Lielas pārmaiņas slavenās latgalietes Margaritas Kolosovas dzīvē - viņa šķiras no sava piecu bērnu tēva

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Margarita Kolosova stāsta, ka šobrīd daudz laika velta algotam darbam, jo nu ģimenē viņai vienai ir jāuzņemas rūpes par bērniem. Viņa mātišķi noteic, ka bērni ir pelnījuši pašu labāko.

Margarita teic, ka viņas piemājas saimniecība ir krietni sarukusi. “Esmu atstājusi tikai dārzkopību, jo lopus turēt, grozi kā gribi, ir dārgi. Degviela palikusi dārgāka, siens jāgādā, mājās jābūt katru dienu, jo govs ir jāslauc no rīta un vakarā, un tu nevari viņai pateikt: “Klausies, vecen, šodien izlaidīsim!” Man šobrīd ir tikai vistas, bet tās pašas aiziet un atrod ēdamo,” par savu lauku sētu stāsta šovu dalībniece.

Šķiršanās pārdzīvojums, ko dziedēs laiks

Beidzamā gada laikā Margaritas privātajā dzīvē notikušas lielas izmaiņas. “Es jau negribu to visu afišēt. Vīrs, kas par mani ir 16 gadu vecāks, aizgāja prom no ģimenes, atrada sev citu sievieti. Mēs nebijām oficiāli precējušies, bet dzīvojām, kā dzīvojām. Nodzīvojām kopā 22 gadus.

Es pateikšu tā, ka pie šķiršanās nekad nevar apvainot vienu cilvēku. Vienmēr vainīgi ir abi. Tu vari būt aizvainots, būt visāds, kaut ko neadekvātu izspļaut, bet pēc tam būs kauns par saviem vārdiem, tāpēc es saku, ka viena pagale nedeg. Gan viens bija vainīgs, gan otrs.”

“Paldies Dievam, ka bērni jau ir lieli un mani atbalsta. Viņi saprot, kāda mums dzīvē ir situācija. Bērni ir manā pusē. Grozi kā gribi, jebkurā ģimenē bērni vairāk pieķeras mammai. Ja tētis izrāda interesi par bērnu dzīvi, palīdz audzināšanā, tad arī ar tēti būs saikne, bet, ja tētis pat nezina, kā sauc bērnu labākos draugus, tad kāda var būt saikne. Ar mani šobrīd bijušajam vīram ir sliktas attiecības, bet žēl, ka viņš nav sapratis, ka tā zaudē arī bērnus. Kā var nesaprast, ka, darot pāri bērnu mammai, lai arī esi tētis, gribot vai negribot, bērnu acīs viņš ir nokrities un pēc tam pacelties būs ļoti grūti. Viņam tagad ap pensionēšanās vecumu ir sieviete, kas jaunus bērnus vairs neradīs. Ar spēku vīrieti nenoturēsi, jā, lai arī bija ļoti sāpīgi, ka jāšķiras. Sākotnēji es gribēju atjaunot attiecības, jo 22 gadi kopdzīves gadi ir ļoti daudz,” pauž Margarita.

“21. jūlijā paliek gads, kā mēs dzīvojam atsevišķi. Sākotnēji bija ļoti grūti... Tu saproti ar prātu, ka varbūt ir labi, ka tas tā notika, ka cilvēks atklāja savu patieso seju un jau pēc nedēļas, kā bija aizgājis projām, bija uzsācis kopdzīvi ar jaunu sievieti. Man pateica acīs, ka viņam ir jaunas attiecības. Man kā sievietei tas ir aizvainojums, ka tik ātri pēc šķiršanās var izveidot jaunas attiecības. Mani burtiski kā ar aukstu ūdeni aplēja. Lai arī es esmu ļoti stipra sieviete, es jutos pazemota un man bija ļoti grūti. Tad arī gāju pie psihologa, dzēru nervu zāles un miega zāles. Pēdējā pusgada laikā uz nervu pamata esmu nosviedusi 20 liekos kilogramus,” atklāj latgaliete.

“Pēc visa pārdzīvotā gan esmu arī bijušajam vīram un savu bērnu tētim pateikusi – ja reiz viņam gadās kādas problēmas, viņš var zvanīt un prasīt palīdzību, cik varēšu, tik palīdzēšu. Pusmūžu esmu ar to cilvēku nodzīvojusi kopā, mēs esam ļoti daudz kam izgājuši cauri. Abi esam sākuši no nulles, pārdzīvojuši tādu laiku, kad pēdējais divlatnieks ir makā. Nebija degvielai naudas, vīrs ziemā laukos kāpa uz slēpēm, brauca uz veikalu un veda maizi mājās. Citreiz vairāk vai mazāk iegrimstu melanholijā un sāku atcerēties mūsu kopīgi piedzīvotos pozitīvos mirkļus, un atkal sāku sevi uzskrullēt. Tad iedodu sev pļauku, lai beidzu pinkšķēt, jo ir taču arī otra negatīvā puse tam visam, turklāt es taču bez maz vai viņu ieliku rokās citai sievietei,” tā Margarita.

