FOTO: Kirovs Lipmans, Zatleri un citi teātra mīļotāji bauda jauniestudējuma "Gogolis. Portrets" pirmizrādi

Šis ir pirmais iestudējums, ko krievu izcelsmes režisors Juris Butusovs ir radījis Rīgā, – pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai režisors pameta dzimteni un šobrīd strādā Eiropā. Butusovs izrādē pulcējis spēcīgu aktieru ansambli – Jekaterinu Frolovu, Šamilu Hamatovu, Aleksandru Maļikovu, Volodimiru Gorislavecu, Mihailu Širjajevu un Dmitriju Jegorovu.

Režisors norāda, ka tā ir nejaušība, tomēr zīmīgi, ka aktieru ansambli veido gan ilggadējie Čehova teātra aktieri, gan aktieri, kuri nesen Rīgā raduši patvērumu kara apstākļu un politisku apsvērumu dēļ, pametot savu dzimteni (izrādē spēlē aktieri no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas). Radošajā komandā līdzās režisoram darbojas talantīgais lietuviešu izcelsmes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Marjus Nekrošus, kuram šis ir otrais kopdarbs ar režisoru.
 
“Gogolis. Portrets” ir lielās formas izrāde trijos cēlienos, tās dramaturģiju veidojusi Estere Bola, lugu balstot Nikolaja Gogoļa garstāsta “Portrets” motīvā, un tā ir sarakstīta speciāli šai izrādei, kura noslēdz Čehova teātra sezonas jauniestudējumu tēmu – vara. Stāsta centrā ir mākslinieks, kurš nespēj izturēt vieglā ceļa kārdinājuma varu, viss izvēršas eshatoloģiskā mistērijā, kas ir pilna ar postošiem izaicinājumiem bezdibeņa malā.

Kā uzsver izrādes veidotāji, Gogoļa "Portrets" mūsdienu pasaulē nemaz neizklausās pēc romantiskas noveles. Tas ir veidots uz faustiskā dvēseles pārdošanas motīva un ietver pieņēmumu, kas pārceļ notiekošo no ikdienas plāna uz metafizikas zonu. Gogolis rada pasauli, kurā ļaunuma iemiesojumam ir vajadzīgs mākslinieks, lai ļaunums varētu sevi realizēt, izpausties, apliecināt savu eksistenci. Un, nespēdams izturēt kārdinājumu, tas, kurš varētu kalpot skaistajam, sāk kalpot velnam. Kā teikts izrādes aprakstā – šī ir šausmīga pasaka, kas atbilst mūsu dienām.

Dramaturģe Estere Bola saka: “Kad Gogoļa tekstā satiec tēlu, kurš, varas un atriebīgas greizsirdības apreibināts, “ar tīģera niknumu metās virsū, plēsa, plosīja, sagraizīja gabalos un samīdīja kājām” visu dzīvo un talantīgo, ko varēja sasniegt, tu esi pārsteigts šī tēla totālās, pareģojošās aktualitātes dēļ. Gogoļa velna marionetes ir postošas un nāvējošas, taču kaitējums, ko tās var nodarīt, joprojām ir samērojams ar cilvēka spējām. Šodien velna marionešu rīcībā ir ballistiskās raķetes un kodolarsenāls...”