Leonarda Ķestere nofilmējusies grāfienes lomā
Pasniedzēja, aktrise un producente Leonarda Ķestere-Kļaviņa par darba trūkumu nesūdzas – strādā gan Kultūras akadēmijā, gan muzejā. Bet no darba brīvajā laikā filmējas seriālos un filmās, kā arī kopā ar mazmeitu Almu Helēnu apmeklē izstādes, koncertus un teātra izrādes.
“Es jums varu pastāstīt tikai par darbu, jo strādāju un strādāju. Šobrīd ir tāds periods. Mans pamatdarbs ir Latvijas Kultūras akadēmijā. Novembrī noslēdzās darbs pie brīnišķīga maģistra projekta "Radošā publiskā vide", kurā bija iesaistītas četras augstskolas. Projekta nosaukums bija "Atstājiet komentāru par Liepāju!". Šo maģistrantūras studentu darbu ikviens interesents varēja apskatīt Liepājā, Stūrmaņu ielā 1,” par saviem profesionālajiem panākumiem sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" stāsta Ķestere-Kļaviņa.
Maz profesionāļu, kas vada vērienīgus projektus
Tāpat arī viņa strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, kurā ir sadarbības un attīstības vadītāja. Vaicāta, vai nepagurst no tik vērienīgiem darba pienākumiem, ar piebildi, ka varētu taču arī no kāda projekta atturēties, viņa paskaidro: “Mēs taču zinām, ka ir ārkārtīgi maz profesionālu un pieredzējušu darbinieku. Tāpēc ir tikai normāli, ka tādi cilvēki kā es, kas veikuši milzīgus projektus – Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu, izrāžu, operu, baletu un starptautisku festivālu megalielo projektu producēšanu un vadīšanu –, daudz strādā. Tā liktenis ir lēmis, ka man ir jādarbojas ar ārkārtīgi spilgtiem cilvēkiem, brīnišķīgiem sadarbības partneriem, un bez komandas neko nevarētu izdarīt. Tas ir tikai normāli, ka es turpinu profesionāli strādāt, no Kultūras akadēmijas studentiem izaudzināt lielisku jaunu paaudzi.”
Aktiergēnus mantojusi mazmeita
Savukārt no darbiem un projektiem brīvajā laikā Leonarda filmējas. “Vasarā nofilmējos vēsturiskā seriālā "Sisī", kas tika uzņemts Rundāles pilī. Spēlēju grāfieni fon Meternihu, kas savulaik daudz laika veltīja diplomātiskām attiecībām starp karaļa galmiem Eiropā. Es tiešām šajā seriālā izskatos satriecoši. Vasarā arī nofilmējos režisores Alises Zariņas spēlfilmā "Nospiedumi". Tajā atveidoju galvenās varones, ko tēlo Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa, mammu. Šajā kinodarbā atkal spēlēju kopā ar aktieri Janusu Johansonu, ar kuru savulaik jaunībā daudz spēlējām kopā Valmieras Drāmas teātrī. Šajā filmā viņš ir mans vīrs,” viņa stāsta. Tāpat arī šoruden Leonarda filmējusies kādā jaunā televīzijas seriālā.
Pa seriāla "Sisī" pēdām Latvijā un Lietuvā
Ķestere-Kļaviņa teic, ka bez aktiermeistarības nemaz vairs nespēj iztēloties savu dzīvi: “Man ir jāuztur labs profesionālais līmenis savā pirmajā profesijā – aktiermākslā. Tas ir liels pagodinājums, ka mani atceras un aicina uz filmēšanos.
Es arī agros rītos vai naktīs skatos filmas, kurās esmu piedalījusies, – gan "Dvēseļu puteni", gan "Rīgas sargus".
Tagad arī man jāparāda savai mazmeitai Almai, kur viņas vecāmāte, jauna būdama, spēlējusi. Mazmeitai ir liels prieks, ka viņai ir jauna vecāmāte, kuru var skatīties filmās. Alma arī ļoti mīl teātra izrādes, filmas un koncertus. Mazmeitai ir mantoti aktieru gēni, tāpēc viņai tas viss ir pašsaprotami. Alma apmeklē izstādes Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas biržā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, iet arī uz klaviermūzikas koncertiem. Mazmeitai ļoti patīk simfoniskais orķestris, viņa mums ir mākslas un teātra mīlētāja. Mēs arī divatā ļoti bieži dodamies uz muzejiem. Alma ir ļoti labs līdzbiedrs un sarunu biedrs, jo viņa vienmēr ir ļoti ieinteresēta un uzdod daudz jautājumu,” prieku par mazmeitu, kas martā taps četrus gadus veca, neslēpj Ķestere-Kļaviņa.
Ne jau tikai Leonarda vien ir ražīga darbā, arī pārējie viņas ģimenes cilvēki ir noslogoti ar darbiem, par ko viņa teic: “Mēs dzīvojam frīstailā, dzīvojam šeit un tagad. Priecājamies par katru stundu, ko varam būt kopā ar savējiem. Mūsu ģimenē ir sakārtots menedžments un loģistika. Tāpat mums ir kopīgi pasākumi – lauku darbi, lapu grābšana, sniega šķūrēšana, pirts kurināšana, kas ir ļoti vienojoši. Īpaši tāpēc, ka tagad ir jaunā paaudze un visi šie kopīgie pasākumi bērniem sagādā ārkārtīgi lielu prieku. Kovidpandēmijas mājsēdes laiks bija ļoti pateicīgs, tad tik tiešām vairāk varēju būt ar ģimeni.”
