"Krievija parādīja savu stulbumu, dodot viņiem pensijas!" Andrejs Ēķis par Krievijas pilsoņiem, kuriem jāpamet Latvija

"Paskatoties atpakaļ, es pēkšņi iedomājos, kā mums dzīvē ir veicies. Iedomājieties, cik cilvēku nav paņēmuši Latvijas pasi un gājuši balsot. Iedomājieties, kāds tas būtu ārprāts!" viedokli pauda Andrejs Ēķis.

"Krievija parādīja savu stulbumu, dodot viņiem pensijas. Un tad izejot no šī viedokļa – kā es varu viņu (pensionāru) aizsargāt šodien, ja Latvijas valsts viņam dod iespēju, iet un pieteikties (pases saņemšanai), izdarīt to, bet viņi pat nav ieinteresēti to darīt, viņi dzīvo ārpus tā. Tad viss ir skaidrs. Es it kā saprotu cilvēciski, bet atkal, no otras puses, nē. Vai nu jūs piedalāties, tā ir jūsu valsts, vai arī tā nav jūsu valsts," viņš turpina.

Diskusijai pievienojas arī žurnālists, rakstnieks Armands Puče, kurš uzskata, ka šobrīd ir labākais laiks šādām lietām: "Jo blakusfaktoru ir tik daudz, ka pat Krievijas iedzīvotāji nevar iekliegties: Ko jūs darāt ar mūsējiem? Notiek kaut kas slikts? Nu, brauciet pie savējiem. Vai aiciniet pie sevis, kur jums ir tik labi. Tātad tagad viņi var tikai manipulēt ar virsrakstiem, ne vairāk. Tā nav provokācija, tā ir pilnīgi saprātīga kārtība."

Janvāra vidū ziņots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atkārtoti vēršas pie 985 Krievijas pilsoņiem, kuriem jāpamet Latvija Imigrācijas likuma prasību nepildīšanas dēļ, sacīja PMLP priekšniece Maira Roze.

Izraidīšana no Latvijas draud 1167 Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši likuma prasības un nav iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas saņemšanai dzīvošanai valstī. Kā informēja Roze, atkārtotas vēstules tika izsūtītas mazākam cilvēku skaitam, proti, PMLP vērsās pie 985 personām, par kurām "nav informācijas, kas ar tām notiek, lai tās mūs informētu par savu viedokli sakarā ar to, ka mēs viņiem izsniegsim izbraukšanas rīkojumus".

Šiem cilvēkiem tagad atvēlētas divas nedēļas, lai reaģētu uz vēstulēm. Kā iepriekš informēja LTV, līdz šim neviens lēmums par izraidīšanu vēl nav izpildīts.

Pēc Rozes teiktā, pastāv vairāki varianti tālākai rīcībai: vēstuļu saņēmēji vēl var pieteikties kādas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, var paziņot, ka viņiem nepieciešams laiks izbraukšanai vai arī par to, ka viņi taču izbraukuši no valsts.

Ja PMLP nesaņems nekādu atbildi uz vēstulēm, Valsts robežsardze tiks nosūtīta pārbaudīt, vai konkrētais cilvēks nav izbraucis no Latvijas. Pēc pēdējo vēstuļu nosūtīšanas PMLP novērojusi, ka dažos gadījumos cilvēki uzreiz reaģējuši un pieteikušies uzturēšanās atļaujas noformēšanai, bet citi paziņojuši, ka gatavojas doties prom vai jau devušies prom no valsts.

Vēl viena Krievijas pilsoņu grupa, attiecībā uz kuriem PMLP būs jāveic pārbaudes, ir tie, kas kādreiz kārtojuši valodas pārbaudi, bet nav nokārtojuši eksāmenu. Viņiem likums paredz iespēju atkārtoti kārtot eksāmenu divu gadu laikā, taču pirms tam nepieciešams pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem. Taču no aptuveni 5000 šādu personu aptuveni 2500 nav veikušas vairs nekādas darbības un iesniegušas nekādus dokumentus, kas nozīmē, ka faktiski nepilda likuma prasības un tām vajadzētu pamest valsti. PMLP atgādinās šiem Krievijas pilsoņiem par likumā noteikto pienākumu un līdz 1. aprīlim dos iespēju iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Roze norādīja, ka no aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecās konkrētas Imigrācijas likuma prasības, aptuveni 86% iesnieguši dokumentus jaunu uzturēšanās atļauju saņemšanai.