Viņsaulē devusies aktiera Pētera Liepiņa atraitne. "Mammuks atkal ir tēta azotē," - siltus atvadu vārdus saka meita

Par savu mūžībā aizsaukto māmiņu Ieviņa Ancena uzrakstījusi sirsnīgu atmiņu stāstu, ko publicējusi savā "Facebook" profilā: “Mammīte bija cilvēks, kuru raksturoja dziļa inteliģence un gara aristokrātija, cieņa pret senčiem un rūpes par viņu piemiņu, gādība par dabu un dzīvniekiem – likteņa pabērniem, uzticība un uzticamība, alkas pēc visa skaistā un neizsakāma darba mīlestība. Ja ko darīja, otru reizi tur ķerties klāt nevajadzēja. Pašaizliedzīga līdz spēku izsīkumam. Radi, draugi, kolēģi, kaimiņi un vienkārši paziņas tālu zināja viņas un tēta labo sirdi… Ja tētis bija Aktieris no Dieva, tad mammīte – Skolotāja ar lielo burtu un pēc sirds aicinājuma.”

Maijas pirmā darbavieta bijusi Ventspils Valsts 1. ģimnāzija, pēcāk jau sekojusi galvaspilsēta: visupirms – Rīgas 31. vidusskola, tad – Juglas Sanatorijas meža skola, visbeidzot – Rīgas 3. vidusskola. Viņas audzēkņu vidū ir daudzas košas un labi pazīstamas personības. Pēc tam kad nolēmusi teikt ardievas darbam skolā, Maija strādājusi Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Par labu darbu savulaik izpelnījusies Kultūras ministrijas prēmiju.

Savu mūža mīlestību – aktieri Pēteri Liepiņu – Maija savulaik satika Oškalnos rīkotā ballē. Pēteris tobrīd dienējis padomju armijā, bet uz brīdi bija atbraucis atvaļinājumā uz Latviju. Sekojis nopietns turpinājums: 1968. gadā Koknesē svinētas kāzas, bet 1971. gadā pasaulē nāca Ieviņa. Laulībā abi aizvadīja 53 gadus – līdz brīdim, kad Pēteris devās aizsaulē. “Viņa mīlestība pret mammu un rūpes bija neizmērojamas... Tētis prata mammucim likt justies kā Dāmai un viņa sirds Karalienei! Viņi bija tandēms – tik stiprs, kādu grūti iedomāties. Plecu pie pleca priekos un bēdās, veselībā un slimībā, bagātībā un nabadzībā – laulību un sirds solījumam ir dziļumdziļa jēga... Līdz pēdējam elpas vilcienam tētim vissvarīgākais cilvēks bija viņa Maija: un vai nav zīmīgi, ka tētis mūžībā devās tieši mammiņas vārdadienā – aizpērn, 2022. gada 10. maijā?” tā Ieviņa

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" viņa atzīst – ir ļoti smagi runāt par nupat kā mūžībā aizgājušo māti, viņas balss aizlūst un klātesošas ir sāpju asaras. Ieviņai stāv priekšā mammas Maijas Liepiņas atvadu ceremonija Rīgas Krematorijas Lielajā zālē un pēc tam guldīšana zemes klēpī 1. Meža kapu Mākslinieku laukumā līdzās tētim. “Vecākiem tur būs lieliska un sirsnīga kompānija. Mākslinieku laukumā atdusas Anita Garanča (latviešu dziedātāja, kordiriģente, mūzikas pedagoģe), Askolds Saulītis (kino režisors un scenārists), Mihails Gruzdovs (teātra režisors), Māris un Inta Villeruši (pianiste un čellists), Aivars Brīze (rokmūziķis), Margarita Stāraste (ilustratore un rakstniece). Kad tētim piešķīra šo kapa vietu, jāsaka paldies Rēzijai Kalniņai par ierosinājumu. Tētis jau bija tik slims, ka vairs nepauda savu pēdējo vēlēšanos, kur gribētu tikt guldīts. Tāpēc liels paldies teātrim par neatsveramo atbalstu, kas palīdzēja šo jautājumu sakārtot un piešķirt šo kapa vietiņu,” tā Ieviņa Ancena.

Līdz ar Pētera Liepiņa atdusas vietas iekārtošanu ģimene toreiz iegādājusies vēl vienu kapa vietu, lai reiz, kad mūžībā aizies arī sieva Maija, viņa varētu būt līdzās savam mīļajam vīram. Maija, tāpat kā Pēteris, zemes klēpī guldīta ozolkoka šķirstā. “Mammīte ar tēti atkal ir kopā. Tā mīlestība abu starpā bija tik mīļa un tik liela... Mēs ar vīru Ivaru, skumjās raudot, runājām, ka tētis jau noteikti ir pagatavojis mammai rīta kafiju un mīļākās brokastis un mammuks atkal ir tēta azotē,” piebilst Ieviņa.

Šo smago zaudējumu Ieviņai Ancenai palīdz pārdzīvot viņas mīļais un uzticamais vīrs Ivars: “Ja ir eņģeļi zemes virsū, tad tas ir mans vīrs. Esam viens otram līdzās plecu pie pleca.”

Izsakām īdzjūtību Ieviņai Ancenai ar ģimeni, māmiņu mūžībā pavadot.