Polijas eksprezidents visus pārsteidz ar neparastu vannošanos
Pēckomunistiskās Polijas pirmais prezidents Lehs Valensa pārsteidzis sabiedrību ar publicēto attēlu savā "Facebook" kontā, kur viņš redzams ar alu pilnā vannā.
Eksprezidenta un Nobela prēmijas laureāta vannošanās alū guva plašu ievērību, dienas laikā izpelnoties gandrīz desmit tūkstošus reakciju, kā arī pusotru tūkstoti komentāru. Vairums komentētāju ar humoru uztvēra eksprezidenta peldi. "Lūk, tādu Nobela prēmijas laureāta dzīvi es saprotu!" izteicās viens komentētājs. Daži gan žēlojās, ka tik daudz labas mantas tiks nolaists kanalizācijā.
Nesen viņš žēlojās, ka ierastā dzīvesveida uzturēšanai spiests piestrādāt, jo ar pensiju nepietiek. Tiesa, viņa izpaustais pensijas apmērs — 11 tūkstošu zlotu (2,47 tūkstoši eiro) — krietni pārsniedz valstī vidējo pensiju 2700 zlotu (apmēram 607 eiro) apmērā.
Lehs Valensa, kuram 29. septembrī apritēs 80 gadu, jaunībā strādāja Gdaņskas kuģu būvētavā, kur iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1980. gada septembrī tika nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte", un Lehs Valensa kļuva par tās vadītāju.
1981. gada 13. decembrī toreizējais komunistiskās Polijas vadītājs Vojcehs Jaruzeļskis pasludināja valstī karastāvokli, Lehs Valensa tika apcietināts un noturēts apcietinājumā līdz 1982. gada 14. novembrim, bet 1982. gada 8. oktobrī "Solidaritāte" tika aizliegta.
Šādos represiju apstākļos 1983. gadā Valensa saņēma Nobela miera prēmiju. Balvu saņēma viņa sieva Danuta, jo pats Lehs Valensa baidījās, ka netiks ielaists atpakaļ valstī.
1986. gadā "Solidaritātes" darbiniekiem tika piemērota amnestija. 1988. gadā Polijā sākās jauns streiku vilnis un komunistiskās varas iestādes piekrita "apaļā galda sarunām" ar opozīciju, kurās izdevās vienoties par pusbrīvu vēlēšanu rīkošanu valstī. 1989. gada jūnijā. Vēlēšanās atjaunotā "Solidaritāte" ieguva 99% balsu Senātā un visu atvēlēto kvotu (35%) Sejmā. 1989. gada augustā par Polijas premjeru kļuva Tadeušs Mazoveckis — pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara.
1990. gadā Lehs Valensa tika ievēlēts atjaunotajā Polijas prezidenta amatā. Viņš vadīja Polijas pāreju no sociālisma uz kapitālismu, pamazām zaudēdams vēlētāju atbalstu. 1995. gadā Lehs Valensa prezidents vēlēšanās zaudēja bijušo komunistu kandidātam Aleksandram Kvasņevskim, un viņa politiskā loma krasi mazinājās. Tomēr viņš vēl aizvien ir starptautiski pazīstams un uzstājās ar lekcijām pasaulē.
