Kā ir NEBŪT par Džonu Malkoviču? Rīgā atklāta fotoizstāde, kurā Holivudas zvaigzne iejūtas citu slavenību tēlā

"Ja no kino ekrāniem zinājām, kā ir būt par Džonu Malkoviču, tad izstādē uzzinām, kā ir NEBŪT par Džonu Malkoviču," – atklāšanas uzrunā, pārfrāzējot slavenās filmas nosaukumu, sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Izstādē apskatāmajos darbos Sandro Millers rekonstruējis vairāku 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlus – gan slavenību portretus, gan nepazīstamu cilvēku tēlus, kuri ir kļuvuši slaveni pateicoties konkrētām fotogrāfijām. Ir no jauna radītas oriģinālo, ikonisko fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, modeļu pozas un ietērps. Tikai attēloto personu vietā iejūtas viens vienīgs Džons Malkovičs.

Nauris Puntulis arīdzan atzina, ka pat pārdrošākajos sapņos nav varējis ienākt prātā tas, kas notiek šodien – ka šī izstāde, kas pasaules lielākajās galerijās un muzejos skatāma jau kopš 2014. gada, atceļos arī uz Latviju. Viņš to nodēvēja par ievērojamu kultūrvēsturisku notikumu un aicināja interesantus atnākt uz izstādi, kamēr “šedevrs ir aplūkojams, jo izstādes pagarinājums nav iespējams.” Izstāde skatāma no 26. augusta līdz 29. oktobrim LNMM galvenās ēkas Kupola zālē.

Fotogrāfs Sandro Millers savu uzrunu sāka ar neskaitāmiem “paldies” latviešu valodā par sirsnīgo uzņemšanu un iespēju izstādīt savus darbus Latvijā. “Jūsu pilsēta ir absolūti lieliska. Cilvēki ir tik laipni, augstsirdīgi,” slavēja fotogrāfijas meistars.

Viņš arīdzan atzina, ka darbu tapšanā ieguldīts ļoti liels pētniecisks darbs, lai viņa senais draugs Džons Malkovičs fotogrāfijas būtu perfekti līdzīgs oriģinālajiem modeļiem. “Lielāko daļu laika, ko viņš pavadīja manā studijā, Džons nebija Džons,” par drauga ieiešanu tēlos, norādīja Millers. “Džons vienmēr bija kāds cits.”

Savā uzrunā, kas nebija gara, Malkovičs pateicās muzejam par uzaicinājumu. Viņš atklāja, ka retas ir reizes, kad abi ar Sandro Milleru kopā apmeklējuši atklāšanas ceremonijas, jo bieži vien katrs atradies savā pasaules malā.

Izstādes atklāšanā Malkoviča labo aci sedza plāksteris. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Preses centra vadītāja Natālija Sujunšalijeva pastāstīja, ka aktierim nesen veikta acs operācija un līdz pat izstādes atklašanas dienas rītam nav bijis zināms, vai mākslinieks pats uz to ieradīsies. Tas arī visticamāk galvenais iemesls, kāpēc Malkovičs pēc oficiālās daļas neuzkavējās, bet devās prom.

Uzņēmējs Dmitrijs Krupņikovs, kurš ņēmis aktīvu dalību izstādes norises organizēšanā un virzībā, līdzās priekam un gandarījumam par iespēju šo darbu sēriju atvest uz Rīgu, izcēla vienu konkrētu fotogrāfiju, kas šajā izstādē esot ārkārtīgi īpaša mums Latvijā. Tā ir Salvadora Dalī portreta interpretācija. Ikonisko fotogrāfiju ar slaveno spāņu mākslinieku savulaik uzņēmis Rīgā dzimušais fotogrāfs Filips Halsmans.

Krupņikovs arī dažos teikumos pieminēja to, ka Sandro Millers savulaik cīnījies ar vēzi, kad dzimusi šī neparastā un saistošā ideja.

Ideja par darbu sēriju dzimusi slimības gultā

“Ja es nebūtu slims un gultā, dzerot visas daudzās zāles, es droši vien nebūtu izdomājis šo ideju,” pirms vairākiem gadiem intervijā izdevumam “AnOther” atzina Sandro Millers.

