Dailes teātra aktrisei Dārtai Danevičai izrādes laikā nācies saskarties ar ļoti nepatīkamu situāciju

"Šovakar monoizrādes laikā trīs reizes skaļi iezvanījās telefoni, vienu reizi tika atskaņota balss ziņa, vienu reizi ilgstoši zvanīja telefons tieši klusākajā fināla daļā, kā arī divas reizes tika skaļi risinātas sarunas. Es no sirds atvainojos tiem atbildīgajiem skatītājiem, kam nācās to piedzīvot kopā ar mani," raksta Dārta.

Uz aktrises ierakstu reaģēja arī viņas sekotāji un viedokļa paudēji, kuri dalījās ar savu pieredzi par piedzīvoto teātrī. Komentētāji arī steidzās izteikt idejas, kā cīnīties ar skaļajiem teātra apmeklētājiem. 

Kristīne Želve uzskata, ka viens variants varētu būt izraidīt šādus cilvēkus no zāles, uz ko aktrise atbild, ka spraukšanās caur skatītāju rindām emocionāli pieklusināta fināla laikā būtu vēl traucējošāka par telefona zvanīšanu.

Artis Spertāls uzskata, ka jebkādu necieņu iespējams izskaust ar naudas sodu.

Daneviča atbildēja daudziem komentētājiem un izteica pateicību par idejām, taču viņai pašai neesot ideju kā apkarot šādus skatītājus. Ņemot vērā, ka trokšņainie skatītāji traucē ne tikai apkārtējiem, bet pašiem aktieriem, tad Dārta solīja komentētājiem un viņas talanta cienītājiem, ka vērsīsies pie teātra vadības ar lūgumu risināt problēmu.

"Zēni nav meitenes" ir stāsts par mīlestību. Par romantiku. Par iemīlēšanos godīgā, gudrā un asprātīgā vīrietī, kurš sievietei dod iespēju uzplaukt – kā mātei un savā darbā. Viņa ilgi nevar atrast savu vietu, bet viņš nekur viņu nesteidzina. Un, kad viņa beidzot ir atradusi savu aicinājumu kino nozarē, viņas bērni ir tikuši dārziņā, notiek tas, kas mēdz notikt. Idiliskā ģimenes dzīve izjūk brutāli.