Filmas dēļ māksliniece Kristīne Jurjāne mežā tiekas ar mūku. Kāpēc?

Igaunijā jau radītas trīs filmas par aizraujošajiem notikumiem aptiekāra Melhiora dzīvē, katru no tām kinoteātros apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju. Nu kārta pienākusi Latvijai! Filma, kas balstīta Indreka Harglas populārā romāna "Aptiekārs Melhiors un Olevistes baznīcas noslēpums" motīvos, ir Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Lietuvas kopražojums. Ainas, kas notiek viduslaiku Tallinā, daļēji filmētas Latvijā, līdzdarbojoties arī Latvijas kinoprofesionāļiem un aktieriem, turklāt demonstrēšanai kinoteātros filma dublēta latviešu valodā.

Piesakot kinodarbu par viduslaikiem, kinoteātrī "Splendid Palace" klātesoši bija arī viduslaiku rekvizīti – ne tikai apģērbā, bet arī nocirstu galvu veidolā, jo tieši tādas ne viena vien ripo arī filmā. Izskats bija tik īsts, ka retais pirmizrādes viesis to neuzlūkoja ar šermuļiem. Drosmīgākie arī ņēma rokās un ar tām pozēja, tostarp kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kristīne Jurjāne drēbju dēļ mežā tiekas ar mūku

Tāpat sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" tērpu māksliniece Kristīne Jurjāne atklāj, kā viņai ar komandu tapuši viduslaiku kostīmi filmai "Aptiekārs Melhiors".

Māksliniece pastāsta, ka darbs pie filmas tērpu veidošanas noritējis visai sarežģītajos pandēmijas apstākļos, kā dēļ nācies pārvarēt papildu šķēršļus. “Tas bija laiks, kad nedrīkstēja satikt cilvēkus ārpus ģimenes loka. Normāli mēs – tērpu veidotāji – ietu pie priesteriem aprunāties, bet tobrīd, pakļaujoties noteikumiem, kādi valstī bija, ar dominikāņu tēvu Sergeju tiešām gāju satikties mežā – vietā, kas oficiāli bija atļauta un droša tā brīža vīrusa situācijā,” smaidot žurnālam "Kas Jauns" atklāj Kristīne Jurjāne, precizējot, ka tikšanās mērķis bijis no tēva Sergeja aizņemties vēsturisku mūka tērpu, kas sastāv no trim apģērba gabaliem: habita, skapulāra un apmetņa. “No tā tērpa noņēmām piegrieztni, lai veidotu savus mūku kostīmus.”

“Filmā ir dominikāņu klosteris, kur neatšķiras – priors [Juris Strenga] vai vienkārši ierindas mūks. Arī vēsturiski tie tērpi bija vienādi,” turpina Kristīne. Vienīgais, kas Strengas varonim tapis papildus, bijis gredzens. “Filmā katrs viesis, kas pie priora ierodas, skūpsta viņam roku, līdz ar to gredzens redzams tuvplānā. Tāpēc bija īpaši svarīgi, lai tas, tāpat kā pārējās detaļas, būtu precīzs,” par gredzenu, kas no sudraba meistarots speciāli pēc Strengas pirksta izmēra, stāsta Jurjāne.

Viduslaiku mode tērpu mākslinieces redzesloklā nav pirmo reizi – ar to saskārusies arī 2016. gadā, veidojot kostīmus Dž. Verdi operai "Divi Foskari" teātrī "La Scala". Tiesa, ar to atšķirību, ka tā bija itāļu mode un Itālija – kā norises vieta.

Vaicāta, vai kā sievietei viduslaiku mode šķiet pievilcīga, jo tomēr nāk no laikmeta, kas daļai saistās ar kankariem, nabadzību un netīrību, tērpu māksliniece iesmejas, norādot, ka tos vis “nesauktu par kankariem, bet par apģērbu kārtām”, kuru biezums bija atkarīgs no turības. “Ja pētām viduslaiku glezniecību – arī tēlniecību un literatūru, kas ir uzziņas avoti –, atklājam, ka tā bijusi ārkārtīgi interesanta mode. Tie mētelīši, ko var ieraudzīt gleznās un ko mēs mēģinājām attēlot arī filmā, ir tik skaisti, ka pilnīgi mierīgi varētu vilkt arī šodien un neviens neteiktu, ka tas ir kas vecmodīgs un neinteresants. Savukārt vīriešu viduslaiku bikses ir ļoti līdzīgas mūsdienu džinsiem – ar piegulošu siluetu, izceļot katru kājas muskuli. Tās references ir tik tuvas mūsdienu modei! Tie paši kapuču apģērbi – tie ir tie mūsdienu hūdiji, ko velk liels un mazs. Arī šim apģērbam saknes ir viduslaikos.”

Tērpu mākslinieku veikums, kas lielākā daļa ir filigrāns roku darbs, filmā izpelnījies arī operatoru uzmanību, fokusējoties uz detaļām. Pat ja tā ir mēslu kaudze, kurā neizbēgami iekāpis vīrietis no viduslaikiem, tā ir pateicīga, lai atklātu apavu pārsteidzošo izskatu. “Grūti iedomāties, ka kurpe varētu būt 25 centimetrus garāka par pēdu. Bet tieši tādas kurpes redzamas itāļu miniatūrajās gleznās, tās nav izgudrotas vai pārspīlētas, lai būtu smieklīgas. Arī garās piedurknes kā putna spārni ir viens pret viens nokopētas no viduslaiku zīmējuma. Tā ir ļoti interesanta mode, tur ir, ko smelties,” pārliecinājusies māksliniece.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!