Džeimsa Bonda sievišķā versija. Filmas "The Heart of Stone" recenzija

Protams, Džeimss Bonds ir leģenda un, iespējams, diskusija varētu būt tikai par to, kādas ādas krāsas nākotnes Bonds būs redzams lielajos ekrānos. Dzimuma maiņa tomēr būtu pārāk radikāls solis šai konservatīvajai filmu franšīzei. Bet, kamēr vēl gaidām jauno Bondu, pieredzējušā britu režisora Toma Hārpera («The Aeronauts» un «Wild Rose») lente par slepenajiem aģentiem, kas kārtējo reizi glābj pasauli, ir lielisks izklaidējošs laika kavēklis kādā nesteidzīgā piektdienas vakarā.

Līdzīgi kā filmās par aģentu 007, arī šeit, kaut kur pagrīdē, slepenā bunkurā, uzdarbojas kāda organizācija «Charter», kas ar superdatora un mākslīgā intelekta palīdzību iekļūst ikvienā serverī, slēgtā sistēmā, kontrolē katru cilvēka soli, izkalkulējot ticamākos dažādu situāciju attīstības scenārijus. Tiesa, «Charter» nodomi ir labi, šī organizācija vēlas palīdzēt cilvēcei attīrīties no ļaunuma un noziedzības, mazināt ciešanas. Šim tehnoloģiskajam brīnumam – superintelektam – dots nosaukums «Sirds», tāpēc arī filmas nosaukumā iestrādātas vairākas nozīmes. Tās nosaukumu latviskot varētu gan kā «Akmens sirds», gan kā «Stounas sirds», jo galvenā varone, «Charter» aģente, ko atveido Gala Gadota, ir Stouna – Reičela Stouna. Vārdu sakot, šī uzvārda un sirds tēma tiek apspēlēta kinoekrānos dažādos veidos. «Ja tev pieder sirds, tev pieder visa pasaule,» filmā izskan šāds vieds domugrauds. Vai – «man vajadzēja klausīt sirdij».

Protams, ļaunie spēki, uzzinājuši par šādas Sirds esamību, par katru cenu vēlas iegūt to savā īpašumā, lai ieviestu savu kārtību, atriebtu savus pāridarījumus vai kā citādi kompensētu kādas bērnībā gūtās psiholoģiskās traumas. Galvenā ļaundare, kas gan beigās (uzmanību, kaceklis!) nemaz tik ļauna neizrādīsies, ir kāda divdesmitgadīga hakermeitene ģēnijs Keija Dovona. Viņa ir iekārojusi Sirdi, lai īstenotu savus nodomus.

Tā par mākslīgā superintelekta Sirds galveno sargātāju spiesta kļūt aģente Reičela Stouna, kura sākotnēji saviem kolēģiem – citiem spiegiem – neatklāj savu patieso identitāti, tēlojot nepieredzējušu hakeri, taču jau filmas pirmajās desmit minūtēs ar iespaidīgiem cīņas paņēmieniem atklāj, precīzāk – spiesta atklāt, savu patieso varēšanu. Līdzīgi kā Bonda filmās neviena ļaundara lode nespēj trāpīt Stounai, un viņa brīnumainā kārtā, veicot neticamus trikus (ekrānā gan viss ir iespējams), izpilda vienu neiespējamu misiju pēc otras.

Spiegu trilleris ar starptautisku aktieru komandu

Jau pirms filmas iznākšanas kino industrijas kuluāros klīda runas, ka «Heart of Stone» varētu aizsākt potenciāli jaunu un veiksmīgu kinolenšu sēriju, līdzīgi kā jau vairākkārt minētās «Bonda» vai «Neiespējamās misijas» sērijas. Tāpēc nav brīnums, ka kompāniju «Netflix» un «Skydance Media» («Mission: Impossible», «Transformers» u. c. filmu producenti) projekta budžets šim darbam atvēlēts gana dāsns – aptuveni 70 000 000 dolāru, kas ļāvis filmēt tehniski sarežģītas ainas dažādās valstīs – Portugālē, Marokā, Islandē, ASV un citās –, kā arī piesaistīt starptautisku zvaigžņotu aktieru ansambli, kas spētu filmas vēsti nodot dažādām auditorijām visā plašajā pasaulē.

Filmas lielākā zvaigzne, protams, ir 38 gadus vecā aktrise un modele Gala Gadota, kura pirmo reizi uzmirdzēja uz lielās pasaules skatuves 18 gadu vecumā, kad kļuva par «Mis Israel 2004», bet vēlāk iekaroja Holivudu, atveidojot sportiskas, kaujinieciskas sievietes dažādos spraiga sižeta kino grāvējos. Populārākā, protams, ir «Brīnumsievietes» loma komiksu filmās «Brīnumsieviete 1984» un «Brīnumsieviete».

