Leons Zviedris gandrīz noslīcis Indijas okeānā
Par mata tiesu izglābies no nāves, kādreizējais baleta mākslinieks un varietē horeogrāfs Leons Zviedris žurnālā "Kas Jauns" dalās ar padomiem, kas, atpūšoties pie okeāna, var izrādīties dzīvības vērti.
Leons Zviedris kopš novembra sākuma atrodas Indijas dienvidos, kur tūristu pieprasītajā Kovalamas kūrortā, sauktā par paradīzi Zemes virsū, pārlaiž ziemu, baudot sauli, gleznainas ainavas, augļus, grāmatu lasīšanu un peldes okeānā. Tāds, šķietami mierpilns, iesācies arī 2. decembris, ko nu Leons sauc par savu “otro dzimšanas dienu”. “Par mani lūdzās visi labie cilvēki no ASV, Zviedrijas, Itālijas, Francijas, Dānijas... Viņi vēroja drāmu, kas notika okeānā,” sarunā ar "Kas Jauns" iesāk horeogrāfs, atklājot, kas notika.
Indijā Leons nav pirmo reizi. Un ne pirmo reizi viņš peldējās okeānā, tomēr tikai šoreiz saprata, ko nedrīkst darīt. “Vienmēr ar neizpratni skatījos uz indiešiem, kas okeānā mērcē tikai kājas – stāv vai bradājas. Es, kā jau pie mums pieņemts, brienu normāli peldēties. Esmu ieradis iet līdz kaklam, lai vēl kājas skaras pie zemes, dziļāk ne. Tā darīju arī šoreiz...” iesāk Zviedris. Lai labāk izbaudītu okeānu, viņš izlauzies aiz viļņiem, kuru virsotnes, triecoties pret krastu, sakuļas baltās šļakatās. “Tur jūra ir it kā mierīgāka, tikai patīkami šūpo, bet vairs nebango,” paskaidro Leons.
Tā šūpojoties, viņš pēkšņi sajutis, ka vairs nevar ar kājām aizsniegt smiltis un arī peldēt uz krastu ne, jo straume velk atpakaļ. “Tas, ko sapratu, ka man, par spīti nāves bailēm, jāspēj saglabāt mieru, lai turētos virs ūdens, kamēr sagaidu kādu palīdzību. Jo paša spēkiem peldus virzīties uz krastu nebija iespējams. Atcerējos kaut kur dzirdēto – ka jāceļ un jātur augšā roka, kas ir kā signāls apkārtējiem par to, ka ir problēma. To, cik spēki ļāva, arī darīju, bet nebija pārliecības, ka kāds aiz viļņiem mani vispār redz. Jau likās, ka visa dzīve paskrien gar acīm...” Kā cerību stariņu izmisušais peldētājs, ko okeāna atstraume (vieta, kur viļņi pēc atduršanās krastā ar lielu spēku plūst atpakaļ) arvien pārliecinošāk vilka prom no krasta, netālu saskatīja sērfotāju. Lai arī Leonam šķita, ka viņš netika pamanīts, brīdī, kad atlicis vēl mazliet, lai bezspēkā pilnībā pazustu zem ūdens, peldus parādījušies divi ar pūšļiem ekipējušies glābēji, kas latviešu atpūtnieku ar pamatīgiem pūliņiem nogādājuši krastā.
Glābšanas drāmu okeānā no krasta vērojuši daudzi satraukti atpūtnieki no visas pasaules. Kā pēc tam atklājusi kāda kundze, tieši šajā vietā un šādā veidā pirms vairākiem gadiem aizgājis bojā viņas vīrs. No piedāvājuma doties uz klīniku gan Leons atteicies, bet, nonācis viesnīcas numuriņā un līdz galam apzinājies, kādas peldei varēja būt sekas, piedzīvojis emocionālu sabrukumu. Notikušais noformēts arī policijas pārstāvju atskaitēs. “Tagad arī es okeānā eju tikai līdz ceļgaliem, kā indieši,” piebilst Leons, kurš vēl vairākas dienas pēc tam tika vietējo un tūristu izvaicāts par pašsajūtu. No kādas blakus esošas viesnīcas viņam pat atsūtīts novērošanas kameras uzņēmums, kurā redzams dramatiskais brīdis.
Glābējs, ko pēc tam latvietis saticis, devis padomu, kā šādās situācijās pareizi rīkoties – nevis ar pēdējiem spēkiem censties peldēt uz krastu, bet gan paralēli tam, līdz beidzas atstraumes iedarbība un var tikt krastā. Šī parādība pasaulē ir pazīstama ar nosaukumu rip current, burtiski tulkojot – plīstošā strāva. Tā ir bieži sastopama gandrīz visu jūru un okeānu piekrastē, un šīs straumes spēks parasti ir atkarīgs no viļņu lieluma. “Es taču neko tādu iepriekš nezināju, bet vajadzēja, ņemot vērā, ka pie okeāna atpūšos vai ik gadu,” nosaka Zviedris. Indijā, Mumbajā, viņš pavadīs arī Ziemassvētkus, bet Latvijā plāno atgriezties uz Jaungadu.