Raimonds Pauls pārdzīvo par mīļākā drauga veselību - Jānis Peters nonācis slimnīcā

Jau daudzus gadus Raimonds Pauls ik dienas mēro ceļu uz Doma laukumu, jo tajā esošais Latvijas Radio nams viņam ir kā otrās mājas. Tieši šajā vietā dzimst un briedinās viņa muzikālie projekti, notiek mūzikas ieraksti un pagrabstāvā atrodas viņa kabinets. Un 12. janvārī – maestro 88. dzimšanas dienā – tajā smaržoja pēc kafijas un īstas lauku tortes, un telpa bija pildīta draudzīgām čalām. Radioteātra vadītāja Māra Eglīte parūpējās, lai dzimšanas dienā jubilārs nebūtu viens, bet gan kopā ar savējiem – radio ļaudīm. No kolēģiem viņš dāvanā saņēma baltu kreklu, kaklasaiti un trīs pārus zeķu, kā arī īpašas štrumbantes ar klavieru taustiņu apdruku, vēsta žurnāls "Kas Jauns".

Bez šampanieša, bet ar torti un zemenēm

Lai gan citkārt Paula kungs uz Doma laukumu vislabprātāk dodas kājām, variējot ar maršrutu – vai nu pa īsāko ceļu, vai apmetot lielāku loku pa Vecrīgu –, dzimšanas dienā, kad ieliņās virpuļoja putenis, maestro piekrita, ka viņu savā automašīnā turp un atpakaļ aizvizina Latvijas Radio skaņu ierakstu studijas vadītājs Māris Briežkalns. Raimonds Pauls ieradās ar savu cienastu, ko uzlikt uz galdiņa tiem, kas atnāks.

Klāstā bija gan pietaupītais pats tortes viducis ar uzrakstu “Vīrietim labākos gados”, ko iepriekšējā vakarā pēc koncertēšanas viņam kārbiņā līdzi iedeva mūzikas nama "Daile" vadītāja Anda Zadovska, gan zemenes, ko pēc uzstāšanās puķu vietā saņēmis no kādreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas, kas tagad dzīvo un strādā Ukrainā. “Lūdzu, cienājieties!” kolēģus aicināja Pauls, pats arī nogaršodams tortes šķēlīti un klāt piedzerdams baltu kafiju bez cukura.

Nekādu tostu un glāžu skandināšanu, jo nu rit jau 62. gads, kopš Raimonds Pauls pateica stingru nē alkoholam, un kopš tās dienas nav vairs pat alus malku nobaudījis.

Pasmej par savām prasmēm virtuvē

Savā dzimšanas dienā maestro jūtas labi un ir priecīgā noskaņojumā. Viņš iesmej, ka atnācis paklausīties saldus glaimus, tomēr ikviena sacītajos sveikšanas vārdos ieklausās dziļi, ne kā atgaiņādamies no standartvēlējumiem. Savā kolektīvā komponists nudien jūtas jauki un arī pret žurnālistu klātbūtni neiebilst, jo akceptē tautas interesi.

Runājoties ar žurnālistiem, Pauls pajoko, ka beidzot arī pats apguvis, kā mājās virtuvē uzsildīt ēdienu. Sākumā brīnījies, kāpēc gaļas gabala viena puse pēc sildīšanas kļūst melna, bet otra paliek gaiša. Tad atskārtis, ka gaļu sildīšanas laikā taču var pagrozīt no vienas puses uz otru. Viņš arī priecīgi pastāsta, ka kardiologs Andrejs Ērglis viņam regulāri piegādā tīru, īstu mantu – medījuma gaļu. Esot gan brieža gaļa, gan vilks... Vēlāk sarunās jau tiek piesaukts arī bēdīgi slavenais Rīgas Zooloģiskā dārza kamielis, kuru Pauls sakās iegādājies, lai uzdāvinātu kolēģiem.

