts par Anglikāņu baznīcas augstāko līderi.
1650. gadā miris franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks Renē Dekarts.
1808. gadā Vilksbarē, ASV Pensilvānijas štatā, pirmo reizi eksperimentālā kārtā tiek dedzinātas antracīta ogles.
1809. gadā amerikāņu inženieris Roberts Faltons patentē tvaikoni.
1814. gadā Norvēģija pasludina neatkarību, izbeidzot Kalmaras Savienības pastāvēšanu.
1843. gadā Milānā piedzīvo pirmizrādi Džuzepes Verdi opera "I Lombardi".
1861. gadā ASV Pārstāvju palāta vienbalsīgi apstiprina rezolūciju, garantējot neiejaukšanos verdzības jautājumā nevienā štatā.
1873. gadā Spānijas karalis Amadejs I atsakās no troņa un Spānijā tiek pasludināta republika.
1889. gadā Japāna pieņem Meidzi konstitūciju.
1890. gadā sanāk Japānas pirmais Diets.
1919. gadā par Vācijas Republikas pirmo prezidentu tiek ievēlēts Frīdrihs Eberts.
1929. gadā līdz ar Laterana līguma parakstīšanu Romā tiek nodibināta neatkarīga valsts - Vatikāns.
1938. gadā britu raidkorporācija BBC demonstrē pasaulē pirmo zinātniskās fantastiskas televīzijas programmu - Karela Čapeka lugas "R.U.R." daļas adaptāciju. Šajā lugā pirmo reizi lietots vārds "robots".
1945. gadā Jaltā noslēdzas Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila, ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta un padomju līdera Josifa Staļina tikšanās, lai apspriestos par Ass valstu sakaušanu un pēckara pasaules nākotni.
1953. gadā Padomju Savienība sarauj diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
1961. gadā Jeruzalemē sākas nacistu kara noziedznieka Ādolfa Eihmana tiesas prāva.
1963. gadā "The Beatles" ieraksta sava pirmā albuma desmit dziesmas.
1964. gadā britu grupa "The Beatles" uzstājas ar koncertu Vašingtonas Kolizejā, kas ir "bītlu" pirmais koncerts ASV.
1971. gadā 40 nācijas paraksta līgumu, aizliedzot starptautiskajos ūdeņos uzstādīt atomieročus.
1975. gadā par Lielbritānijas Konservatīvo partijas līderi tiek ievēlēta Mārgarete Tečere, kļūstot par pirmo sievieti kādas britu politiskās partijas vadībā.
1978. gadā Ķīna atceļ Aristoteļa, Šekspīra un Dikensa darbu aizliegumu.
1979. gadā pēc divas dienas ilgas vardarbības Teherānas ielās no amata atkāpjas Irānas premjerministrs Šapurs Bahtiars. Pie varas Irānā nonāk ajatolla Ruholla Homeini.
1990. gadā no cietuma tiek atbrīvots Dienvidāfrikas melnādaino tiesību aktīvists Nelsons Mandela, kurš ieslodzījumā atradās 27 gadus.
1994. gadā ASV kosmosa kuģī "Discovery" uz Zemes atgriežas pieci amerikāņu astronauti un viens krievu kosmonauts, noslēdzot pirmo ASV un Krievijas kopīgo kosmosa lidojumu.
2000. gadā Lielbritānija aptur Ziemeļīrijas pašpārvaldi un atjauno pārvaldi no Londonas, apsūdzot Īru republikāņu armiju par vilcināšanos atbruņoties.
2000. gadā 72 gadu vecumā mirst franču kinorežisors un aktieris Rožē Vadims.
2002. gadā laupītāji no "British Airways" inkasatoru automašīnas pie Londonas Hītrovas lidostas nolaupa 6,5 miljonus ASV dolāru dažādās valūtās.
2002. gadā Vatikāns formalizē savu klātbūtni Krievijā, izveidojot četras pilntiesīgas katoļu bīskapijas, taču izpelnoties Krievijas Pareizticīgo baznīcas apsūdzības ticīgo pārvilināšanas mēģinājumā.
2006. gadā ASV viceprezidents Diks Čeinijs nejauši ar skrotīm sejā, kaklā un krūtīs sašauj savu medību biedru, prominento Teksasas advokātu un Republikāņu partijas atbalstītāju Heriju Vaitingtonu, kurš neguva nopietnus ievainojumus.
2006. gadā Miljonārs un piedzīvojumu meklētājs Stīvs Fosets pārspēj ilgākā lidojuma rekordu bez degvielas uzņemšanas ceļā, savā īpaši izstrādātajā lidmašīnā "GlobalFlye" nolidojot 42 450 kilometrus.
2007. gadā Portugāles iedzīvotāji referendumā pauž atbalstu abortu legalizēšanai pirmajās desmit grūtniecības nedēļās.
2008. gadā nemiernieki mēģina nogalināt Austrumtimoras prezidentu un premjerministru. Prezidents Žozē Ramušs-Orta uzbrukumā gūst nopietnas šautas brūces, bet premjeram Šananam Gužmau izdodas palikt neskartam.
2011. gadā tautas protestu rezultātā Hosni Mubaraks atkāpjas no Ēģiptes prezidenta amata un nodod varu Bruņoto spēku augstākajai padomei.
2012. gadā 48 gadu vecumā mirusi amerikāņu dziedātāja Vitnija Hjūstone.
2013. gadā Vatikāns paziņo, ka pāvests Benedikts XVI 28.februārī atkāpsies no amata. Kā atkāpšanās iemesls tiek minēts 85 gadus vecā garīdznieka veselības stāvoklis.
2014. gadā Alžīrijas militārās transportlidmašīnas katastrofā valsts ziemeļaustrumos iet bojā 77 cilvēki.