Emocionāls VIDEO: režisors Elmārs Seņkovs aiziet no Nacionālā teātra ar skarbu uzrunu
Šomēnes ar Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" pirmizrādi atklāta Latvijas Nacionālā teātra jaunā sezona. Bija gan prominenti viesi, gan grandiozs uzvedums, bet banketā, kas bija greznots zeltītiem eņģeļmatiem, simbolizējot velnu kārdinošos solījumus, atmosfēra bija… skarba.
Skatītāju zāle un abi balkoni bija pilnībā piepildīti. Noskatīties režisora Elmāra Seņkova jauniestudējumu bija sanācis nudien ievērojams ļaužu pulks, vēsta žurnāls "Kas Jauns". Sanākušo vidū bija gan inteliģence, miljonāri, mākslas aprindu cilvēki, gan jaunās, gan nule aizgājušās valdības pārstāvji, kas ar nepacietību devās raudzīt, kādu mūsdienīgu elpu latviešu literatūras klasiķa Raiņa darbam piešķīlusi dramaturģe Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs ar savu radošo komandu. Un bija jau arī, ko redzēt un dzirdēt!
Sabiedrībā pazīstamas personas noskatās muzikālās satīras "Spēlēju, dancoju" pirmizrādi Nacionālajā teātrī
Sabiedrībā pazīstamas personas noskatās Elmāra Seņkova režisētās muzikālās satīras "Spēlēju, dancoju" pirmizrādi Nacionālajā teātrī
Izrāde dažbrīd bija tik skaļa, ka miera mīļotājiem un tramīgākiem cilvēkiem nācās aizspiest ausis. Arī acīm skatāmais bija iespaidīgs. Scenogrāfs Reinis Suhanovs ar kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu sarūpējuši patiesi košu uzvedumu – gan ar efektīgu velnu riju, gan samtā ģērbtiem košsarkaniem velniem. Aktieru sastāvs un sniegums, neapšaubāmi, iepriecinošs. Jo īpaši patīkami bija redzēt gan nule Latvijas Nacionālā teātra štatu atstājušo Arturu Krūzkopu, gan ar pirmo pirmizrādi no Liepājas teātra uz Nacionālo svaigi pārnākušo nepārspējamo Egonu Dombrovski. Un, protams, galvenā varoņa Tota atveidotāju Raimondu Celmu.
Kultūras žurnālistikas leģenda Volmārs sajūsmā: “Tā viņiem vajag!”
Pēc pirmizrādes noskatīšanās un radošā kolektīva pelnītas apbalvošanas ar īstu aplausu vētru daļa apmeklētāju gandarīti devās mājup, bet aicinātie viesi pulcējās uz banketu un svinīgajām uzrunām teātra Baltajā zālē. Ilggadējais "Panorāmas" kultūras žurnālists Andrejs Volmārs žurnālam "Kas Jauns" atzina, ka vakars bijis izdevies. Spēlēju, dancoju mūsdienu versija viņam dikti patikusi, īpaši tamdēļ, ka ar iztirzāto tēmu un pēcāk sekojošu velnu patriekšanu no rijas, kā arī brīvību simbolizējošās Leldes atdzīvināšanu viņam asociējās šā brīža aktuālā valdības maiņa. “Kā pamanīju, tad pirmizrādi noskatījās vairāki gan topošās, gan aizejošās valdības pārstāvji. Tad nu pēc šī vakara gribu tiem jaunajiem sacīt – šis bija viņu pirmais pārbaudījums. Savukārt vecajiem – tā viņiem vajag!” paziņoja Andrejs Volmārs.
Pirmizrādes banketa apmeklētāju vidū bija manāmi daudzi šā brīža, iepriekšējie un agrākie politikas darboņi. Šoreiz pat krietni vairāk nekā citkārt Nacionālā teātra pirmizrādēs. Kāds to raksturoja kā īstu “veco tautpartijiešu un tēvzemiešu” salidojumu. Par jaunuzvedumu, ko īsi raksturoja kā interesantu, glāzi ar sastaptajiem ekskolēģiem saskandināja bijušais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Iepriekšējais teātra direktors Jānis Vimba svinībās nepiedalījās, lai gan skatītāju zālē jaunuzvedumu noskatījās.
Direktors joko, režisoram skarba uzruna
“Ļauns vakars visiem. Un labs arī!” ar šādiem vārdiem, pieskaņodamies izrādes tematikai un noskaņai, savu pašu pirmo pirmizrādes uzrunu direktora amatā jokojot iesāka Latvijas Nacionālā teātra jaunais valdes loceklis Māris Vītols.
“Nav nekā svarīgāka par mākslinieku un viņa brīvību! Nav nekā svarīgāka par to! Mēs zinām, ka mākslinieciskās brīvības dēļ mākslinieki nes upurus. Mākslinieks un viņa brīvība pāri visam!” Viņš uzreiz deva vārdu izrādes radītājam režisoram Elmāram Seņkovam.
Seņkovs, kā zināms, iepriekš paziņoja, ka nav mierā ar situāciju saistībā ar direktoru maiņu un ar jauno vadītāju par būtiskām lietām nav radis kopīgu valodu, tamdēļ turpmāk vismaz kādu laiku viņa jauniestudējumi uz šī teātra skatuves vairs nebūs sagaidāmi. Elmāra Seņkova muzikālās satīras pirmizrādes uzruna vienlaikus bija arī atvadu vārdi.
“Pats sev šobrīd asociējos ar Tota lomu, un man ir, ko teikt. Gribu pateikt paldies visiem, kuri ir atbalstījuši mākslu, arī mani atbalstījuši, devuši finansējumu, lai varētu tapt tādi darbi, lai mēs varētu runāt ar auditoriju. Bet es esmu arī ļoti aizkustināts, bēdīgs. Un tas aizkustinājums veidojas no tā, ka ir kaut kādas problēmas. Ka mūsu brīnišķīgais kolektīvs, kurā ir lielas mākslas personības, ka mēs, kas šodien savienojāmies kā kodols, diemžēl turpmāk vairs nevarēsim savienoties dažādu apsvērumu dēļ. Neizliksimies, ka tā nebija diemžēl kaut kādā ziņā birokrātiska kļūda, kaut kāds iemesls, kas mums nedeva iespēju un pilnīgu uzticēšanos līdz galam. Tas bija iemesls, kamdēļ šī iecerēti pirmā būs arī pēdējā mūsu veidotā izrāde Nacionālajā teātrī. Vēlreiz gribu pateikt paldies visiem, kas tomēr par mums tur rūpi un atbalsta. Bet es gribu dzīvot tādā valstī, kur mēs veidojam dialogu. Mākslinieki ar politiķiem.
Mēs esam latvieši, kuri grib celt lielu un stipru nāciju, kuri grib, lai mēs esam stipri. Bet mēs stipri būsim tad, kad tiks domāts par mūsu māksliniekiem!
Un es ļoti gribu novēlēt šim teātrim, kas man ir ļoti mīļš, ļoti svarīgs, – lai dzīvo Nacionālais teātris!” vēstīja režisors Elmārs Seņkovs, par sacīto izpelnīdamies vētrainas gaviles un aplausus. Aplaudēja arī jaunieceltais valdes loceklis Māris Vītols, kas aizejošā režisora sakāmo vīrišķīgi noklausījās, neraugoties uz to, ka nupat visu klātbūtnē nepārprotami tieši viņa uzvara konkursā uz Latvijas Nacionālā teātra vadītāja posteni tika nosaukta par birokrātisku kļūdu.