«Ar katru filmu dažādu kaujas vai pakaļdzīšanās ainu latiņa tiek pacelta arvien augstāk,» kādā intervijā atklāj Gadota, piebilstot, ka arī pēc «Heart of Stone» ilgu laiku staigājusi ar zilumiem un skrāpējumiem uz ķermeņa, kas tika gūti no fiziski sarežģītajiem trikiem uzņemšanas laukumā. 

Ar šo filmu debiju Holivudā piedzīvo Alija Bhata. Indijā dzimusī britu aktrise kopš debijas 2012. gadā saņēmusi vairākas atzinības, kā arī strādājusi ar vairākiem prestižiem projektiem. 2022. gadā plašu ievērību guva filma «Gangubai Kathiawadi», kurā Ailija atveidoja indiešu aktīvisti, bordeļa īpašnieci, kas iestājās par sieviešu tiesībām 20. gadsimta 60. gados Mumbajas sarkano lukturu rajonā.

Trešā filmas zvaigzne ir erotiskā dižpārdokļa «Greja piecdesmit nokrāsas» galvenās lomas atveidotājs Džeimijs Dornans – īru aktieris, kurš šajā filmā iejūtas Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 aģenta tēlā.

Jāpiemin arī britu aktrise Sofija Okonedo un vācietis Matiass Švaighofers, kurš filmā atveido Sirds sistēmas pārvaldītāju. Viņa balss nemitīgi skan Reičelas Stounas austiņās. Viņš, starp citu, patlaban redzams arī lielajos ekrānos filmā «Openheimers» vācu fiziķa Vernera Heizenberga lomā.

Mākslīgā intelekta bubulis

Pēdējā gadā par karstu kartupeli kļuvušas dažādas mākslīgā intelekta programmas, kas radījušas īstu ažiotāžu, jo, pateicoties to spējām radīt un uzturēt dialogu, radīšanas spējas ieguvuši ļoti daudzi. Filmas scenārija autori – ar supervaroņu filmu «The Old Guard» saistītais Gregs Rucka un Alisone Šroudere – ir uzķēruši šo aktuālo sižeta stīgu. Abi scenāristi filmas vidū spējuši sarūpēt pārsteigumu, kas apliecina, ka spriedzes filmu žanrā šie abi vārda meistari ir pieredzējuši un zinoši. Tiesa, ideja, ka pastāv spiegu organizācija, kas spiego citus spiegus, lai noturētu balansu globālajā spiegu pasaulē, patiešām jau izklausās nedaudz samudžināti. Arī paša mākslīgā superintelekta jeb Sirds spēja ietekmēt visu un visus ir no zinātniskās fantastikas sērijas, taču kino ir kino un lielajā ekrānā, iespējams, protams, ir viss.

Kopumā Rucka un Šrēderes scenārijs nesniedz dziļāku priekšstatu par varoņiem – šādi kartona spiegi atšķirībā no Džeimsa Bonda, kura personība tiek atsegta daudz smalkāk, ir filmas Ahileja papēdis. Iespējams, ka sīkāks psiholoģiskais portrets varētu atsegties turpmākajās sērijās, ja tādas būs. Taču patlaban varoņi atstāj vēderā sajūtu kā pēc tukšu kaloriju maltītes.

Arī dialogi ir gana paredzami un virspusēji. Protams, neviens negaida no spriedzes filmas Blaumaņa cienīgu drāmu, taču ir sajūta, ka dialogos bija iespēja iestrādāt vēl kādu papildu dimensiju, kas ļautu atdzīvināt filmas diezgan jau paredzamo sižeta līniju.

Filmas galvenais magnēts neapšaubāmi ir Gadota. Ja arī scenārijs būtu pilnīgi absurds, aktrises skatuves harisma būtu tā, kas noturētu skatītāja uzmanību līdz filmas beigām. Un režisoram tas šajā darbā izdevies arī bez Gadotas seksapīla ekspluatēšanas. Filmā nav nevienas erotiskas ainas, pat īsti aci nav kur piesiet, tautas valodā runājot. Vai ar to pietiks, lai piešķiltu jaunu franšīzi, radītu vēl vairākas lielbudžeta filmas ar Gadotu galvenajā lomā, laiks rādīs. Patlaban kritiķu verdikts nav pārāk glaimojošs – vidējais vērtējums 4,8/10.

Atsauksmes

www.moviefone.com:

«Filma ir skumjš apliecinājums steigai – vēlmei ātri kopā salipināt jaunas kino franšīzes daļas. Kaut kas līdzīgs tam, ja jūs iegādātos IKEA skapi, nepareizi izlasītu instrukciju un steigā to nepareizi saskrūvētu – acīmredzami savienojumi būtu nekvalitatīvi un pats skapis šķībs.»

«Wall Street Journal»

«Galas Gadotas tēlojums ir magnētisks. Viņa varētu būt lieliska ļaunā karaliene animācijas filmā «Sniegbaltīte». Viņas darbs kinoekrānos pārliecina gan sniegotajos Itālijas Alpu kalnos, gan tuksneša smiltīs, gan Islandes krāšņajā dabas ainavā.»