Kamera vienā rokā, kārumi otrā - Rīgā viesojas pasaulslavens suņu fotogrāfs
Nesen Rīgā viesojās un suņus rindas kārtībā pieņēma fotogrāfs Kristiāns Fīlers, kas pasaules slavu iemantojis ar jautrajām četrkāju fotogrāfijām.
Vācietis Kristiāns Fīlers (52) kļuvis slavens sava īpašā piegājiena dēļ – viņš iemūžina suņus brīdī, kad tie ķer kārumus. Un tikai! Žurnāls "Kas Jauns" devies ne vien klātienē aplūkot, kā viņam tas izdodas darbā ar Latvijas suņiem, bet arī uzzināt, kāds ir viņa paša dzīvesveids.
Labākā profesija pasaulē!
Par suņu fotogrāfu Kristiāns strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Sarunā "Kas Jauns" viņš atzīst, ka katra fotosesija ir īpaša – tai ir savs šarms un burvība, tāpat kā katram “modelim”. Fīlera ieskatā viņam ir labākais darbs pasaulē, taču, pirms pievērsties fotogrāfa karjerai, viņš daudzus gadus strādājis par ārštata žurnālistu, restorānu kritiķi un digitālā satura veidotāju.
Ar fotomākslu Fīlers sācis aizrauties 2010. gadā, taču savu pirmo suņu bildi nu jau sev raksturīgajā stilā radījis 2013. gadā pavisam nejauši. “Es biju iesācējs fotomākslā, un kā cilvēkam, kas tikai mācās fotografēt, bija neērti meklēt cilvēkus un prasīt pozēt kameras priekšā. Nereti iesācēju bildes ir visai neveiksmīgas – tu vēl tikai mācies, kā apieties ar kameru, kā noķert labu kadru. Tāpēc, pirms ķerties klāt cilvēku portretiem, par modeļiem izmantoju savus suņus,” atceras Kristiāns un piebilst, ka bilde, kurā viņa suns ķer kārumu, radās nejauši, izmēģinot jaunu aprīkojumu. Sākotnēji dzīvnieks nav vēlējies kustēties: “Lotte [Fīlera labradors] vienkārši gulēja. Lai piedabūtu viņu kustēties, nācās likt lietā kārumus.” Pārskatot bildes, Kristiāns ievērojis, ka tās, kurās fiksēta suņa izteiksme, ķerot našķus, ir smieklīga. Nejaušie kadri iedvesmojuši attīstīt pašam savu stilu, kas parādītu mīluļa dažādās emocijas un ekspresijas.
Fīlers stāsta, ka fotogrāfija ilgu laiku bija viņa hobijs – iespēja mazliet atslēgties no ikdienas rutīnas. Viņš norāda, pirms pavisam pievērsties fotomākslai, nereti strādājis piecdesmit līdz sešdesmit stundas nedēļā. “Es biju izdedzis un izsmēlis sevi,” skaidro Kristiāns un piebilst, ka viss mainījās 2015. gadā, kad visa pasaule sāka interesēties par viņa amizantajām mīluļu fotogrāfijām. “Patiesībā man vairs nebija variantu, man bija jāpievēršas pilnībā fotografēšanai. Par mani interesējās televīzija, grāmatu un kalendāru izdevēji no ārzemēm, cilvēki rindām pierakstīja savus suņus uz fotosesijām. Sapratu, ka man vairs nav laika pamatdarbam,” smej Fīlers.
Galvenais noslēpums – kārumi
Uz jautājumu, vai nācās apgūt kādas īpašas tehnikas un prasmes, lai varētu strādāt ar suņiem, Fīlers atbild, ka nē. Viņa “slepenais ierocis” ir kārumi, taču svarīgi, lai sunim būtu interese sadarboties ar fotogrāfu. “Darbā izmantoju daudz kārumu. Ar gardumu palīdzību man izdodas noturēt dzīvnieka uzmanību fotosesijas laikā, lai viņš skatītos tieši kamerā vai tur, kur es vēlos,” stāsta fotogrāfs.
Viena no lielākajām kļūdām, strādājot ar suņiem, esot mēģināt uzreiz tos samīļot, glaudīt un bužināt. “Suņiem tas nepatīk. Tieši tāpēc, pirms sākt darbu ar četrkājaino modeli, sākotnēji ignorēju viņu, es gaidu, kad suns pats izrādīs par mani interesi. Lai fotosesija būtu veiksmīga, mans galvenais uzdevums ir pievērst suņa uzmanību sev, izveidot kontaktu ar viņu. Tiklīdz suns sāk izrādīt interesi par mani, esmu gatavs ar viņu strādāt, jo mans uzdevums ir radīt emocionālas fotogrāfijas. Atšķirībā no cilvēka sunim bieži vien ir grūti koncentrēties un skatīties vienā punktā. Kārumi palīdz “diriģēt”, kur sunim skatīties fotosesijas laikā,” stāsta Kristiāns. Viņa novērojumi liecina, ka vieglāk ir strādāt ar lielākiem suņiem, jo mazie nereti ir nobijušies, tāpēc sākotnēji varbūt agresīvi. “Labradori, vācu aitu suņi, borderkolliji – visām šīm sugām ir raksturīga vēlme izpatikt cilvēkam, tāpēc ar viņiem ir viegli strādāt fotosesiju laikā. Taču visgrūtāk ir atrast kontaktu ar suņiem, kas pilda “sarga funkciju”. Šādi dzīvnieki lielākoties ir introverti, līdz ar to ir jāmeklē īpaša pieeja, lai izveidotu kontaktu ar suni,” atklāj fotogrāfs.
Taču fotosesija ir tikai puse no darba – bieži vien, lai izrediģētu vienu fotogrāfiju, Kristiānam ir vajadzīga vairāk nekā stunda. Un viss esot atkarīgs “no modeļa apspalvojuma” – jo spalvaināks ir suns, jo vairāk laika ir vajadzīgs bildes apstrādei. Īpašu uzmanību, apstrādājot bildes, fotogrāfs veltot dzīvnieka skatiena izcelšanai, jo, viņaprāt, “tas ir pirmais, kas uzrunā skatītājus bildē”.
Jautāts, vai kāds no “modeļiem” ir uzbrucis vai mēģinājis iekost, fotogrāfs atbild, ka nē. “Protams, ir bijis, ka suns rāda zobus vai rej, bet ne reizi neviens no viņiem nav mēģinājis man iekost. Suņi mani mīl, jo es esmu “našķu džeks”. Viss, kas viņiem ir jādara, jāstāv kameras priekšā un jānoķer kārums,” smejas Kristiāns.
Cilvēki visur ir vienādi
Kopumā Fīlera portfolio ir vairāk nekā 5000 suņu fotogrāfiju, starp kurām iemūžināti arī pāris slavenību četrkājaino draugu. “Nesen biju Braitonā, kur fotografēju bijušā sacīkšu braucēja un "McLaren Racing" kompānijas izpilddirektora Zaka Brauna mīluļus,” stāsta Kristiāns.
Runājot par saimnieku un suņu attiecībām dažādās kultūrās, Kristiāns pauž, ka “visu tautību saimniekiem viņu mīluļi ir vienlīdz mīļi”. Viņaprāt, cilvēki visur ir vienādi, atšķiras tikai valoda, kādā tie runā.