“Psihologs ieteica nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem un uz karstām pēdām nemesties iekšā jaunās attiecībās. Tikai tad, kad izskaidrosies prāts, tad var ļauties kam jaunam. Piecelies no rīta un paskaties spogulī, cik forša vecene tev skatās pretim, un pasaki, ka viss būs čikiniekā. Zeme nav apstājusies, viss notiek. Meklē sev kādu jaunu hobiju, meklē to, kurā vietā vajadzēs domāt par ko citu, nevis savām problēmām,” speciālista ieteikumus atstāsta viņa un saka – visgrūtākie momenti pēc šķiršanās ir svētki, Ziemassvētki, Lieldienas, Līgo. “Tagad jau otrie Līgo svētki bija bez vīra klātbūtnes. Bet bērni mani ļoti uzmundrina. Līdzko redz, ka es palieku pelēku seju, tā uzreiz sauc mani sev līdzi uz kādu balli un kaut kur aizved. Tā viņi mani kužina! Es ar bērniem esmu uz viena viļņa, mēs esam koriši,” savu šķiršanās stāstu Kas Jauns uztic Margarita.

Tāpat arī visā Rogovkas ciemā jau runā par šo šķiršanos, cilvēki nāk klāt, izsaka Margaritai komplimentus, ka viņa ļoti labi izskatās. “Uz ko es atbildu: “Kāpēc tad jūs nenācāt iepriekš klāt un neteicāt, ka es slikti izskatos!?”” tā Kolosova.

Es neesmu zvaigzne!

Savā darbu dunā Margarita atrod laiku, lai piedalītos TV šovos. Atgādinām, ka atpazīstamību kolorītā latgaliete ieguva 2017. gadā televīzijas muzikālā šova "X faktors" pirmajā sezonā. Viņa smejas, ka tobrīd vēl bijusi naiva un nebija iepazinusi publisko vidi. “Es esmu cilvēks, kas nebaidās no šādiem piedzīvojumiem. Kāpēc gan nepiedalīties, jo pa galvu jau neviens nedos. Nu un tad, ja kaut ko ne tā izspļausi. Mēs visi kļūdāmies. Tā arī aizgāju un ko domāju, to runāju,” viņa atminas.

Pēc dalības "X faktorā" Margarita apmeklēja nākamo šovu atlases kārtas Rēzeknē. “Atbalstīju klātienē tos, kas uzdrošinājās pieteikties un piedalīties šova atlasē no Latgales malu malām. Uzsitu draudzīgi uz pleca un teicu: “Galvenais nemīzt, maukt vajag tā, it kā pēdējā diena!”

Taču 2020. gadā Margarita nolēma atkal pieteikties "X faktorā". “Es jau domāju, ka es vairāk ar savu runāšanu iekļuvu, jo esmu tāds galda dziedātājs,” viņa smejas.

2022. gadā "360TV" raidījuma "Ķibeles mūsmājās" veidotāji Margaritu uzaicināja ekspertu grupā kā cilvēku no tautas, lai palīdzētu astoņām ģimenēm no dažādām Latvijas vietām atrisināt visdažādākās sasāpējušās situācijas.

Pēc dalības un pieredzes šajā raidījumā Margaritai ir kāds ieteikums: “Es ieteiktu it sevišķi Rīgas cacām, sākot jau ar pusaudžu vecumu, kuras domā, ka piens no govs nāk ārā paciņās un biezpiens arī nez no kurienes rodas, padzīvot vismaz pāris nedēļas īstos laukos, ar ravēšanu, gotiņu pārsiešanu, dzirdīšanu, slaukšanu, redzēt, kā kartupelis izaug, palasīt Kolorādo vaboles, redzēt, cik grūti un ar kādu darbu tas viss nāk uz veikalu plauktiem. Daudzi saka: “Nu ko tad jūs tajos laukos, jums taču tur viss ir savs. Taču, lai tas viss izaugtu, tad no rīta līdz vakaram jābūt tīrumā un kūtī.”

Savukārt pavisam nesen "360TV" demonstrēja šovu "Vakariņš ar savējiem", kurā piedalījās arī Margarita. “Gan televīzijā, gan raidījumos, gan šovos – ir diezgan vienmuļš tas viss. Bet es esmu tāds cilvēks, kas man galvā, to es spļauju ārā. Esmu visiem televīzijas šovu un raidījumu veidotājiem pateikusi, ja jums vajag ekšenu un pozitīvas emocijas, jūs droši man zvaniet, jo mans grafiks nav aizsists gadu uz priekšu. Tikai dodiet man ziņu, jo Margarita vienmēr gatava izlīdzēt! Es dzīvoju pēc tāda principa, ka šodien es tev palīdzu, bet varbūt pēc gadiem desmit vai divdesmit tu man palīdzēsi. Lai kā arī mēdz teikt, ka cilvēki to labo neatceras, teikšu pretējo, labi cilvēki atceras visu labo.