Liek visu uzreiz celt galdā

Kamēr jubilārs omulīgi sēž pie galda, radio leģenda Māra Eglīte viesmīlīgi sagaida sveicējus, Raimondu Paulu ik pa laikam informējot, kas vēl pie viņa šajā dienā pieteicies atnākt. Māra arī parūpējas, lai viesu sanestais cienasts uzreiz tiek salikts uz šķīvjiem un pasniegts gan pašam Paulam, gan pārējiem sanākušajiem, jo gaviļnieks tā uzstāj – lai visi ar visu tiek pacienāti. Eglītes kundze smej, ka pati ar kafijas aparātu neprot darboties, taču uzreiz nodeleģē kolēģes, lai krūzes tiek piepildītas ar melnu, baltu, cukurotu vai bezcukura kafiju, kā nu katrs vēlas.

Maestro podziņtelefons zvana bez mitas. Pāris stundu laikā tie ir padsmit telefonzvani, uz kuriem Raimonds Pauls atbild, ik reizes atplaukdams gaišā smaidā, izdzirdot sveicēja balsi, un teju no ikviena zvanītāja atvadīdamies ar vārdiem, kas apsveicēju pašu atstāj kā apsveiktu vai vismaz draudzīgi apjokotu. Raimonds arī vairākkārt uzsver, ka koncertos ar aktieri Andri Keišu, kur par daudziem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem tiek jokots un viņi parodēti, viņam ir būtiski, ka šī jokošana ir labdabīga, nevis apceļoša vai, pasarg’ Dievs, izsmejoša.

Paula un Keiša koncerti mūzikas namā "Daile", pēc jubilāra aprēķiniem, kopš pavasara pulcējuši jau tik lielu apmeklētāju skaitu, kas divarpus reižu piepildītu "Arēnu Rīga". Nu jau nospēlēti 40 vakari, un būs vēl. Kad maestro nesen izteicies, ka drīz jau būs jābeidz, uz turpmākajiem koncertiem biļetes ļaudis acumirklī izķēruši kā karstus pīrādziņus.

Pārdzīvo par meitas kritienu un satraucas par draugu slimnīcā

Vaicāts par pašu pirmo apsveikumu 88. dzimšanas dienā, Raimonds Pauls pastāsta, ka pirmais šajā rītā jau astoņos viņam piezvanījis senais, mīļais draugs dzejnieks Jānis Peters, neraugoties uz to, ka ar veselību viņam pašlaik esot dikti švaki un viņš atrodas mediķu gādībā slimnīcā. “Nu dikti, dikti žēl, ka tā. Peters Jānis man ir ļoti tuvs, dārgs cilvēks,” viņš nopūšas.

Nu jau nākamais zvans. “Margarita, kāds prieks tevi dzirdēt!” izsaucas Raimonds Pauls, atbildot estrādes leģendai Margaritai Vilcānei, un pajoko, kurš tad no abiem ir vecāks – viņš vai viņa, kā arī mudina dziedātāju reiz taču parādīt māju, ko viņai ir uzdāvinājis Amerikā dzīvojošais dēls Andris. Tad savu telefonu maestro rokās liek Māra Eglīte, vēstot, ka viņu ir sazvanījuši draugi no Krievijas, kuri Raimondu vēlas apsveikt. “Kas tad tur man no Krievijas zvana – Putins, vai?!” smej maestro, kurš ik pa brīdim Māru vārdiski paķircina kā tādu mazo māšeli. Viņa tādā pašā manierē atjoko pretī.

Laikposmā no pulksten vienpadsmitiem līdz pusdiviem komponistu ar dzimšanas dienas suminājumiem telefoniski priecē arī pasaulslavenā operdziedātāja Elīna Garanča, dziedātāja Ance Krauze, aktieris Jakovs Rafaļsons un daudzi, daudzi citi, un ikvienam Raimonds pateicas par to, ka atcerējušies par viņu. Pienāk zvans arī no kāda lielā Krievijas radio kanāla, un Raimonds Pauls tiek gan no sirds apsveikts, gan iztaujāts par to, kā dzīvē iet. Vaicāts, kā klājas viņa meitai Anetei, komponists atklāti atzīst, ka pārdzīvo par meitas veselību, jo Anete mājās veseļojas. “Viņa krita, izmežģīja potīti un tagad pārvietojas uz kruķiem,” pastāsta Pauls.

