Vai kļūsim nemirstīgi? Vēža vairs nebūs? Fiziķis par tuvojošos jauno ēru un to, kāpēc cilvēki ir tālu no ideāla
Amerikāņu fiziķis, zinātnes komunikators, futurologs un populārzinātnisks rakstnieks Mičio Kaku ir pārliecināts, ka kvantu laikmets noteiks cilvēces nākotni. Viņaprāt, pagaidām vēl ir pāragri nopietni baidīties no mākslīgā intelekta nevēlamas attīstības, bet kvantu datori palīdzēs atrisināt daudzas nopietnākas cilvēces problēmas — izņemot varbūt vienu.
77 gadus vecais Mičio Kaku plašāku atpazīstamību ieguvis kā teorētiskās fizikas popularizētājs, kurš spējis plašākai publikai sarežģītās zinātniskās teorijas izskaidrot vienkāršā un pieejamā valodā.
Kaku ir teorētiskās fizikas profesors Ņujorkas pilsētas universitātē un daudzu grāmatu autors.
Pēdējā grāmatā ar nosaukumu "Kvantu pārākums: kā kvantu datoru revolūcija mainīs visu" viņš aplūko kvantu datoru iespējas, lai atrisinātu dažas no būtiskākajām problēmām cilvēces priekšā: no daudzu slimību izskaušanas līdz iespējai pabarot arvien pieaugošo mūsu planētas iedzīvotāju skaitu.
Amerikāņu fiziķis, kurš dzimis imigrantu ģimenē no Japānas, uzskata, ka mākslīgais intelekts cilvēcei var radīt zināmus draudus.
BBC vērsusies pie Mičio Kaku ar lūgumu skaidrot nākotnes vīziju, par ko viņš stāsta savā grāmatā.
BBC: Savās grāmatās vairākkārt esat runājis par to, ka cilvēkam ir "trīs smadzenes". Ko jūs ar to domājat?
Kaku: Ja paskatās uz cilvēka smadzenēm, ir skaidrs, ka tās sastāv vismaz no trim daļām. Aizmugure ir rāpuļu smadzenes, kas atbild par ēdiena jeb medījuma atpazīšanu un trīs dimensijās analizē vidi, kurā atrodamies. Cilvēka evolūcijas gaitā viņa smadzenes kļuva arvien sarežģītākas.
Viņam ir izveidojusies tā saucamā limbiskā sistēma, proti, centrs, kas atbild par motivāciju, emocijām un uzvedību sociālajā hierarhijā, proti, apzinās, kādu vietu tajā ieņem, pieņemsim, jūsu kaimiņš - augstāku vai zemāku. Tās ir sociālās jeb pērtiķu smadzenes.
Un visbeidzot smadzeņu priekšpuse ir prefrontālā garoza. Varētu teikt, ka šī viņa daļa ir savdabīga laika mašīna. Viņa redz nākotni. Viņa pastāvīgi aplūko, pa kuru ceļu notikumi attīstīsies.
BBC: Spēja redzēt nākotni - vai tā ir visiem cilvēkiem vienlīdz liela?
MK: Kas atšķir parasta cilvēka smadzenes no ģēnija smadzenēm? Parasta cilvēka smadzenes reaģē tikai uz acumirklīgām iespējām, proti, aplūko tikai tās, kas atrodas tieši viņa acu priekšā.
Tādas smadzenes tikpat kā neko neplāno. Piemēram, kādi sīki zaglēni paķer tikai to, ko tieši redz. Viņi nevar plānot. Kamēr lielie domātāji spēj pareizi izmantot šo laika mašīnu, ar ko viņus ir apveltījusi daba. Viņi var modelēt nākotni. Viņi saprot dabas likumus, tāpēc var projicēt tagadni nākotnē un pieņemt, kāda tad tā būs.
BBC: Vai var pateikt, kāds būs lielākais atklājums, ko cilvēce paveiks tuvāko 100 gadu laikā, vadoties no tā, kas mums ir zināms līdz šim?
MK: Pagātnes lielākie zinātniskie sasniegumi skāra gan ļoti mazas, gan ļoti lielas lietas.
Ar maziem es, protams, domāju cilvēka smadzeņu uzbūvi un funkcijas un ģenētiku. Lielā sprādziena teorija. Tagad mēs skatāmies uz Visumu no kvantu teorijas viedokļa.
Nākamais lielais lēciens notiks, kad spēsim apvienot lielo ar mazo. Kad mēs varam izmantot kvantu teoriju, lai saprastu ģenētiku un cilvēka smadzenes.