Un, kad "Vakariņš ar savējiem" tika filmēts Latgalē, man uzzvanīja un piedāvāja piedalīties, lai jautrāk. Nu, ja jautrāk, tad jautrāk! Citādi, kur vien klausies un skaties, viss ir slikti. Es, no sava punkta skatoties, nesaprotu, nu kā var būt slikti!? Jums ir rociņas un kājiņas, dod Dievs, jums vēl ir kaut kāda veselībiņa. Paskatieties uz tiem večukiem, kas ar spieķīti staigā. Viņš taču smaidīdams staigā. Viņš priecājas par katru dzīves stundiņu!” par skatījumu uz dzīvi aizdomājas Margarita.

Vaicāta, vai viņa jūt, ka, pateicoties savām sabiedriskajām aktivitātēm un video ierakstiem sociālajos tīklos, kļuvusi par vienu no populārākajām latgalietēm, Margarita teic, ka nekad sevi nav cildinājusi. “Es esmu tāda pati mirstīgā kā visi pārējie. Kad mani kāds uz zoba pavelk: “Zvaigzne, zvaigzne!”, es atbildu: “Jā, jā, krītošā zvaigzne!” Neesmu es nekāda zvaigzne! Es, tāpat kā visi pārējie mūsu lauku cilvēki, pa zemi rušinos, tāpat pa sūdiem ņemos, kad jāmēslo dārzs. Fakts ir tāds, ka dzīvē tu vari sākt mākoņus stumdīt ar degunu, tu vari celt sevi augstāk par citiem, bet tu vari krist zemu un vēl zemāk. Un, ja pret tiem cilvēkiem, kas tev vienmēr ir bijuši blakus, sāc izturēties citādi un celt sevi augstāk, tad krītot nebūs neviena tev blakus. Daudzi to nesaprot."

Netēlo un neizliekas

Latgalē Margaritu atpazīst, viņa pati smejas, ka tādēļ drusku maskējas: “Es netiecos uz to, lai mani ievērotu. Izejot Rēzeknes ielās, man ir kepons galvā un spilgti zaļas saulesbrilles uz acīm. Taču tāpat mani atpazīst, skrien klāt un sveicinās. Bet es negribu, lai man kaut kā īpaši pievērstu uzmanību, jo esmu tāda pati kā visi.

Esmu vēl saskārusies ar viedokļiem, ka cilvēki domā, ka man ir speciāls stils un imidžs izveidots, un visi joki ir sadomāti un iestudēti. Taču tad, kad šie cilvēki ar mani ir vienā kompānijā, viņi secina, ka esmu tāda arī dzīvē. Kāpēc man būtu jāizliekas par to, kas es neesmu!? Es zinu, ka cilvēkiem palieku atmiņā ar to pozitīvo. Man liekas, Dievs mani ir radījis tādēļ, lai es visiem tiem, kas staigā ar nokārtiem deguniem, uzsistu uz pleca un teiktu: “Nē, nu klausies, viss ir kārtībā!”

Es vienmēr saku, ko domāju, nekad neesmu mēģinājusi kaut kam ielīst melnajā caurumā vai vēl kaut kur. Izsaku savu viedokli. Es vienmēr esmu tiešu runu teikusi, un daudziem tas nepatīk. Un, ja vēl es ieeju azartā, tad man aiziet ar visiem matj perematj un ar kulaka uzsišanu uz galda!” strikti nosaka Margarita un piebilst: “Esmu liela Latvijas patriote. Divi mani brāļi ir Norvēģijā, viens brālis Īrijā, abas māsas Anglijā, tā es viena palikusi savā dzimtenē. Uz dažām dienām aizbraucu uz Angliju, tas man bija kā nāve! Pirmkārt, es nesaprotu, ko tie cilvēki runā, pa nepareizo pusi viņi iet, pa nepareizo pusi brauc. Cilvēki iet pretī, dod ceļu un saka – sorī. Un es nesaprotu, ko man atvainojas, jo es eju pareizi pēc zemeslodes virziena. Māsas un brāļi bieži mani apciemo Latgalē. Es viņiem prasu, kad viņi dzīvo, jo viņi strādā ntās stundas!?

Nē, nē, pie mums Latvijā visas ieliņas tiek iztīrītas, Anglijā pamanīju ielas nomali, kur viss ar lapām noklāts. Biju arī pie brāļa Norvēģijā, bet arī tur es nevarētu dzīvot. Mums Latvijā ir savi joki, dziesmas, paražas, dzīves ritmi. Es labāk palieku šeit un klausos mūsu valodu.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!