“Uz ielas izgāju tikai diennakts gaišajā laikā” - latviete Inga brīdina par šausmām Čikāgā
Līdz šim tās bijušas tikai tālas atskaņas no pašas Amerikas, bet nu par to klātienē pārliecinājusies mākslas terapeite un Jaunā Rīgas teātra mārketinga speciāliste Inga Liepiņa – Čikāgas pilsētu pārņēmuši noziedznieki un uzturēties tur kļuvis bīstami.
Ceļu uz Čikāgu ASV Inga mēro ne pirmo reizi, un turp viņu kā iepriekš – pirms vienpadsmit gadiem –, tā arī šoreiz – no februāra vidus līdz marta sākumam – aizveda rūpes par vīra Uģa Liepiņa dzīvību un veselību. Ar sabiedrības ziedojumu atbalstu Uģim pirms vienpadsmit gadiem Ilinoisas Universitātes Čikāgas hospitālī asins vēža dēļ tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija, un šogad tā bija nozīmēta atkārtoti. Atbalstīt vīru uz Ameriku devās arī Inga, līdztekus ārstēšanās gaitai, kas slimnīcā ir augsta līmeņa, soctīklos atklājot arī, kā šobrīd ir atrasties Čikāgā un kas jāievēro, lai pat no parastas pastaigas pa šo pilsētu atgrieztos mājās sveiks un vesels.
“Kriminālā situācija – šaušanas, laupīšanas, uzbrukumi, dažādu “gangu” cīņas – ir pārņēmusi pilsētu. Uz ielas izgāju tikai diennakts gaišajā laikā. Arī slimnīcas māsiņas apstiprināja – ja beidz darbu pēc saulrieta, uz ielas nerādās un pārvietojas tikai ar auto,” iesāk Inga. No vietējiem latviete uzzinājusi, ka likumi pret noziedzniekiem “ir mīkstināti”, jo trūkst policijas darbinieku, “katru dienu ziņās ir sižeti par mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu un policijas bezspēcību”.
Nedrošības dēļ centrālo pilsētas ielu – Mičiganas avēniju – esot pametuši 40 procenti veikalu un biznesa ofisu, bet palikušo veikalu darba laiks ir saīsināts. Vērtējot “uz aci”, Inga secina, ka pārtikas veikalos kādā Čikāgas piepilsētā teju puse produkcijas pieejama no Krievijas. “Tas ir parasts amerikāņu veikals, rajonā dzīvo arī imigranti no Krievijas, bet tas nav Krievijas preču specializēts veikals.” Inga stāsta, ka milzu problēmas radījusi arī pirms pāris gadiem Ilinoisas štatā legalizētā marihuāna. “Visa pilsēta ir specifiskā, atpazīstamā aromātā. Divpadsmit gadu laikā Čikāga ir dikti mainījusies…” skumji secina Inga, neslēpjot, ka visa redzētā dēļ šobrīd ir atteikusies “no idejas sūtīt meitu mācīties uz ASV” un ka mierīgi un droši spējusi sajutusies, tikai atgriežoties Rīgā.
