Zinātniekus pārsteidz dīvains atradums pie Aļaskas
Zinātnieki Klusā okeāna gultnē pie Aļaskas atraduši ko dīvainu – organiskas izcelsmes veidojumu, kas varētu būt vēl nezināma jūras dzīvnieka ola vai jauna sūkļu suga.
Tas uziets aptuveni 3,2 kilometru dziļumā atrada ar tālvadības aparāta palīdzību ekspedīcijas “Seascape Alaska 5” laikā, un tagad zinātnieki no ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras administrācijas mēģina tikt skaidrībā.
Viņi veic dažādus testus un DNS analīzes, ir secināts, ka atradums atgādina ādas audus. Atraduma vidū ir caurums, un zinātnieki spriež, ka to varēja atstāt būtne, kas izšķīlās, vai gluži pretēji, plēsējs, kas ielauzās “olā”.
“Tas ir kā šausmu filmas sākums,” joko kāds pētnieks, cerot, ka pēkšņi neizšķilsies kāds šausmonis. Attēlos, kas uzņemti okeāna gultnē, objektam bija zeltīta krāsa, taču tas skaidrots ar zemūdens lukturu atspulgu. Laboratorijā uzņemtais foto liecina par dzeltenbrūnu krāsu.
Vairākas sugas, tostarp dziļūdens zivis, piemēram, haizivis, novieto olas uz jūras dibena, kas padara tās drošākas pret iespēju, ka straumes aizskalos prom. Sūkļi ir primitīvi ūdens dzīvnieki ar blīvu, porainu skeletu, kas piestiprinās pie klintīm.
Plimutas universitātes dziļjūras ekologs profesors Kerijs Hovels teic, ka izpētes misiju laikā nav nekas neparasts atrast jaunas sugas, bet parasti iespējams tām atrast vietu starp citām līdzīgajām. Šajā gadījumā nav skaidrs, kas īsti atklāts.
“Ja tā ir ola, tiešām interesants jautājums ir, kā ola tā ir. Tā ir diezgan liela. Tā nav maza zivs ola,” norāda Hovels. DNS testiem būtu jāspēj noteikt, kurai jūras dzīvnieku grupai šis veidojums pieder, bet maz ticams, ka būs iespējams noteikt precīzu sugu.
Ekspedīcijas mērķis ir pētīt Aļaskas līci līdz pat 6,4 kilometru dziļumam, tostarp dziļjūras koraļļu un sūkļu biotopus un ģeoloģiskos veidojumus, piemēram, dubļu vulkānus. Tā turpināsies līdz 15. septembrim un ceļojumu zemūdens valstībā iespējams vērot interneta tiešraidē.
