"Tā bija paradīze zemes virsū," - Marija Naumova sajūsmā par redzēto Havaju salās
“Tā tiešām ir paradīze! Uz katra soļa kāds pārsteigums, tik liela dažādība, tik bagātīga un skaista daba,” sajūsminās dziedātāja Marija Naumova, atgriezusies no Havaju salām.
Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", Marija ik ziemu restartējas no ikdienas skrējiena un parasti brauc uz Indiju, bet šogad, pašai par pārsteigumu, nokļuva Havaju salās. “Bija ieplānots viens retrīts, un šoreiz tas notika Havaju salās. Piekritu, pat nedomājot, cik tālu tas būs, bet, kad sāku pētīt, izrādījās, ka starp Latviju un Havaju salām ir 12 stundu laika starpība! Turp lidojums man ilga 25 stundas, bet ceļš uz mājām bija 39 stundas garš,” atceras dziedātāja.
Havaju salas Marijai līdz šim asociējās ar bērnības atmiņām no animācijas filmas "Kapteiņa Gudrimeļa piedzīvojumi", ka tās ir kaut kur tālu, tālu okeāna vidū. Bet interesanti, ka tieši beidzamajā pusgadā viņa ik pa laikam saskārās tieši ar polinēziešu (Havaju salas pieder pie Polinēzijas) kultūru.
“Piemēram, es neko nezināju par Jaunzēlandes maoru kara deju haku, un to pirmo reizi redzēju vasarā. Rudenī sāku strādāt pie izrādes Akmens aizslīd garām, un tajā pieminētajam debess objektam ir polinēziešu nosaukums. Un tagad, pēc ciemošanās Havaju salās, es zinu, kāpēc tas objekts nosaukts tieši polinēziešu valodā – Havajās atrodas daudzas observatorijas, jo salas ir tālu no kontinentiem, tāpēc Havajās ir vismazākais gaismas piesārņojums no mākslīgajiem gaismas avotiem,” stāsta Marija, piebilstot: “Rudenī arī satiku kādu cilvēku, kas man vairāk pastāstīja par polinēziešu kultūru, un tā tas viss salikās – visas zīmes rādīja, ka būs jādodas uz Havaju salām.”
Savā ceļojumā Naumova pabija divās no Havaju salām. Taču līdz Maunakea virsotnei, no kuras netālu atrodas viena no visjaudīgākajām observatorijām pasaulē – Keka observatorija –, Marija gan netika, jo nebija pieejams ne apvidus transports, ne atbilstošs apģērbs – kalnos ir ļoti vējains un tikai pāris grādu silts. Maunakea vulkāns ir 4205 metru augstumā virs jūras līmeņa un ir pasaulē augstākais kalns, jo tā kopējais augstums no pamatnes okeāna gultnē līdz virsotnei ir 10 200 metru. Havajiešu mitoloģijā Havaju salas kalnu virsotnes ir svētas, un Maunakea virsotne ir vissvētākā. “Bijām līdz kalna pusei. Taču arī no turienes paveras aizraujoši skati! Starp citu, vietējie iedzīvotāji ilgstoši protestē pret jaunu observatoriju būvniecību. Vēl tagad vienā no kalniem ir protestētāju izveidota telšu pilsētiņa, viņi jau divus gadus tur cīnās par savu svēto kalnu,” teic Marija.
Kad Marija bija Havaju salās, tieši tad atsākās Kilauea vulkāna izvirdums. Tas gan nebija tik postošs kā 2018. gadā, kad tika iznīcinātas vairāk nekā 700 ēkas. Marija teic, ka izvirdumu nav jutusi, taču vulkāna izmestie dūmi gan redzēti vai katru dienu. Turklāt daudz baisākas par lavas postījumiem ir aizvadītās vasaras mežu ugunsgrēku sekas, kad uguns stihijā bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēku un sadega tūkstošiem ēku. “Mēs kā reiz braucām garām tai vietai. Un tur tiešām nekas nav palicis pāri – tikai krāsmatas. Jā, un, kad cilvēki brauc garām šiem ciemiem, viņi pat izslēdz radio, lai ar klusumu izrādītu cieņu bojā gājušajiem,” stāsta dziedātāja, atceroties, ka pieredzējusi arī zemestrīci. “Visai interesanta sajūta, kad zeme zem kājām nodreb!”
Taču par spīti tam, ka Havajas ir vulkāniski aktīvas salas, tās tik un tā ir kā paradīze zemes virsū. Mariju visvairāk pārsteidza, ka Havajās nav ne čūsku, ne skorpionu, ne visādu plēsēju, kas būtu bīstami cilvēkiem. Tāpēc var droši pārvietoties dabā, džungļos var iet bez bailēm. “Ja atbrauc uz Havajām, tad iemīlies tajās uz mūžu. Cik cilvēku satiku – vai nu pārdevējus veikalā, vai taksistus –, viņi visi reiz uz Havajām atbrauca atpūties kā tūristi, taču palika tur dzīvot uz mūžu. Un tādi ir gan jauni, gan gados veci cilvēki!” stāsta dziedātāja, uzsverot, ka uz Havaju salām jādodas tiem, kam patīk daba. “Un tik daudz putnu, visdažādākajās krāsās! Visi pilnīgi neredzēti un sveši, atpazinu tikai zvirbuļus,” smejas Marija, piebilstot, ka arī tik daudzus līdz šim neredzētus augļus vēl nebija baudījusi: “Ķirši ir pavisam citādāki nekā pie mums, augļi pēc izskata vairāk līdzinās mazam vērša sirds šķirnes tomātam, nevis ķirsim. Un ir ļoti garšīgi!”
Dziedātāju aizkustināja arī salas skaistie krasti un okeāns. Turklāt janvāris ir laiks, kad Havaju salu ūdeņus apmeklē vairāk nekā 1000 milzīgo kuprvaļu, jo tie dzemdē šajos ūdeņos. Un visu šo procesu “uzrauga” delfīni, kas palīdz jaundzimušajiem mazuļiem iznirt virs ūdens, kā arī aizsargā tos no haizivīm. “Vaļu un delfīnu tur patiešām ir ļoti daudz. Tos nevar nepamanīt – gan braucot gar okeānu, gan aizejot līdz pludmalei. Ieraugot vaļus, pārņēma patiess prieks, tāds neviltots un bērnišķīgs,” atceras Naumova, sakot, ka salās ir arī vietas, kas nav tik daudz tūristu apmeklētas. “Tur bija sajūta, ka visapkārt ir vietas, kur cilvēki nav pat pieskārušies. Ļoti krāšņa daba, ūdenskritumi... Starp citu, lai arī Havajas ir diezgan civilizētas un ir tūristu iecienīts galamērķis, ir arī viena sala, uz kuru tūristus nelaiž. Tā ir privātīpašums, kur tiek atjaunota pamatiedzīvotāju kopiena ar visām senajām havajiešu tradīcijām. Tur cilvēki uz salas dzīvo pašpietiekami,” stāsta Marija Naumova, sakot, ka beidzamajos gados Havajās arvien vairāk tiek apgūta havajiešu kultūra: “Ja 1979. gadā, kad uzsāka havajiešu valodas apmācības un atvēra pirmo skoliņu, bija septiņi skolēni un trīs pasniedzēji, kuri mācēja havajiešu valodu, tad tagad šajā skolā ir jau 500 skolēnu! Havajiešu valoda ir ļoti sarežģīta, tās alfabētā ir tikai 13 burti! Taču valoda ir ļoti muzikāla un plūstoša kā ūdens, bez šņāceņiem, bez burta r...”
.
