FOTO: Veidenbauma “Kalāčos” noslēdzies pirmais bohēmas un brīvības festivāls Veidenfests
Šī gada 19. augstā norisinājās, “Kalāču” neformālās jauniešu grupas radītais, mūzikas, mākslas un pirmais dzejas festivāls Veidenfests. Muzejs uz dienu kļuva par vietu, kur bohēmā un prāta brīvībā vienojās gan omītes, gan panki.
Apmeklētājiem bija iespēja baudīt daudzveidīgu koncertprogrammu ar dažādu žanru un paaudžu mūziķiem: Juri Kulakovu un Ievu Akurateri ar leģendāro programmu – “Septiņas ar pus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem”, etno mūziķi Kārli Rudru Jirgenu ar meditatīvām skaņu gleznām, izcilo ģitāristu Reini Jauno, austriešu multinstrumentālistu Krisu Meju (Chriss May), folkpanku grupu “Grēcīgie partizāni” un citiem mūziķiem. Festivālā piedalījās dzejnieki un rakstnieki: Andris Akmentiņš, Ieva Melngalve, Agnese Rutkēviča, Māra Ulme, Rvīns Varde, Raimonds Ķirķis un Elīna Vendija Rībena.
Visas dienas garumā apmeklētāji varēja piedalīties dažādās aktivitātēs, performancēs. Festivāla apmeklētāju vidū atzinību guva – “Kliegšanas kambaris”, atpūšanās “Zāļu mājā” un “Sūnu gultā”, apmeklētas bija dzejas darbnīcas, ik viens varēja pamodināt savu iekšējo bērnu lēkājot, mīcoties, ieguļoties “Mālu vannā”, piedaloties lielformāta gleznas tapšanā vai radot dabas gleznas, vai piedalīties radošās mākslas, kustību un mūzikas meditācijās. Apmeklētāji īpaši novērtēja festivāla nesteidzīgumu, brīvību, “Kalāču” vidi.
E. Veidenbauma muzeja vadītāja Andra Ķīse - “Muzejs atkal no jauna pārliecinājās, ka “Kalāči” ir piemēroti dažādām netradicionālām kultūras, mākslas, mūzikas, dzejas aktivitātēm. Festivāls lieliski iekļāva “Kalāču” ainavu, telpu, veidojot brīvu, radošu vidi. Veidenfests meta tiltu starp tām paaudzēm, kas muzejā viesojušies, laikā, kad Juris Kulakovs un Ieva Akurātere muzejā pirmo reizi spēlēja koncertprogrammu “Septiņas ar pus dziesmas ar Veidenbauma vārdiem” un šodienas jauniešiem, kuri dzīvo pavisam citā laikā, ritmā un pasaulē. Ir izdevies izcils pasākums, ko muzejs bez jauniešiem nevarētu noorganizēt.”
Dziesminiece Lūcija Sičevska ar skatuves vārdu Vilkapuķe par festivālu saka “Atbraucu un ieraudzīju, ka te ir riktīgs festivāls, maz zināms, bet kupli apmeklēts. Sajūta, kā Imanta Ziedoņa dzejolī, ka tev sirds iesāpas no skaistuma. Tikko nopeldējos dīķi, dzīve šķiet izdevusies. Apbrīnoju jauniešus, kuri visu šo organizē un ir sarunājuši tik fenomenālus māksliniekus.”
Mūziķis Reinis Jaunais: ‘’Brīnišķīgs pasākums, tiešām liels prieks būt šeit. Priecājos, ka varam dalīt skatuvi ar Krisu Meju (Chriss May) no Austrijas, mūs vieno ceļa motīvs. Liels prieks viesoties Veidenbauma muzejā, te tiešam ir dzejai un mūzikai labvēlīgs mikroklimats.’’
Dzejnieks Andris Akmentiņš: ”Aizrautība izcila! Un, kas vēl svarīgs piebilstams - neesmu bijis daudzos festivālos, protams, bet šis likās visrūpīgāk gatavotais un detaļās pārdomātākais pasākums, kādā esmu bijis.”
Festivāla organizatore Rēzija stāsta: “Organizēt festivālu-bija kā mācīties komunikācijas un atbildības skolā. Tagad mēs - jaunieši, esam viedāki, drošāki, pieredzējušāki. Festivālā satikās kā bēbīši, tā omītes- brīvības mākslu baudīja visi un tāpēc-Veidenfests izdevās un turpināsies vēl jaudīgāks…”
Festivāla organizators Artūrs: “Bija tas gods būt vienam no organizatoriem. Tā bija unikāla pieredze saprast procesus, kas notiek festivāla tapšanas kulisēs. Ir liels gandarījums par iznākumu. Kalāču vide radīja intīmu un nepiespiestu atmosfēru, kurā katrs varēja sevi izjust, atvērt prātus un sirdis. Sava veida dvēseles piepildījums. Veidenfests ir viens no Kalāču renesanses karognesējiem. “Veidenfests” bija īstākais piemineklis- revolucionārajam dzejniekam- Veidenbaumam.”
Līdz ar Veidenfesta īstenošanu uzsākas arī pētniecības projekts "Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte" (lzp-2022/1-0379). LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece Elīna Vikmane atklāj: “Pētījuma mērķis ir saprast, kā muzejiem veiksmīgāk ieinteresēt un iesaistīt jauniešus, kāpēc tas atsevišķiem muzejiem izdodas, ar kādiem šķēršļiem sastopas gan jaunieši, gan muzeju darbinieki un kādi ieguvumi no sadarbības rodas? Strādājam ar tā saukto līdzdalīgo pētniecību, kuras ietvaros nevis analizējam jauniešus, bet pētām kopā ar tiem. Šāda pieeja iedod jauniešiem spēcīgāku balsi, sniedz iespēju apgūt pētnieciskās prasmes, kopā ar pētniekiem veiksmīgāk atklāt un reflektēt par savu pieredzi.”