Un mums ir jāpalīdz kvantu datoriem. Savā ziņā tāds kvantu dators ir pati māte daba. Tagad mēs izmantojam datorus, kas darbojas ar bināro kodu. Bet daba darbojas citādi. Tā atšķirībā no digitālā prāta nedomā ne nulles, ne vienības. Viņai ir kvantu prāts. Šis prāts saprot atomus, elektronus un fotonus. Tieši no tiem veidojas Visuma valoda. Un tieši tas arī būs nākamais lielais izrāviens zinātnē.
BBC: Vai šo lielo sacīksti vajadzētu sagaidīt tikai fizikā, vai arī tā attieksies arī uz citām zinātnēm, piemēram, medicīnu?
MK: Mūsdienu medicīna darbojas ar paraugu un kļūdu metodi. Izmēģināsim šīs zāles. Vai tās darbosies? Mēs nezinām. Labi, pamēģināsim ko citu. Vai tas palīdzēs? Mēs atkal nezinām. Labi, tad pamēģināsim trešo.
Daudzas brīnumzāles tika atrastas nejauši. Tomēr, piemērojot medicīnai kvantu teoriju, pētījumi tiks veikti molekulārā līmenī. Jūs redzēsiet un sapratīsiet, kā darbojas katra atsevišķa molekula.
Pēc tam sāksiet aizpildīt robus esošajās zināšanās un radīt jaunas zāles burtiski no nulles. Vai tas nozīmē, ka ķīmiķi vienkārši paliks bez darba, jo viņi mums vairs nebūs vajadzīgi? Vai tas nozīmē, ka visu darbu veiks kvantu datori? Nebūt ne.
Nākotnes ķīmiķi izmantos kvantu teoriju, lai saprastu ķīmiskas reakcijas. Nākotnes biologi izmantos kvantu teoriju dziļākai DNS izpratnei. Taču ārsti un zinātnieki, kas nodarbojās tikai ar ķīmiju un tikai ar bioloģiju, paliks bez darba. Tā kā nākotne būs kvantu mehāniska, un radīt zāles mēs būsim tieši uz kvantu mehānikas pamata.
BBC: Vai tas nozīmē, ka mēs kļūsim nemirstīgi? Ka tad arī vēža nebūs?
MK: Kvantu datori palīdzēs uzveikt vēzi. Mēs varam prognozēt vēža nākotni jau ilgi pirms tā parādīšanās. Pieņemsim, ka jūsu DNS kodu varēs viegli nolasīt ikreiz, kad, piemēram, nomazgājaties dušā vai dodaties uz tualeti. Un pēc pašreizējā DNS stāvokļa var prognozēt, kas jūs sagaida nākotnē.
Vēža audzēju varēs paredzēt desmit gadus pirms tā noformēšanās.
ASV jau tagad var nodot asinis vēža diagnostikai. Jau tagad šāda analīze garantēti sniegs atbildi, vai jums ir vēža slimība vai nav. Nākotnē vārds "audzējs" vienkārši pazudīs no mūsu valodas, tāpat kā vārds "vēzis" lietojumā pret saslimšanu.
BBC: Jūs arī sakāt, ka interneta tā pašreizējā izskatā arī vairs nebūs, ka mēs tiešā veidā pieslēgsimies pasaules informācijas tīklam caur smadzenēm, proti, caur prātu...
MK: Nākotnes internets nebūs digitāls. Digitālās tehnoloģijas ir pārāk lēnas un pārāk rupjas. Nākotnes internets būs kvantu un saplūdīs ar smadzenēm. To sauks par breneti (angļu val. brainet, smadzeņu tīkls). Cilvēks vienkārši domās, bet viņa domas tiks pārnestas pa visu pasauli, mijiedarbojoties ar citām domām vai lietām.
Tāpēc vadi mums vairs nebūs vajadzīgi. Pietiks tikai padomāt, bet brenets darīs visu pārējo. Cilvēks vienkārši domās, bet viņa domas sāks izklīst pa visu pasauli.
BBC: Pēdējā laikā daudzi zinātnieki runā par briesmām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta izplatību. Kāda jums šķiet nākotne šajā jomā?
MK: Jā, ir cilvēki, kas saka, ka vienā jaukā dienā mūsu mašīnas kļūs pārāk gudras un uzbruks mums.
Šobrīd cilvēcei draud trīs briesmas: kodolkara iespējamība, bioloģiskie ieroči un globālā sasilšana. Tomēr šim sarakstam būs jāpievieno arī ceturtā bīstamība: draudi cilvēces pastāvēšanai, kas nāk no mākslīgā intelekta. Bet tā attīstībai ir divi potenciāli draudi, un tie ir pilnīgi atšķirīgi.