Jubilejas nedēļā nospēlē četrus koncertus

Uz jautājumu, kur rod spēku koncertēšanai teju septiņas dienas nedēļā, Raimonds Pauls atmet ar roku un noteic: “Tik traki jau nav.” Tomēr 88. dzimšanas dienas nedēļā gan viņam četri no septiņiem vakariem pagāja uz skatuves: trešdien un ceturtdien mūzikas namā "Daile", piektdien Dzintaros Jūrmalā, bet svētdien – Cēsu koncertzālē. Par atvadīšanos no lielajām skatuvēm un skatītājiem Raimonds Pauls teica jau pirms vairākiem gadiem, un to, ka koncertēšanai drīz būs jāmet miers, saka arī šodien. Lai gan pats arī piebilst, ka tiem, kas saslimuši ar skatuvi, tik viegli no tās prom tikt nav iespējams. Un tas ir saprotams, jo Paulu no skatuves nost nelaiž publika, koncertu organizatori atrod arvien jaunus muzikālus izaicinājumus vai arī – kā šā brīža absolūtā hita "Vīrieši labākajos gados" gadījumā – maestro pats sevī rod iedvesmu jauniem projektiem. Tieši uzstāšanās kopā ar vienreizīgo Andri Keišu Raimondam Paulam šajā laikposmā esot veids, kā sasmelties prieku un tikt pie laba garastāvokļa, no sirds izsmejoties, – viņš atzīst.

Pirmā jubileja bez mīļotās Lanas

Pēc vairāk nekā sešām desmitgadēm šī Raimondam Paulam bija pirmā dzimšanas diena bez savas mīļotās sievas Lanas, kas pērn augustā aizgāja viņsaulē.

2023. gada 4. augusta rīts pienāca ar ļoti skumju vēsti – 84 gadu vecumā mūžībā devusies komponista Raimonda Paula dzīvesbiedre Lana. Laulībā viņi bija pavadījuši vairāk nekā 60 gadu, un maestro ne reizi vien uzsvēris, ka tieši sievas dzīvesgudrība bijusi viņu apbrīnojami ilgās kopdzīves pamatā.

Dienā, kad uzzinājām par Lanas Paulas aiziešanu viņsaulē, Raimondam Paulam bija paredzēta uzstāšanās Dzintaru koncertzālē kopā ar "Sinfonietta Rīga". Lai arī sākotnēji izskanēja ziņas, ka tas tikšot atcelts, koncerts tomēr notika. Koncertprogrammā "Dziesmas bez vārdiem" maestro bija uz skatuves pie klavierēm. Tovakar skatītāji atzina, ka šis bijis pavisam īpašs, emocionāls koncerts, kurā varēja just, ka Pauls to veltīja mūžībā aizgājušajai dzīvesbiedrei un gaisā virmojusi pat šķietama Lanas klātbūtne...

Arī visu turpmāko laiku līdz gada beigām komponists pavadīja gana aktīvi, nevairoties no sabiedriskās dzīves un uzstāšanās. Gluži pretēji – šķiet, tieši iespēja būt kopā ar draugiem, kolēģiem, domubiedriem, dzirdēt skatītāju aplausus un izjust nerimstošo mīlestību ļauj viņam tikt pāri sāpīgajam zaudējumam. Tāpat viņš ar prieku ik dienu dodas uz Latvijas Radio, nemitīgi nākdams klajā ar jaunām idejām, kaldinādams grandiozus muzikālos plānus, un kolēģiem arī atzīst, ka mūzika un muzicēšana ir viņa dzinējspēks. “Jau pašam neērti paliek, ka tikai runāju un runāju par to promiešanu no skatuves, bet kā neeju, tā neeju. Izskatās, ka tik ilgi, cik vien acis rādīs un redzēšu, kā aiziet līdz klavierēm, tik arī iešu,” viņš smaidot secina savā 88. jubilejas dienā, neslēpjot, ka jau līdz pat vasarai viņa koncertu grafiks ir saplānots.

Komponists atzīst, ka kopš sievas došanās mūžībā ik uz soļa izjūt atbalstu, uzmundrinājumu un centienus viņa ikdienu padarīt jaukāku. “Jā, cilvēki ir ļoti uzmanīgi un sirsnīgi. Paldies par to!”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!