2011. gadā, kad viņš slimnīcā veseļojās no vēža ceturtajā stadijā, fotogrāfijas meistaram dzima ideja ķerties pie projekta, kas lielākajai daļai citu, šķistu biedējošs. Millers visu radošo dzīvi cienījis mākslas pionierus. Tā nu slimības laikā, kad nav zinājis, vai ļauno kaiti izdosies uzveikt, radusies ideja izrādīt godu šiem fotogrāfijas meistariem, atkārtojot viņu leģendārākos darbus. Sākotnēji prātā nākuši tādi aktieri kā Roberts de Niro un Vilems Defo, un ideja aicināt vairākus modeļus. Taču beigu beigās Millers izvēlējies savu ilggadējo draugu un “mūzu” Malkoviču kā vienīgo modeli šai darbu sērijai.

Holivudas aktieris atceras, kāda bijusi viņa pirmā doma, kad draugs fotogrāfs izstāstījis par savu ieceri. “Es domāju, ka tā ir laba ideja. Es domāju, ka tas būs liels izaicinājums, īpaši liels izaicinājums viņam un arī organizatoriski ļoti dārgs projekts, jo viņam vajadzēja atkārtot to visu no jauna.”

Visgrūtāk iejusties par Džegeru

Lai sagatavotos vienam konkrētam tēlam, kas tajā dienā bildēts, Džonam Malkovičam bijis nepieciešams pavadīt grimētavā daudzas stundas. “Dažkārt mēs izmantojām lentu [lai savilktu sejas ādu], kā vecajās Holivudas filmās, lai cilvēku padarītu vizuāli jaunāku,” atklājis aktieris.

Kā vienu no tēliem, kurā visgrūtāk bijis iejusties, Malkovičs nosaucis gatavošanos interpretācijai par Deivida Beilija uzņemto Mika Džegera portretu. “Es absolūti nelīdzinos Džegeram un Miks, šķiet, bija 19 gadus jauns, kad tapa šī fotogrāfija, un man bija 62, un tur neko nevar mainīt. Un mēs arī necentāmies.”

5 minūtes nespēj iziet no tēla

“Es skatījos, kā Džonam veido matus, grimu, garderobi, kas prasīja 3-5 stundas vienam tēlam…”, atceras Sandro Millers. “Tajā brīdī viņš vairs nebija Džons Malkovičs, tas bija tikai un vienīgi Če [Gevara], Alfreds [Hičkoks] vai Vinstons [Čērčils]. Kad Džons bija studijā, viņš tik ļoti iegāja savā tēlā, ka visa komanda to vēroja ar apbrīnu. Šajā brīdī es kļuvu par oriģinālo fotogrāfu un Džons uz brīdi bija viņa modelis.”

“Fotografēšanas laiku kopā ar Džonu bieži pavadīja daudz smieklu. Redzēt, kā Džons pārvēršas par kailu Merilinu Monro, bija pārsteidzoši un mazliet dīvaini. Galu galā Džons bija 60 gadus vecs vīrietis, kad mēs fotografējām Merilinu, un Merilina bija 30 gadus jauns sekssimbols. Džons ļoti smagi strādāja pie šī tēla, lai kļūtu par Merilinu. Viņš iegāja tādā kā dziļā transā ar sevi… Džonam bija vajadzīgas kādas piecas minūtes, lai iznāktu no tēla, un atceros, ka es turpināju fotografēt, kā viņš atkal atgriežas par Džonu Malkoviču. Šīs ir vienas no manām labākajām fotogrāfijām.”

Foto tik līdzīgas oriģināliem, ka sajauc

Dažas no fotogrāfijām ir tik tuvas oriģinālam, ka cilvēki pat neatpazīst, ka tajās ir Džons Malkovičs. “Zināmā mērā tas ir biedējoši, cik viegli ir viltot, un, manuprāt, tas sabiedrībā kļūs arvien izplatītāks...,” pirms dažiem gadiem atzina aktieris. “Jūs varat likt cilvēkiem noticēt jebkam, it īpaši, ja viņi ļoti neieskatās detaļās. Tāpat kā fotogrāfijā, kurā esmu Einšteins. Lielākā daļa cilvēku uz to skatās, vismaz pēc manas pieredzes, un tiešām neredz atšķirību. Tas ir pārsteidzoši, ko iespējams viltot šajā pasaulē un tur pat nav vajadzīgs fotošops,” pasmējies izcilais aktieris.