Pirmā no tām ir pilnīgi konkrēta un tieši apdraud atsevišķu cilvēku dzīvību: droni, kas spēj atpazīt sejas vaibstus un tīši vai netīši nogalināt jebkuru un jebkad. Līdz ar to mums būs automātiskā slepkavības mašīna. Auto, kas spēs lidot, kas spēs novērot apvidu, identificēt konkrētu cilvēku un viņu nogalināt, piemēram, sarīkojot kādu avāriju. Uz šejieni var attiecināt arī karus, proti, vienas valsts tīšu mēģinājumu nogalināt pretinieces valsts karavīrus.
Un tas notiks dažu tuvāko gadu laikā. Taču otrs apdraudējums ir nopietnāks un tam ir ilglaicīgāks raksturs.
Tas pienāks tad, kad mums būs mākslīgais intelekts, kas tuvojas cilvēka intelektam.
Tiesa, līdz tam vēl tālu. Bet agri vai vēlu mūsu roboti intelektā tiek salīdzināti ar pelēm. Pēc tam viņi kļūs tikpat gudri kā truši. Tad pienāks suņu un kaķu kārta, bet beigās viņu domāšanas spējas tiek salīdzinātas ar pērtiķu spējām. Tajā brīdī tie arī kļūs potenciāli bīstami, jo pērtiķi saprot atšķirību starp pērtiķi un cilvēku.
Tāpēc es domāju, ka ir pilnīgi iespējams, ka pēc 100 gadiem mums būs roboti, kas praktiski neatšķiras no cilvēkiem. Šajā brīdī mums jādara viss iespējamais, lai viņiem nerastos pašiem savs viedoklis un lai viņi nekādā gadījumā nevarētu mums uzbrukt. Mums jāieliek viņu smadzenēs mikroshēma, kas viņus izslēgtu, ja vien viņiem rastos domas par slepkavību.
Bet es domāju, ka līdz tam vēl tālu un ka cilvēces krājumā vēl ir daudz laika, līdz mākslīgais intelekts sasniegs līdzīgu līmeni. Tiešas briesmas rada droni, kas var nogalināt bez izšķiršanās jebkuru un jebkur.
BBC: Cik lielā mērā kvantu datori noteiks mūsu nākotni?
MK: Daži uzskata, ka kvantu revolūcijai būs tik vērienīgas sekas, ka izskaudīs visas slimības. Kvantu datori tiešām var izdarīt diezgan daudz. Es domāju, ka galu galā viņi spēs atrisināt novecošanas problēmu un cilvēki vairs nemirs no vecuma.
Vecuma problēmu mēs teorētiski varam atrisināt, bet es šaubos, vai kvantu datori var glābt cilvēci no starppersonu problēmām, kas rodas saskarsmes procesā. Šie procesi ir ļoti sarežģīti arī tāpēc, ka iet uz sociālo mijiedarbību fona. Jebkurā gadījumā mums ir jāatrod kaut kāds ceļš, lai cilvēkus vienotu, mudinātu dzīvot mierā tā vietā, lai nemitīgi karotu.
BBC: Kādas problēmas kvantu laikmets nespēs atrisināt?
MK: Es domāju, ka datori spēj atrisināt ļoti daudzas problēmas, izņemot vienu. Es uzskatu, ka tie palīdzēs atrisināt globālās sasilšanas problēmu. Viņi mums var dot kodoltermiskās elektrostacijas, kas nerada kodolatkritumus. Tās radīs jaunas zāles pret tādām slimībām kā vēzis, Alcheimera slimība vai Parkinsona sindroms, tās noteikti kļūs par sabiedrības labklājības celšanas avotu.
Bet ir viena lieta, kas kvantu datoriem šobrīd nav pa zobam: tādu cilvēcisku vājību kā vēlme karot vai skaudība izskaušana.
Evolūcija mums deva iespēju cīnīties, deva mums spēju aizstāvēt to, kas mums pieder. Evolūcija mūs ir atalgojusi ar daudzām iezīmēm, no kurām dažas ir labvēlīgas un nes cilvēcei labumu, bet citas ne. Bet evolūciju tas neuztrauc. Tā vienkārši rada cilvēkus, kas spēj izdzīvot. Un, ja izdzīvošanai ir nepieciešams nogalināt citus cilvēkus, tad, no evolūcijas viedokļa, lai tā arī notiek.
Un tieši tāpēc cilvēki ir tik tālu no pilnības.
