Lielbritānijā atklāts karaļa Čārlza oficiālais portrets

2024. gada 14. maijā Bakingemas pilī tika atklāts pirmais oficiālais karaļa Čārlza III uzgleznotais portrets.

gallery icon
Slavenības
2024. gada 15. maijs, 19:30

Karaļa Čārlza oficiālais portrets liek ne vienam vien saraukt uzacis

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Otrdien, 14. maijā, Bakingemas pilī tika atklāts pirmais karaļa Čārlza III portrets kopš viņa kronēšanas. Mākslas darbs sabiedrībā tika uzņemts pretrunīgi - vieniem norādot uz tā "skaistumu", bet citiem ironiski salīdzinot gleznas sārtos toņus ar pekles liesmām.

14. maijā Bakingemas pilī tika atklāts pirmais Lielbritānijas karaļa Čārlza III uzgleznotais portrets. Jaunajā portretā monarhs atainots uz spilgti sārta fona, viņam rokās ir zobens, bet uz pleca nolaidies taurenis. Mākslas darbs ir 2.6 x 2.6 metrus liels un to gleznojis britu mākslinieks Džonatans Jeo, kurš gleznojis arīLielbritānijas bijušo premjeru Toniju Blēru un dabaszinātnieku Deividu Atenboro.

"Jā, jums tiešām izdevies notvert viņa esenci," pēc portreta aplūkošanas Jeo uzrunāja karaliene Kamilla. Pašu karali nedaudz pārsteidza gleznas spilgtais fons, tomēr ar portretu viņš esot apmierināts.

"Pirms es kādu gleznoju, es vienmēr cenšos izprast šī cilvēka būtību," norāda mākslinieks, uzsverot, ka viņš vēlējies apvienot oficiālo karalisko portretu tradīciju ar kaut ko modernāku. "Mākslas pasaulē tauriņš simbolizē metamorfozi un atdzimšanu. Tāpat tauriņš ir atsauce uz karaļa ilgstošo interesi par vidi," uzsver Jeo.

Jāsaka gan, ka sabiedrībā modernais gleznojums tiek gan slavēts gan pelts. Vairāki iedzīvotāji uzskata, ka "portrets ir skaists un tajā jaušams skumjas un grūtības ar kādām savā dzīvē saskāries monarhs.  Citi gan norāda, ka "gleznas toņa deļ izskatās, ka karalis degtu elles liesmās", un daži ronizējuši, norādot, ka "portrets būtu skaists, vienīgi tam nedaudz pietrūkst sarkano toņu". 

Džonatans Jeo pēc asās sabiedrības kritikas norādījis, ka "ir pateicīgs, ka nācis pasaulē šajā gadsimtā, nevis laikā, kad par neviennozīmīgi vērtēta darba radīšanu karaļi māksliniekus varēja sodīt ar nāvi".